Kārlis Streips: Amerikas Sabiedriskais radio vienā stundu garā preses konferencē saskaitīja 162 Trampa melus vai pārspīlējumus 0
Kādreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa garīgā veselība šķiet visu laiku pasliktināmies. Lūk, vien daži paziņojumi no viņa pagājušās nedēļas preses konferences laikā:
Viņš apgalvoja, ka 2021. g. 6. janvāra dumpja laikā neviens negāja bojā. Acīmredzot Tramps bija piemirsis, ka policija nošāva dāmu, kura centās ielauzties Kongresa spīkeres birojā. Turklāt procesa laikā arī gāja bojā četri policisti.
Par faktu, ka prezidents Džo Baidens atteicās no tālākas dalības kampaņā, Trampam bija šāds paziņojums:
“Prezidentūra no Džo Baidena tapa atņemta. Neesmu nekāds Baidena fans, bet vai zināt? No konstitūcijas viedokļa vai jebkura cita viedokļa, viņi prezidentūru viņam atņēma.”
Patiesībā ASV Konstitūcijā nekas tamlīdzīgs nav teikts, jo par nomināciju atbildīga ir un bija Demokrātu partijas nacionāla komiteja. Viceprezidente Kamala Harisa piecu dienu virtuālā balsojumā saņēma atbalstu no 4563 delegātiem no kopumā 4615. Nominācija līdz ar to skaidri ir viņas rokās, un ir nonsenss apgalvot, ka Baidenam nekas netika atņemts.
Tālāk: “Baidena-Harisas administrācijas laikā 20 miljoni cilvēku šķērsoja robežu — 20 miljoni!, un šis skaitlis varētu būt daudz, daudz lielāks. To neviens īsti nezina.”
Tramps, kā vienmēr, nepateica, no kurienes viņam šāda informācija. ASV Robežsardze ir teikusi, ka laikā no 2021. g. janvāra līdz 2024. g. jūnijam arestēto robeža šķērsotāju skaits bija 7,1 miljons. Ir migranti, kuri reiz arestēti, tiek atgriezti uz Meksiku, bet pamēģina atkal. Kopumā minētajā laika posmā robežsargi saskārās ar 8,7 miljoniem migrantu. Krietni mazāk nekā 20 miljoni.
Par savu tiesāšanu un notiesāšanu Ņujorkā sakarā ar Trampa uzņēmuma ilggadīgo krāpniecību: “Lietas Ņujorkā pilnīgi kontrolē Tieslietu ministrija.”
Nē, lietas sākās Ņujorkas štata prokuratūrā, nevis ASV ministrijā. Šogad februārī tiesa Trampam piesprieda 454 miljonu dolāru sodu par visu krāpniecību.
Maijā zvērināta žūrija viņu atrada par vainīgu sakarā ar klusēšanas naudas maksāšanu erotisku filmu aktrisei. 34 apsūdzības, 34 gadījumos spriedums, ka aizstāvamais bija vainīgs. Baidena administrācijai un Tieslietu ministrijai ar to nebija nekāda sakara.
Un tad vēl vienkārši fantastisks paziņojums par pūļa lielumu Trampa dažādos pasākumos, tajā skaitā tajā, pēc kura sākās bruņots uzbrukums ASV Kapitolijā:
“Tas bija lielākais pūlis, kura priekšā esmu runājis. Esmu runājis vislielāko pūļu priekšā. Neviens cits nav runājis lielāku grupu priekšā! Paskatieties uz Martinu Luteru Kingu, kad viņš uzrunāja cilvēkus, lieliski viņus uzrunāja. Bet paskatieties uz mūsu pasākumu. Tas pats nekustamais īpašums, viss tāpat, tikpat daudz cilvēku, bet mums bija lielāks skaits.”
Un tad šāds atzinums: “Ir teikts, ka viņam bija miljons cilvēku, bet man bija 25 tūkstoši. Tomēr mums bija vairāk.”
Tātad opītis uzskata, ka 25 tūkstoši ir vairāk nekā miljons. Patiesībā Kinga uzrunas auditorijā bija apmēram 250 tūkstoši, bet tas vienalga ir vairāk nekā 25 tūkstoši, kādi piedalījās Trampa rallijā.
Vēl preses konferences laikā Tramps apgalvoja, ka savulaik viņš esot bijis helikopterā kopā ar tālaika Sanfrancisko mēru Viliju Braunu, piebilstot, ka helikopters gandrīz esot nogāzies. Kādreizējam mēram Braunam šis paziņojums bija pārsteidzošs, jo nekas tamlīdzīgs nebija noticis.
Tramps apgalvoja tāpat kā viņš sen tā ir darījis, ka zem Baidena prezidentūras ASV tautsaimniecība ir bijusi katastrofiska. Patiesībā tā tas nav. Bezdarba līmenis zemākais daudzu gadu desmitu laikā, inflācija zema, algas pieaug, degvielas cenas krietni samazinājušās.
Tramps arī ir apgalvojis, ka noziedzības līmenis esot smagi pieaudzis. Tieši pretēji.
“Kamalas Harisas vēsture ir briesmīga. Viņa ir radikāli kreisa sieviete līmenī, kādu neviens nekad nav redzējis.”
Muļķības. Trampam, starp citu, ļoti patīk apgalvot, ka viss esot tāds, ko neviens nekad nav redzējis.
“Mums ir ļoti, ļoti slima valsts. Redzējāt, kā pirms pāris dienām sabruka akciju tirgus. Tas bija sākums, tas tikai bija sākums.
Pagājušajā nedēļā nudien bija viena diena, kad akciju tirgus vērtība ievērojami samazinājās, jo investori bija noraizējušies par darba tirgu. Tas pats notika Japānā un citur, bet kopumā akciju tirgus vērtība pēdējo mēnešu laikā ir bijusi visu laiku augstākajā līmenī.
Kopumā, ticiet vai neticiet, Amerikas Sabiedriskais radio vienā stundu garā preses konferencē saskaitīja 162 melus vai pārspīlējumus. Tas šim cilvēkam nav nekāds pārsteigums, bet par garīgu veselību tas neliecina nemaz.
Viceprezidente Harisa pagājušajā nedēļā paziņoja, ka viņas kandidāts viceprezidenta amatam būs Minesotas gubernators Tims Volcs.
Momentā Republikāņu partijas propagandas kanāls Fox News sāka viņam braukt augumā. Pārāk liberāls! Militārās karjeras laikā ir pievīlis savus cīņas biedrus! Ārprāts, ārprāts!
Patiesībā Volcs 24 gadus pavadīja ASV Nacionālajā gvardē, tajā skaitā arī dienot ārzemēs. Apgalvojums par biedru pievilšanu saistīts ar faktu, ka Volcs par pensionēšanos no aktīvā dienesta paziņoja pāris mēnešus pirms tam, kad viņa vienība uzzināja, ka tā tiks sūtīta uz Irāku.
Pirms kļūt par politiķi, Volcs ilgus gadus strādāja kā vidusskolas skolotājs. Cita starpā pie viņa atnāca skolēns gejs, kurš teica, ka viņš gribētu organizēt organizāciju gejiem un viņu atbalstītājiem. Skolotājs Volcs momentā pieteicās kā šīs organizācijas sponsors no skolotāju vides.
Daudzus gadus vēlāk skolēns rakstīja šādus vārdus:
“Esmu Volca kungu, kuru es joprojām nevar saukt par Timu, gandrīz pusi mana mūža garumā. Pirmoreiz viņu satika pirmajā mācību stundā 11. klasē — globālā ģeogrāfija. Daudzi no tiem kuriem kādreiz bija 17 gadu, zina, ka vienīgā enerģija tajā klasē nāca no cilvēka, kurš stāvēja mums priekšā.
“Volca kungs prata atrast prieku katru rītu arī tad, ja skolēni pa pusei bija aizmiguši. Priecājos par faktu, ka mana diena sākās ar Volca kungu un beidzās ar Volca kundzi. Vēl šodien katru dienu jūtu to, kā viņi abi ietekmēja manu dzīvi.
“Volca kungs man iemācīja ļoti daudz. Runājot par kultūrām, kuras veido šo skaisto planētu, Volca kungs izaicināja mani un jebkuru citu, kuram bija tas prieks no viņa mācīties, lietas pasaulē aplūkot citādāk. Joprojām lietoju frāzi ‘tas nav dīvaini, tas ir atšķirīgi.’ Šī frāze nāca no viņa, un es to saku neskaitāmi bieži katru nedēļu. Manam vīram tas nepatīk.
“Atceros brīdi, kad mēs ar draugu devāmies skolas koridorā nākamajā gadā. Volca kungs vairs nebija mans skolotājs, bet viņš mani apturēja un pajautāja, kā veicas ar augstskolas piemeklēšanu. Volca kungs bija uzrakstījis vienu no manām rekomendācijas vēstulē, bet viņš precīzi jautāja par katru augstskolu, kuru es apsvēru. Tad viņš manu draugu uzrunāja vārdā, lai gan draugs nekad pie viņa nebija mācījies, un pajautāja, kādas augstskolas viņš apsver.
“Man un draugam bija jāiet prom, jo visi, kuru viņu pazina, zināja, ka viņš spēj runāt stundām ilgi, ja vien tas tiek pieļauts. Kad mēs šķīrāmies, draugs nesaprata, kā Volca kungs zināja viņa vārdu. Mana vienkāršā atbilde: ‘Viņš ir pats lieliskākais skolotājs.’ Esmu mācījies trīs universitātēs divos kontinentos, un tas joprojām tā ir.”
Un kādreizējā skolēna eseja beidzas šādi: “Ir dīvaini domāt, ka cilvēks, kurš mani tik labi pazīst un ir bijis ciemos mūsu mājā varētu būt nākamais viceprezidents. Pēdējo reizi, kad satiku Volca kungu un kundzi bija viņa birojā Vašingtonā [Tims Volcs pirms kļūt par gubernatoru četrus termiņus pavadīja ASV Kongresa apakšpalātā]. Viņš mums uzdāvināja divas biļetes uz Baraka Obamas pirmo inaugurāciju. Man biļetes stāv ierāmētas, un saruna ar viņu bija īsa, bet sirsnīga.
“Prom ejot, viņš teica, ka viņš cer mani drīz satikt. Es atbildēju: ‘Es arī tā ceru, Volca kungs!” Viņš iesmējās un teica ‘tu vari mani saukt par Timu.’ Zinu, ka drīkstu, bet droši vien nekad tā nedarīšu. Nevaru vien sagaidīt, kad varēšu viņu saukt par ‘viceprezidenta kungu.’
Vārdu sakot, Tims Volcs ir vienkārši lielisks cilvēks. Divos termiņos gubernatora amatā viņš pārliecināja štata parlamentu garantēt brīvpusdienas visiem Minesotas skolēniem. Viņš parakstīja likumu par aborta tiesību aizsargāšanu. 2023. gadā viņš parakstīja likumu par marihuānas legalizāciju savā štatā. Liberāli noskaņots, bet ļoti pozitīvs kandidāts novembra vēlēšanās.
Ticu, ka Kamala Harisa un Tims Volcs turpinās palielināt pārsvaru pār oponentiem. Tramps ir viena lieta. Viņa kandidāts viceprezidenta amatam, senators Džeidī (JD) Vancs, kādreiz ir bildis, ka Amerikas lielākā problēma esot “sievietes bez bērniem, kurām pieder kaķi.” Varens tandēms republikāņiem atradies, un gribu vien ticēt, ka 5. novembrī amerikāņi ne tikai ievēlēs Harisu un Volcu kā valsts pirmo un otro personu, bet arī nodrošinās pamatīgu Demokrātu vairākumu abās Kongresa palātās. Alternatīva, un to republikāņi ar savu ālēšanos ir pierādījuši ar uzviju, ir vienkārši neiedomājama!
Ārpus tā, 33. Vasaras Olimpiskās spēles nu ir beigušās. Spēļu pēdējā sestdienā un svētdienā sadalīts ievērojams skaits medaļu.
Mūsējie, kā zināms, palika bez medaļām vispār. Pirmkārt, atšķirībā no tā, ko ir apgalvojuši atsevišķi bļāvēji internetā, tas nav nekas nepieredzēts.
Latvijas sportisti no 31. Vasaras Olimpiskajām spēlēm atgriezās bez nevienas medaļas. Tāpat tas bija pirmajās trīs Ziemas Olimpiskajās spēlēs, uz kurām mūsu valsts nosūtīja vienību laikā pēc neatkarības atjaunošanas.
Otrkārt, riteņbraucējs tika līdz piektajai vietai. 3×3 basketbolistiem — ceturtā vieta. Pēdējais sportists, kurš tur piedalījās no Latvijas bija modernajā pieccīņā. Pēc pirmajām pāris kārtām viņš bija 4., tad 5. vietā, un galu galā kaut kas nojuka, un Pāvels Švecovs palika 17. vietā.
Olimpiskajās spēlēs piedalījās pasaules labākie sportisti no vairāk nekā 200 valstīm. Tādā konkurencē vispār piedalīties ir goda lieta. Un arī bez medaļām 4., 5. un patiesībā arī 17. vieta nav iemesls nokārt snīpi.
Visvairāk medaļu Parīzē izcīnīja sportisti no Amerikas — kopumā 126. Amerika un Ķīna izcīnīja tādu pašu skaitu zelta medaļu — 40, bet sudraba un bronzas medaļu ziņā amerikāņiem bija 44 un 42, bet ķīniešiem vien 27 un 24.
Mājiniekiem francūžiem nebija par ko skumt. 63 medaļas, tajā skaitā 16 zelta.
Bez medaļām palika igauņi, bet mūsu brāļu tautas lietuvieši izcīnīja divas sudraba un divas bronzas medaļas. Varam arī priecāties par viņiem un viņām!
Drīz sāksies Paralimpiskās spēles, kur Latvija tradicionāli ir bijusi ļoti spēcīga dalībniece. Varam ticēt, ka paralimpieši mājās pārvedīs kaudzīti medaļu, un tad galvenais jautājums būs par to, vai valsts viņiem dos tādas pašas naudas summas, kā citiem.
Paralimpiskās spēles nav pa kripatiņu zemāk vērtējamas kā “lielās” spēles. Ja valsts par sasniegumiem dod balvas, tad būtu pavisam negodīgi tādas nedot vai samazināt konkrēti paralimpiešiem!
Un pēdīgi šajā komentārā video, kuru vakar vakarā noskatījos, kurā bija skaidrota Zviedrijas arvien pieaugošā palīdzība Ukrainai, tajā skaitā ar izmisīgi vajadzīgiem artilērijas šāviņiem un solījumu, kolīdz to atkal sāks trūkt, zviedru uzņēmumi jau būs sagatavojuši nākamo šāviņu partiju, kāda būs vajadzīga.
Zviedri arī uz Ukrainu ir nosūtījuši bruņotus spēkratus un tankus. Lūk, kā vajag palīdzēt ukraiņiem cīņā pret fašistu no austrumiem, kurš acīmredzot cer, ka ārpasaulei konflikts kļūs garlaicīgs.
Nekļūs. Un visas pasaules interesēs būtu Kremļa fašistam kārtīga sadošana pa purnu. Kaut kādā brīdī šai autoritāri militarizētajai pieejai mūsu pasaulē būtu pavisam un pilnīgi pieliekams gals!
