Kārlis Streips: “Amerikas režīma cilvēki nudien ir vienīgie, kuri uzskata, ka šī tarifu būšana ir kaut kas pozitīvs” 0
5. aprīlī Amerikā bija masveida protesti pret to, ko dara prezidents Tramps.
Simtiem tūkstoši cilvēku pulcējās vairāk nekā 1300 protestos. Centrālā tēma bija “rokas nost!” Protesti bija visos 50 štatos, kā arī Kolumbijas distriktā, kur atrodas ASV galvaspilsēta.
Rokas nost no sociālā nodrošinājuma sistēmas! Rokas nost no Izglītības ministrijas likvidēšanas! Rokas nost no migrantu izraidīšanas! Nost, nost, nost!
Protestus organizēja pilsonisko tiesību organizācijas, arodbiedrības, LGBTQ+ kopienas atbalstītāji, kara veterāni un vēlēšanu aktīvisti.
Konektikutā bija simtiem protestētāju. Virdžīnijas galvaspilsēta vairāk nekā tūkstotis. Oregonas pilsētā vairāki tūkstoši. Teksasas galvaspilsētā tūkstoši. Džordžijā simtiem un simtiem. Kalifornijā tūkstošiem. Manā dzimtajā Čikāgā tūkstošiem un tūkstošiem.
Laikā kopš stāšanās amatā, Tramps un it īpaši viņa labais draudziņš Īlons Masks ar saviem gados jaunajiem aktīvistiem ir padzinuši tūkstošiem federālās valdības darbiniekus, likvidējuši Amerikas ārvalstu palīdzības aģentūru un vēl daudzas citas iestādes.
Padzīti cilvēki, kuri pētī putnu vīrusu. Padzīti tie, kuri pēta bērnu vēža slimības. Tāpat tie, kuri pārraudzīja Amerikas kodolieročus un kodolspēkstacijas.
Vairākos gadījumos tiesas ir likušas darbiniekus atjaunot amatā, bet tikpat daudzos gadījumos Tramps ir nolēmis tiesas spriedumus ignorēt.
Pērn kaut kādā afekta stāvoklī vairākums ASV Augstākajā tiesā nāca ar spriedumu, ka ASV prezidents ir imūns pret jebkāda veida izmeklēšanu vai apsūdzībām, ja vien viņš kaut ko ir darījis savā oficiālo pienākumu lietā.
Tāpat cilvēki ir saskaitušies par to, kā Amerikas režīms arestē cilvēkus, kuri tiem nepatīk. Pirms pāris nedēļām Tramps apgalvoja, ka vairāki simti cilvēku ir venecuēliešu bandas locekļi un tos nosūtīja nevis uz Venecuēlu, bet gan uz baisi bargu cietumu Salvadorā.
Amerikas valdība cietuma administratoriem ir solījusi maksāt miljoniem dolāru par amerikāņu gūstekņu turēšanu.
Režīms atzina, ka viens cilvēks uz Salvadoru nosūtīts “administratīvas kļūdas” dēļ, taču tā kā viņš un pārējie patlaban ir Salvadoras rīcībā, Amerika neko nevarot iesākt, lai šos cilvēkus atbrīvotu. Ārprāts!
Ārpus tā, režīms ir atņēmis studentu vīzas visai lielam skaitam ārvalstu studentu, bet nav tiem ziņojis, ka tas tā ir izdarīts.
Doktora grāda studente Tafta universitātē Masačūsetsā sagrābta uz ielas. Ap viņu nostājās seši cilvēki maskās, kuri apgalvoja, ka tie esot ASV Imigrācijas un muitas departamenta pārstāvji. Sievietei uzlika rokudzelžus, viņa iestumta mašīnā bez jebkādām zīmēm, un nosūtīta uz migrantu nometni Luizianā.
Tiesnesis lika viņu no Masačūsetsas neizvest. Režīms to ignorēja. Tiesnesis laikā kopš tam ir licis sievieti vest mājās ne vēlāk, kā 7. aprīļa pusnaktī. Laiks liecinās, vai arī šo pavēli režīms neņems vērā.
Kāpēc sieviete aizturēta? Tāpēc, ka savas universitātes apkārtrakstā viņa sacerēja eseju, kurā viņa skarbi nosodīja Izraēlas genocīdu Gazas joslā. Tik vien.
Tā paša iemesla dēļ Kolumbijas universitātē aizturēts students, kurš piedalījās protestos pret Izraēlas barbarismu. Viņš to ir aprakstījis ar vārdu “nolaupīšana,” un piebildis, ka viņa universitāte apspiež studentu protestus.
Arī šis cilvēks nosūtīts uz Luiziānu.
Pagājušajā nedēļā rakstīju par Trampa jauno tarifu programmu. Nākamajā rītā reakcija nāca no ASV akciju tirgus.
Dow Jones Industrial Average akciju tirgū iesaista trīsdesmit redzamus uzņēmumus. Šīs sistēmas vērtība 3. aprīlī samazinājās par 1679 punktiem un 4. aprīlī par 2231 punktu. Lielākais kritiens kopš 2020. gada marta, kad pasaules tautsaimniecību apturēja vīruss no Ķīnas.
Standard & Poor’s 500 akciju samazinājās par gandrīz sešiem procentiem. Arī tas bija lielākais zaudējums laikā kopš Covid-19 pandēmijas.
NASDAQ Composite sistēmā ir tehnoloģiski uzņēmumi, un tur vērtība samazinājās par sešiem procentiem 3. datumā un par 5,8 procentiem 4. aprīlī. Kopumā kopš decembra indekss zaudējis 22 procentus savas vērtības.
Uzņēmuma Apple akciju vērtība samazinājās par septiņiem procentiem. Aviokompānija Boeing un smagās tehnikas ražotāja Caterpillar akciju vērtība attiecīgi samazinājās par deviņiem un gandrīz sešiem procentiem.
Kopumā Amerikas akciju tirgus zaudēja apmēram 7 triljonus dolāru vērtībā.
Līdzīgi kritumi arī redzēti citos akciju tirgos visā pasaulē.
Pārējās pasaules valstis nav uz mutes kritušas. Ķīna uzlika 34 procentu tarifu uz visām precēm no Amerikas, tam esot tam pašam tarifu līmenim, kādu ir uzlicis Tramps.
Eiropas Savienībā Vācijas aizejošais kanclers Olafs Šolcs tarifus nosauca par “fundamentāli nepareiziem.” Francijas prezidents Emanuels Makrons par “brutāliem un nepamatotiem.” Un Spānijas premjers par “pretēju miljoniem cilvēku abās Atlantijas okeāna pusēs interesēm.”
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon Leiena paziņoja, ka Eiropas “senākais sabiedrotais mūs ir pievīlis.” Viņa brīdināja, ka tie nodrošinās “pamatīgu triecienu pasaules tautsaimniecībai ar baisām sekām.”
Eiropas Savienība pagaidām esot negatava reaģēt uz tarifiem, jo, kā to pateica viens no savienības konsultantiem, “galīgais mērķis ir novērst tālāku eskalāciju, nodrošināt, ka Amerika nāks pie sarunu galda, un izmeklēt veidus, kā abpusēja atcelt Transatlantiskās tirdzniecības barjeras.”
Laikraksts The Guardian vēsta, ka Eiropa cer izmantot “tarifus, draudus un piedāvājumus,” kas varētu remdināt Amerikas prezidenta alkatību. 2023. gadā tirdzniecība starp Eiropas Savienību un Ameriku bija vērta vairāk nekā 1,6 triljonu eiro.
Tramps tarifu dienu aprakstīja kā “atbrīvošanas dienu.” Taču visām pasaules valstīm (tajā skaitā neapdzīvotām teritorijām) uzlikts 10% tarifs, un daudzām valstīm un valstu sistēmām lielāks tarifs. Eiropas Savienībai uzlikts 20 procentu tarifs, bet tikai pēc tam, kad noteikts 25% tarifs tēraudam, alumīnijam, mašīnām un mašīnu detaļām.
Kopumā tas ietekmēs apmēram 70 procentus Eiropas Savienības eksportu uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Detaļas par Eiropas Savienības reakciju uz Trampa tarifiem paredzēts atklāt kaut kad aprīļa vidū. Saprasts, ka būs sarežģīti panākt visu 27 dalībvalstu piekrišanu, bet aizkulisēs runa ir par mērķētiem tarifiem, kuri ietekmētu tādus Amerikas produktus, kā apelsīnu sulu, džinsus, burbonu un firmas Harley-Davidson motociklus.
Vairākas dalībvalstis, tajā skaitā Francija, Itālija un Īrija ir konkrēti iebildušas pret tarifiem uz burbona, jo Amerikas režīms ir draudējis ieviest 200 procentu tarifu uz vīnu un alkoholiskiem dzērieniem no Eiropas, ja tas tiks izdarīts.
Tomēr Eiropas rīcībā ir viena nopietna kārts, kuru izspēlēt. Preču jomā Amerikai ir tirdzniecības deficīts, taču pakalpojumu jomā tai ir vairākums.
Doma varētu būt ierobežot ASV uzņēmumu pieeju valsts iepirkumiem banku un citu finanšu pakalpojumu jomā. Tas varētu būt ļoti nozīmīgi, taču pagaidām arī par to vēl nav spriests.
Viens savienības pārstāvis par notikumiem teica šādus vārdus: “Patlaban cenšamies atrast telpu sarunām, un centīsimies savu reakciju mērķēt pēc iespējas efektīvāk. Mums jānodrošina, ka mūsu dalībvalstīm un industrijām kaitējuma līmenis būs viszemākais.”
Ķīna par Eiropas problēmām ir pasmīnējusi. Valsts Komerclietu ministrija pašlepni paziņoja, ka “tirdzniecības karos uzvarētāju nav, un protekcionismu nevar izbēgt.”
Protams, Ķīna ir diktatūra, un tur nav vajadzīgs balsojums parlamentā vai citādi. Kā minēju, Pekina jau ir uzlikusi savus tarifus amerikāņu precēm.
Ķīnai ar to ir pieredze. Tramps pirmoreiz sāka tirdzniecības karu ar Ķīnu sava pirmā termiņa laikā 2018. gadā. Amerikāņu uzņēmumi ir vākušies no turienes prom, bet Ķīna ir sākusi parakstīt tirdzniecības darījumus ar valstīm mūsu zemeslodes dienvidos.
Brazīlijai vien tirdzniecība ar Ķīnu 2023. gadā bija 157,5 miljardu dolāru vērtībā.
Tautsaimniecība vakuumu necieš. Ja amerikāņi kļūs neuzticami un kaitīgi, tad pilnīgi noteikti Ķīna, kā arī Krievija centīsies stāties viņu vietā.
Nudien ir fakts, ka Amerika ir kļuvusi par daudz neuzticamāku valsti, nekā tā kādreiz bija.
Pirms pāris nedēļām rakstīju par sarunu, kāda ASV augstākajām amatpersonām (Tramps tur nepiedalījās, bet tur bija viceprezidents, vairāki valdības ministri un citi grandi) bija nenodrošinātajā interneta aplikācijā Signal.
Dalībnieki nepamanīja, ka tajā piedalīties arī bija uzaicināts žurnālists no ziņu žurnāla The Atlantic, kurš pāris dienas vēlāk publicēja materiālu ar virsrakstu “Trampa administrācija man nejauši nosūtīja kara plānus.”
Tramps kādu brīdi domāja par to, ka no amata varētu padzīt nacionālo drošības padomnieku, kurš bija tas, kur žurnālistam nosūtīja ielūgumu, bet tā tas nav noticis.
Taču vai ir iemesls domāt, ka zinot, cik bezrūpīgi Amerikas pašreizējais režīms apietas ar nopietniem noslēpumiem, tās būs gatavas tikpat aktīvi dalīties izlūkdienestu informācijā?
Nebūs.
Trampa rīcība kopš viņš atkal stājās amatā ir grāvusi Amerikas tautsaimniecību. Ekonomisti uzskata, ka tuvākajā laikā tur iestāsies recesija vai pat depresija.
Tas ir ironiski ņemot vērā faktu, ka no amata aizejot Trampa priekštecis Džo Baidens atstāja tautsaimniecību, par kuru britu ziņu žurnāls The Economist rakstīja, ka visa pasaule par to esot skaudīga.
Tramps savukārt priekšvēlēšanu laikā un pēc uzvaras nepārtraukti ir vāvuļojis, ka Amerikas tautsaimniecība esot katastrofiskā stāvoklī. Inflācija pārāk augsta, ražošana teju vai iznīcināta.
Bet nu nācis viņš, un ļoti veiksmīgā tautsaimniecība ir sarukusi. Arī citur pasaulē Amerikas ālēšanās ir nozīmējusi nopietnas problēmas.
Pašam Trampam par to ir viens pīpis. Pagājušajā nedēļā Amerikā atgriezās to četru amerikāņu karavīru mirstīgās atliekas, kuri gāja bojā mācību procesa laikā mūsu kaimiņvalstī Lietuvā.
Šādos gadījumos ir ierasts, ka Amerikas bruņoto spēku virspavēlnieks (prezidents) būs lidostā Doverā Delavērā, kur atrodas centrāla ASV gaisa spēku bāze. Tieši tur nolaižas lidmašīnas, kuras ved mirušus karavīrus no Amerikas daudzajiem kariem visā pasaulē.
Tramps nolēma tā nedarīt. Tā vietā viņš devās uz savu muižu Floridā, lai noskatītos golfa turnīru un vakarā piedalītos ar to saistītā banketā.
Lūk, Amerikas prezidenta prioritātes. Līdz 2026. gada Kongresa vēlēšanām, kad amerikāņiem būs iespēja ievēlēt visus apakšpalātas deputātus un vienu trešdaļu ASV senatoru, ir palikuši septiņpadsmit mēneši.
Republikāņi zina, ka viņu prezidenta rīcība milzīgu skaitu amerikāņu ir nokaitinājusi. Pagājušajā nedēļā Senātā bija rezolūcija, aicinot tarifus atcelt konkrēti pret Kanādu, kas ilgu laiku Amerikai ir bijusi ļoti cieša sabiedrotā.
Četri republikāņu senatori balsoja kopā ar demokrātiem, un rezolūcija pieņemta ar 51 balsi pret 48.
Kongresa apakšpalātā savukārt spīkers Maiks Džonsons momentā paziņoja, ka viņa palāta šādu rezolūciju nepieņems un neizskatīs.
Man jau liekas, ka 2026. g. 3. novembrī amerikāņi Demokrātu partijai dos ievērojamu vairākumu Kongresa apakšpalātā un varbūt arī vairākumu Senātā.
Ja Amerikas prezidents turpinās ignorēt tiesu spriedumus un visu pārējo, tad grūti spriest, ko vairākums abās Kongresa palātās varētu nozīmēt.
Taču šis haoss, kā minēju, kaitē visai pasaulei. Ceru, ka drīz tas beigsies, bet tā kā Tramps sev apkārt ir salicis savējos, kuri nekad nerunās pretī, maz ticams, ka tas tā būs.
Attiecībā uz tarifiem, Amerikas prezidents turpina apgalvot, ka tie esot pats perfektums un pēc tam, kad amerikāņi īslaicīgi jutīs sāpes, Amerika atkal būs ļoti bagāta un veiksmīga, un viss notiks.
Tā tas nebūs. Kā zināms, par tarifiem maksā tās valsts patērētāji, kura tos ir uzlikusi. Amerikā sevišķi daudz runāts par olu cenām, kuras putnu gripas rezultātā ir kāpušas debesīs.
Nesen redzēju interviju ar Amerikas zemkopības ministri, kura smaidot teica, ka jau notiek sarunas ar vairākām ārvalstīm, kuras šajā laikā var piedāvāt olas Amerikai.
Žurnāliste, kura viņu intervēja, pajautāja, vai gadījumā ārvalstu olas nebūs tās pašas, uz kurām attieksies Trampa tarifi?
Ministre atbildēja jā, bet visticamāk drīz putnu gripas epidēmija būs beigusies, un tad amerikāņu fermas atkal varēs ražot visas nepieciešamās olas.
Amerikas režīma cilvēki nudien ir vienīgie, kuri uzskata, ka šī tarifu būšana ir kaut kas pozitīvs. Mums pārējiem atliek vien cerēt, ka Amerikas prezidenta nepārprotamā maniaka uzvedība nesagraus visu pārējo pasauli vienlaikus.
LA.LV redakcija vērš uzmanību! Šajā rakstā atspoguļots autora subjektīvais viedoklis, kas var nesakrist ar redakcijas viedokli.
