Kārlis Streips: “Amerikas gadījumā visai pasaulei būs jārēķinās ar faktu, ka globālas krīzes gadījumā tās valsts aizsardzības ministrs būs “pālī” un nespēs reaģēt” 0
Iedomāsimies masīvu krīzi kaut kur pasaulē. Iedomāsimies, ka tā būtu tik milzīga, ka reakcija vajadzīga no visām valstīm un reģioniem pēc kārtas.
Un tagad iedomāsimies, ka vienā valstī aizsardzības ministrs reaģēt nevar tāpēc, ka aizsardzības ministrs ir līdz lopam piedzēries un tāpēc nesaprot neko.
Šādas domas šodien radušās sakarā ar faktu, ka pagājušajā nedēļā ASV Senāts ar visšaurāko iespējamo balsu vairākumu ASV Aizsardzības ministrijas vadītāja amatā apstiprināja cilvēku vārdā Pīts Hegsets.
Tāpat kā tas ir ar daudziem uz amatiem izvirzītiem cilvēkiem prezidenta Donalda Trampa otrajā uznācienā uz skatuves, acīmredzamu talantu attiecībā uz šo amatu Hegseta kungam nav.
Amerikas Aizsardzības ministrijas pakļautībā strādā apmēram trīs miljoni cilvēku, gan uniformā tērpti bruņoto spēku pārstāvji, gan arī civilisti, kuri strādā atbalsta funkcijās. Šogad ministrijas budžeta summa bija gandrīz 850 miljardi ASV dolāru.
Hegseta kungs savulaik pats bija bruņotajos spēkos. Armijas Nacionālajā gvardē darbojās, tajā skaitā misijās Irākā un Afganistānā.
Taču ārpus tā pēdējo desmit gadu laikā viņam ir bijis cits darbs. Viens no trim vadītājiem Republikāņu partijas propagandas kanāla Fox News rīta raidījumu brīvdienās. Ne darbdienās, tikai brīvdienās.
Savulaik pirms tam cilvēks vadīja divas nevalstiskas organizācijas, kuras darbojās ASV karavīru atbalstīšanas jomā. Abos gadījumos masīva finanšu krāpšanās, kuras rezultātā abos gadījumos viņš no amata padzīts.
Daudz lielāks jautājums ir par Amerikas jaunā aizsardzības ministra personīgo dzīvi. Tajā skaitā un konkrēti jautājumā par alkohola patēriņu.
Gan minētajā telekanālā, gan abās kādreizējās NVO, gan arī Hegseta ģimenes aprindās jau sen bijis zināms, ka bieži vien šis cilvēks piedzeras līdz pilnīgam ārprātam.
Stāsts par gadījumu, kurā viņš kolēģus aizveda uz striptīza krogu, un tik ļoti piedzērās, ka viņš gribēja pats uzkāpt uz skatuves un dejot kopā ar kaildejotājām.
Cits gadījums, kurā cilvēks tik ļoti piedzērās, ka viņš vairs nespēja pastaigāt un citiem viņš bija jāved prom. Par Uber šoferi, kuram bija jāapstājas ceļa malā, jo pasažierim bija jāvemj.
Tad vēl ir jautājums par sievieti, kura 2017. gadā bija Republikāņu partijas pasākumā, kur arī bija Hegsets. Viņa teica, ka Hegsets viņu izvaroja, lai arī viņa bija precēta sieviete un viņš bija precēts vīrietis. Pēc notikušā sieviete devās uz slimnīcu, kur veikta pārbaude, lai konstatētu, vai seksa rezultātā notikusi orgānu bojāšana.
Sieviete sazinājās ar policiju, pateica savu sakāmo. Galu galā kriminālapsūdzības netika uzrādītas un Hegsets visu laiku kopš tam ir apgalvojis, ka sekss bija ar abu pušu piekrišanu.
Tiesa, šim apgalvojumam skābu piegaršu dod fakts, ka viņš sievietei lika parakstīt dokumentu, kurā viņa solīja par notikušo nekad nerunāt plus vēl viņai samaksāja 50 tūkstošus dolāru par klusēšanu.
Tas pašreizējā ASV prezidenta pasaulītē nav nekas neparasts. Kā zināms, Trampu pērn atrada par vainīgu 34 federālos noziegumos par grāmatvedības datu viltošanu, lai slēptu maksājumus pornogrāfisku filmu aktrisei, lai laikā pirms 2016. gada vēlēšanām nenonāktu atklātībā viņas teiktais, ka viņai bija seksuāla afēra ar Trampu laikā, kad Trampa trešā sieva sēdējā mājās un auklēja neilgi pirms tam piedzimušo dēlu.
Amerikāņi par to nezināja un Trampu ievēlēja pirmajā reizē. Nu tas noticis otrreiz, un cilvēks ir sapratis, ka kontrole pār viņu būs minimāla, un tāpēc dažādos valsts amatos viņš var salikt “savējos” pilnīgi neatkarīgi no tā, vai viņiem ir vajadzīgā pieredze un prasme un attieksme.
Galvenais ir tas, vai kandidāts uz amatu ir vai nav slavējis Amerikas prezidentu līdz debesīm, skūpstījis viņa pakaļu un noraidījis jebko, kas par Trampu būtu sakāms slikts.
Vai zināt, cik daudz amatiem izvirzīti cilvēki konkrēti no minētā propagandas kanāla Fox News? 16! Jo Trampam patīk skatīties televīziju, cilvēki propagandas kanālā viņu slavējuši aizgūtnēm vien, un tā, lūk, ir balva par uzticību. Tu vari būt aizsardzības ministrs!
Cits jautājums šajā lietā ir par ASV Senātu, kuram ir Konstitūcijā noteikts pienākums izvērtēt Amerikas prezidenta kandidātus dažādiem amatiem. Lielākoties tas notiek bez īpašas aizķeršanās, jo citi Amerikas prezidenti nav bijuši infantili maniaki.
Bet šoreiz nudien infantilais maniaks nolēma būtiski svarīgajam aizsardzības ministra amatam izvirzīt alkoholiķi ar seksuālas uzvedības problēmām, un Senātam nācās par to spriest.
Trīs republikāņi balsoja pret, tajā skaitā senators Mičs Makonels, kurš ilgus gadus bija Republikāņu partijas frakcijas vadītājs Senātā un cita starpā pirmā Trampa termiņa laikā nodrošināja trīs radikāli konservatīvu tiesnešu iecelšanu ASV Augstākajā tiesā.
Tos pašus, kuri pirms pāris gadiem atcēla pusgadsimta precedentu par sievietes reproduktīvās veselības tiesībām un štatiem deva tiesības ieviest patiešām drakoniskus ierobežojumus attiecībā uz grūtniecības pārtraukšanu un sievietes veselību vispār.
Diezgan daudz ir stāstu par sievietēm, kurām grūtniecībā radušies sarežģījumi, bet ārsts nedrīkst viņām palīdzēt, jo to uzskatītu par neatļautu iejaukšanos nedzimuša bērna statusā.
Ir bijušas sievietes kuras burtiski ir noasiņojušas slimnīcas stāvlaukumā tāpēc, ka ārstiem ir piedraudēts cietumsods uz mūžu, ja viņi pildīs savu amata pienākumu un Hipokrāta zvērestu.
Bet šoreiz attiecībā uz alkoholiķi aizsardzības amatam, arī Makonels balsoja pret. Viņam patlaban ir 82 gadi un nākamgad viņš uz astoto termiņu amatā vairs nekandidēs.
Nu tad acīmredzot politiķis nolēma, ka viņam no Trampa vairs nav jābaidās un tāpēc viņš varēja nosacīti prezidentam parādīt pigu.
Ar to nepietika. Balsojums bija 50:50, un Amerikas iekārtā, ja Senātā ir neizšķirts, pēdējā balss pieder Senāta prezidentam, kurš arī ir ASV viceprezidents, un šajā gadījumā tas bija republikānis Venss, kurš protams nobalsoja par.
Un tā nu Amerikas nākamais aizsardzības ministrs būs alkoholiķis ar apšaubāmu personīgās uzvedības vēsturi. Kas gan tur varētu saiet dēlī?
Zināmā mērā tas varētu būt otršķirīgi, jo Amerikā pie teikšanas patlaban ir kadrs, kuram tikai interesē pašam savas intereses un savas pārdomas.
Tas ir cilvēks, kurš ir draudējis karot pret NATO sabiedroto Dāniju, jo viņš grib okupēt Grenlandi un Dānija ir pateikusi nē.
Panamā politiķi ir puslīdz panikā, jo Amerikas prezidents ir pateicis, ka viņi krāpjas attiecībā uz Panamas kanāla lietošanu, un tāpēc kanāls būtu jāatdod amerikāņiem.
Visa Ziemeļamerika nesaprot, kāda mārrutka pēc Amerikas prezidents ir vienpersoniski nolēmis, ka Meksikas jūras līcis turpmāk būtu saucams par Amerikas jūras līci, izņemot faktu, ka Amerikas prezidents ir infantils narciss, kuram šķiet, ka viņš pats visu zina labāk nekā citi.
Nupat bija fufelis ar Kolumbiju Dienvidamerikā. Savas pirmās nedēļas laikā Tramps arī ir uzsācis migrantu deportēšanu, par ko viņš priekšvēlēšanu kampaņas laikā bļāva atkārtoti un skaļi.
Citas valstis iztukšo savus cietumniekus un visus noziedzniekus sūta Amerikas virzienā, tā Amerikas kādreizējais un pašreizējais prezidents ir skaidrojis intervijās un savā soctīklā. Tāpat dara garīgās veselības iestādes, un arī garīgi neveselie kļūst par migrantiem, kuri dodas nevainīgās un bezpalīdzīgās Amerikas virzienā.
Lieki teikt, tā nekad nav bijis, bet vienalga pagājušajā nedēļā federālie likuma sargi sāka medīt migrantus, it kā tādus, kuri bija noziegušies pret likumu, bet arī citus.
Tajā skaitā veselu sēriju kadru, kuri televīzijā izmisuši demonstrēja papīrus, kuros bija apliecināts, ka viņi Amerikā atrodas ar apstiprinātu vīzu un darba atļauju.
Tas nekas. Amerikas prezidents ir izdomājis, ka visi migranti ir ļauni un tāpēc viņi visi pēc kārtas ir izraidāmi no valsts.
Tajā skaitā divās lidmašīnās, kuras nupat brīvdienās devās Kolumbijas virzienā, bet tad Kolumbijas prezidents pateica ka viņš tām neļaus nosēsties, jo bēgļi, kuri atradās lidmašīnā, nekādi noziedznieki nebija.
Tramps reaģēja ar paziņojumu, ka tādā gadījumā būs 25% tarifs uz visām precēm no Kolumbijas. Jo viņš tā var, un acīmredzot nepaklausīgo Kolumbijas prezidentu vajag sodīt.
Tas nekas, ka no Kolumbijas nāk liels daudzums kafijas pupiņu, no kurām amerikāņi sev gatavo rīta kafiju. Tās tagad būs par 25% dārgākas, jo importētāji vienkārši palielinās cenu.
Plus vēl apstāklis, ka migranti Amerikā dara daudz darbu, kuru citi negrib darīt. Daudzi no tiem ir lauksaimniecības darbinieki, kuri daudzu gadu desmitu garumā sezonas laikā ir nākuši no Meksikas un Latīņamerikas, palīdzējuši ar ražas novākšanu, nopelnījuši sev naudiņu, un tad atkal devušies mājās.
Republikāņi kopumā un Tramps konkrēti šos cilvēkus ir dēmonizējuši, un tas acīmredzot nekas, ja raža uz lauka paliks nenovākta. Svarīgāka ir Amerikas prezidenta ālēšanās par cietumniekiem un garīgiem slimniekiem.
Turklāt migranti nestrādā tikai lauku darbos. Viņi strādā slimnīcās un gaļas apstrādes uzņēmumos un daudzviet, kur ir dota darba atļauja un viņiem ir vajadzīgā prasme.
Vairs ne. Nu atkal pie teikšanas ir Tramps.
Šonedēļ Senāta priekšā būs kandidāts veselības ministra amatam, kurš pavisam nesen paziņoja, ka vakcīna pret poliomielītu, kura ir glābusi neskaitāmu cilvēku dzīvību, ir bīstama un tāpēc likvidējama.
Citreiz cilvēks to pašu ir teicis par citām vakcīnām. Tas bija viņa konkrētais pirksts, kura dēļ Guamas salā 60 cilvēku, lielākoties bērni, nomira no viegli novēršamajām masalām tāpēc, ka amerikānis viņiem bija iestāstījis, ka vakcīna pret masalām ir kaitīga.
Potenciālais veselības ministrs tāpat rīkojās Covid-19 pandēmijas laikā. Vakcīna slikta, kaitīga, un tas nekas, ka vairāki simti tūkstoš cilvēku Amerikā nomira vienkārši tāpēc, ka viņi ieklausījās muļķībās un nevis darīja to, kas bija vajadzīgs, lai pasargātu savu veselību.
Nezinu, ko Senāts par tādu teiks. 50 no Senāta 53 republikāņiem piekrita, ka neprognozējamas uzvedības alkoholiķis būs perfektais cilvēks, kuram vadīt Amerikas bruņotos spēkus. Varbūt tāpat būs ar vakcīnu ienaidnieku veselības aprūpes amatam.
Amerikas izlūkdienestu uzraudzību Tramps ir iecerējis uzticēt sievietei, kura kādreiz bija kongresmene no Havaju salām un Demokrātu partijas pārstāve, bet laikā kopš tam ir kļuvusi par trokšņainu apoloģētu pasaules visbaisākajiem autokrātiem, tajā skaitā Kremļa fašistam un Sīrijā nesen gāztajai pusgadsimta valdošajai ģimenītei.
Federālā izlūkošanas dienesta vadītāja vieta paredzēta džekam, kurš ir atklātā tekstā pateicis, ka tās vienīgais mērķis būs vērsties pret Trampa politiskajiem pretiniekiem, un tā būs nevis Amerikas galvenā iekšzemes drošības iestāde, bet gan līdzeklis, ar kuru Amerikas prezidents varēs izrēķināties ar citiem. Tāpat kā ar alkoholiķi aizsardzības ministra amatā – kas gan tur varētu saiet dēlī?
2007. gadā, kad krita līdz kliņķim korumpētā un patmīlīgā “stabilitātes garanta” Kalvīša 2. valdība, valsts prezidente nākamās valdības vadīšanu uzticēja Ivaram Godmanim. Viņš jau reiz bija bijis Latvijas valdības galva atmodas laikā un pirmajos mēnešos pēc neatkarības atjaunošanas.
Godmanis aizsardzības ministra amatu savā otrajā valdībā uzticēja Vinetam Veldrem, kurš pēc profesijas ir vetārsts. Veldres kungs amatu uzsākot darīja zināmu, ka viņa viens no galvenajiem mērķiem būs izveidot īpašu zirgu un jājēju gvardi, kura varēs sagaidīt goda viesus Rīgas lidostā.
Latvija NATO un pasaules apritē ir maza valstiņa, un citām valstīm diez vai radās īpašas galvassāpes par aizsardzības ministru, kuram vislabāk patika zirgi.
Amerikas gadījumā visai pasaulei būs jārēķinās ar faktu, ka globālas krīzes gadījumā tās valsts aizsardzības ministrs būs pālī un nespēs reaģēt.
Ko teiks citi aizsardzības ministri NATO sapulcēs, kur uzradīsies raidījuma vadītājs no propagandas kanāla? Viņi un citi pierada pie Trampa ekscesiem pirmo četru gadu laikā, bet toreiz aizsardzības ministri bija īsteni militāro lietu profesionāļi.
Nu tas tā vairs nebūs. Piedāvāšu vēl trešoreiz to retorisko jautājumu: Kas gan tur varētu saiet dēlī?
Bet šonedēļ par vēl vienu tēmu. 27. janvāri ir Holokausta piemiņas diena pasaulē, jo konkrēti 1945. gada 27. datumā sabiedrotie pabeidza Aušvicas nāves nometnes atbrīvošanu.
Šodien līdz ar to ir 80 gadi kopš notikušā. Šodien tur pulcējās pāris desmit cilvēku, kuri pārdzīvoja tās ārprātīgas šausmas, kādas tur bija ikdiena. Tie ir gados veci un sirmi cilvēki, kuru bērnība tika pilnībā sagandēta.
Dienu pirms šīs gadskārtas Dienvidāfrikā dzimušais miljardieris Īlons Masks nolēma iesaistīties Vācijas politiskajos procesos.
Radikāli labējai partijai Alternatīva Vācijai bija rallijs, kuram Masks pieslēdzās attālināti un partijas faniem pateica, ka ir laiks “aizmirst” par vainas sajūtu sakarā ar 2. pasaules kara laikā notikušo.
Nav mūsdienu vācietim jājūt kauns par to, ko pastrādāja senči. Svarīgākais ir uzturēt un saglabāt “vāciešu kultūru” un “vāciešu vērtībām.” Ar ko saprast, ka “nevāciešu” vērtības un kultūra ir mazāk svarīga.
Masks piedzima valstī, kurā maza grupa baltādainu cilvēku represēja masīvu skaitu tumšādainu cilvēku tā dēvētajā aparteīda sistēmā. Varbūt līdz ar to viņš nespēj saprast, cik ārprātīgam kretīnam ir jābūt, lai Holokausta piemiņas dienas priekšvakarā vienai grupai vāciešu principā pateikt “tas nekas, kas tur notika.”
Polijas prezidents par to pareizi pateica, bilstams, ka šāds revizionisms pasaules sabiedrībā ir kaitīgs un arī bīstams.
Vēl trakāka bija reakcija no līdz kliņķim korumpētā kadra, kurš joprojām skaitās esam Izraēlas premjerministrs.
Benjamins Netanjahu Holokausta piemiņas dienu nolēma izmantot rēķinu kārtošanai ar Starptautisko krimināltiesu, kuru viņš aprakstīja ar vārdiem “tā kļuvusi par negoda pilnu antisemītisku uzbrucēju pret Izraēlu.”
No kā radies šis “antisemītisms”? Protams, no fakta, ka Starptautiskā krimināltiesa nesen izsludināja starptautisku aresta orderi pret Netanjahu sakarā ar viņa rīcību Gazas joslā, kuru starptautiskās cilvēka tiesību organizācijas ir nosaukušas par genocīdu.
Šī personiskā iemesla dēļ, lūk, Izraēlas fīrers ir nolēmis nicināt starptautisko kārtību un iekārtu un tai uzspļaut. Turklāt pilnībā ignorējot faktu, ka vienlaikus tiesa tādu pašu aresta orderi arī izsludināja pret Hamās teroristu organizācijas galveno līderi.
Tas Izraēlas premjeram nav svarīgi. Svarīgi ir apgalvot, ka vēršanās pret viņu būtu uzskatāma par vēršanos pret visu ebreju tautu kopumā.
Gribētu cerēt, ka vairums ebreju Izraēlā un pasaulē šādu patmīlību noraidīs. Jo atklātā tekstā sakot, tā pateikt konkrēti Holokausta piemiņas dienā – tā ir necieņa pret upuriem, un tā ir bezkaunība visaugstākajā pakāpē.
Priecājos, ka ziema šķiet ejam uz beigām, bet mēs dzīvojam pagalam sarežģītā pasaulē, un tas, kas patlaban notiek Amerikā un citur neko labu par tās stabilitāti diemžēl nesola.
