Kārlis Streips: Amerikā viena partija ir nolēmusi, ka demokrātija tai vairs nav vajadzīga 0
Pēc vēlēšanām Latvijā reizēm kādam ir sūdzības par attiecīgo procedūru. Pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020. gadā, vienas sīkpartijas pārstāvis iebilda pret to, ka vienā no pilsētas iecirkņiem biļetenu aploksnītes nebija pareizi apzīmogotas un uzstāja, ka tas būtu iemesls anulēt vēlēšanu rezultātus un organizēt jaunas vēlēšanas.
Lieki teikt, Centrālā vēlēšanu komisija šai domai pateica stingru nē.
Pērn pēc 14. Saeimas vēlēšanām divas partijas nāca ar iebildumiem. Viena bija Tautas varas spēks, kuru varam neņemt vērā, jo tā saņēma knapi vienu procentu balsu un līdz ar to nekas nozīmīgs nav.
Taču otra sūdzība nāca no Saskaņas Sociāldemokrātiskas partijas, kura Latvijas politikā zem dažādiem nosaukumiem ir darbojusies kopš tautas atmodas pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā.
Sūdzību partijas vārdā iesniedza kandidāts vārdā Gundars Ūdris. Viņš partijas Rīgas sarakstā startēja 30. vietā no 30 un ar plusiņu un svītrojumu palīdzību pakāpās līdz 23. vietai. Arī tad, ja Saskaņa būtu pārspējusi 5% barjeru, diez vai Ūdra kungs būtu viena no ievēlētajām personām.
Sūdzību sabiedrisko mediju portāls LSM aprakstīja šādi: “Pieteikuma centrālais iebildums bija saistīs ar vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokolu noformēšanu.”
Konkrēti, kandidāts sūdzējās par to, ka balsu skaitīšanas protokolu pirmajai daļai jābūt parakstītai uz katras lapas, nevis tikai uz pēdējās lapas. Viņš arī apgalvoja, ka protokola pirmajai daļai jābūt atsevišķi cauršūtai, nevis tikai kopā ar protokola otro daļu.
Arī šajā gadījumā CVK pateica nē. Lēmums tapa pārsūdzēts, un reiz lieta nonāca Augstākajā tiesā, spriedumā bija atrodami šādi vārdi:
“Pieteicēja uzskats balstīts kļūdainā izpratnē.” Loģiski. Tas, kā parakstīts protokols un cauršūti dokumenti, protams, nekādā veidā nebūtu varējis ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Tomēr tiesas spriedumā arīdzan bija konstatēts, ka CVK sēdē, kurā izskatīts Ūdra iesniegums, “nav pilnvērtīgi nodrošināta koleģiālās izskatīšanas procesa ievērošana, un nav nodrošināta cieņpilna attieksme pret procesa dalībnieki, jo vairāki komisijas locekļi attālināti notiekošajā sēdē piedalījās ar izslēgtu videokameru.”
Tiesa uzsvēra, ka tas liedza procesa dalībniekiem pilnvērtīgu iespēju pārliecināties, ka katrs komisijas loceklis tik tiešām piedalījās sēdē un klausījās uz notiekošo.
“Šāda situācija var radīt iesnieguma iesniedzējam šaubas par to, vai lietas izskatīšanā ir pilnvērtīgi ievērots koleģiālās izskatīšanas princips.”
Augstākās tiesas spriedums bija galīgs, un attiecībā uz 14. Saeimas vēlēšanām, ar to arī viss bija pateikts.
Viens, kas te būtu jākonstatē ir fakts, ka sūdzība par parakstiem un sašūšanu nāca no gadījuma rakstura kandidāta, kurš tāpat nebūtu ievēlēts. Saskaņas grandi ar šādām muļķībām nenāca.
Varam šo situāciju salīdzināt ar to, kas notika pēc 2020. gada valsts prezidenta vēlēšanām Amerikā.
Telekanālā TV24 mēs nākamajā rītā pēc vēlēšanām organizējām tiešraidi. Cita starpā trāpījās brīdis, kad prezidents Donalds Tramps preses priekšā apgalvoja, ka viņš bija uzvarējis, noteikti bija uzvarējis, kā kāds varētu uzskatīt, ka viņš nav uzvarējis u.tml.
Nelaime ar šo apgalvojumu bija vienkārša. Mans uzdevums tiešraidē bija reizi pusstundā parunāt par tobrīd zināmajiem rezultātiem. Raidījuma divu stundu laikā katru reizi nācās atzīt, ka nekas īpaši nebija mainījies, jo Amerikā tobrīd bija dziļa nakts, un daudzviet iecirkņu darbinieki bija aizslēguši iecirkņa durvis un devušies mājās izgulēties.
Tajā pašā vakarā raidījumā “Vēlais ar Streipu” paziņoju, ka teksta rakstīšanas brīdī vēl bija seši ASV štati, kuros balsis nebija saskaitītas – Viskonsīna, Mičigana, Pensilvānija, Ziemeļkarolīna, Džordžija un Nevada.
Iemesls tam bija fakts, ka Covid-19 pandēmijas laikā vairāk nekā 100 miljons amerikāņu nolēma balsot priekšlaicīgi, vai nu personīgi tajās dienās, kad tas bija iespējams, vai arī (un daudz biežāk) pa pastu.
Tramps un viņa atbalstītāji sen bija brēkuši, ka balsošana pa pastu automātiski nozīmē kaut kādu krāpšanos. Līdz ar to, bija daudz ticamāk, ka šādi ļaudis balsos vēlēšanu dienā un klātienē.
Šīs balsis saskatītas vispirms, un vēlēšanu vakarā tas varēja radīt iespaidu, ka Trampam bija liels vairākums. Tas arī ir tas, kas ļāva viņam minētajā preses konferencē paziņot, ka viņš bija uzvarējis ar uzviju.
Tomēr tajā brīdī Viskonsīnā saskaitīti bija apmēram 78%, bet Pensilvānijā 74% procenti balsu. Iztrūkstošās balsis lielākoties bija no Amerikas lielpilsētām, kurās dzīvo ļoti daudz cilvēku.
Filadelfijā, kas ir Pensilvānijas lielākā pilsēta, raidījuma teksta rakstīšanas brīdī bija saskaitīti mazāk par 50% balsu. Milzīgajā Mičiganas pilsētā Detroitā tāpat. Galu galā galīgais rezultāts 2020. gada novembrī paziņots 7. datumā, jeb četras dienas pēc velēšanām kā tādām.
Džo Baidens uzvarēja ar septiņu miljonu balsu vairākumu un ar vairākumu Elektorālajā koledžā 306 pret 232.
Tomēr Donalds Tramps zaudējumu atteicās atzīt. Vairāk nekā 60 reizes viņa atbalstītāji devās uz tiesu ar dažādiem apgalvojumiem par nepareizām lietām vēlēšanu procesā. Vairāk nekā 60 reizes tiesneši, tajā skaitā tādi, kurus bija iecēlis Tramps un Republikāņu partijas vairākums Senātā, prasītājus pasūtīja trīs mājas tālāk.
19. decembrī Tramps Tviterī rakstīja, ka 6. janvārī Vašingtonā būšot liels protests un piebilda, ka visiem viņa atbalstītājiem tur būs jāierodas, jo “būs traki.”
Rezultāts, protams, bija 2021. g. 6. janvāra uzbrukums pret ASV Kapitoliju, kura laikā pieci cilvēki gāja bojā un 1800. gadā celtā celtne pamatīgi tika bojāta un sasmērēta.
Laikā kopš tam simtiem pūļa dalībnieku notiesāti vai paši atzinušies noziegumos. Patlaban vēl nav izvirzītas apsūdzības pret Trampu kā notikušā galveno iedvesmotāju. Tas visticamāk ir tikai laika jautājums.
Bet galvenais, par ko gribu rakstīt šonedēļ ir par to, kā notiekošo uztvēra mediji. Latvijā nebija neviena, kurš aplūkoja sākumā minēto Augstākās tiesas spriedumu, un secināja, ka varbūt fakts, ka dažiem CVK locekļiem bija izslēgtas kameras, nozīmēja kaut ko būtisku.
Varbūt kaut kādu slepenu un tautai nezināmu lēmumu? Varbūt kaut kādu krāpniecību? Latvijā pat populistiskāk un demagoģiskāk noskaņoti masu informācijas līdzekļi tā nedarīja, un loģiski, jo kāda no tā būtu jēga?
Amerikā savukārt ir šāds medijs. 1994. gadā dibinātais telekanāls Fox News, kurš konkrēti dibināts kā kanāls Amerikas konservatīvāk noskaņotiem ļaudīm, jo citus medijus kanāla dibinātāji uzskatīja par pārmērīgi liberāliem.
Kopš pašiem pirmsākumiem Fox News galvenais princips ir bijis slavēt līdz debesīm visu, ko dara prezidents no Republikāņu partijas (kanāla pastāvēšanas laikā Džordžs Bušs jaunākais un Tramps). Kaut ko teikt pret republikāņu prezidentu Fox News izpratnē bija teju vai valsts nodevība.
Ja amatā bija Demokrātu partijas prezidents (Klintons, Obama un tagad Baidens), tad neko labu prezidents nedara, viņš ir slikts cilvēks, viņš ir kaitīgs “normāliem” amerikāņiem.
Atceros reiz vasaras atvaļinājuma laikā Čikāgā, ka ēdu pusdienas restorānā, kurā televizorā bija redzams Fox News. Diskusija bija par faktu, ka pirmā lēdija Mišela Obama bija daudz runājusi par faktu, ka Amerikas bērni ir kļuvuši pārāk aptaukojušies, un līdz ar to bija vajadzīga saruna par veselīgāku ēšanu un vingrošanu.
Fox News visa diskusija bija toņkārtā ko gan šī dāmīte iedomājas? Viņai ir kaut kādas tiesības mums teikt priekšā, kā audzināt mūsu bērnus?! Tāds Fox News ir bijis vienmēr.
Attiecībā uz 2020. gada vēlēšanām, tomēr, Fox News iekūlās nepatikšanās, kuras tam patlaban rada visnotaļ nopietnas briesmas.
Daži no Trampa lielākajiem atbalstītājiem nāca ar visfantastiskākajiem apgalvojumiem sakarā ar vēlēšanām. Iespējams, procesā bija iejaukušies satelīti no Itālijas. Varbūt tā bija sazvērestība, kurā cita starpā bija iesaistīts Venecuēlas diktators Hugo Čavezs, un tas nekas, ka Hugo Čavezs nomira 2013. gadā.
Tomēr viens konkrēts elements šajos apgalvojumos bija par balsu reģistrēšanas un skaitīšanas aparātiem, kādi izmantoti vēlēšanu procesā. Trampa atbalstītāji apgalvoja, ka šie aparāti ir atņēmuši balsis Trampam un tās ielikuši Baidena kontā. Viņi apgalvoja, ka tas ir noticis teju vai visur un ar desmitiem, varbūt simtiem tūkstošu balsu.
Vairākkārt šie aptrakotie ļaudis intervēti Fox News raidījumos, raidījumu vadītājiem blisinot actiņas un bilstot vai, cik interesanti, stāstiet tālāk.
Vienā gadījumā sieviete teica, ka viņai bija viens vienīgs informācijas avots, ka ar aparātiem kaut kas nebija kārtībā, un to viņa bija uzzinājusi no eņģeļiem brīdī, kad viņa pati bija pussamaņā un transā.
Nopietns informācijas avots nudien.
Lielākā bļaušana šajā kontekstā bija par uzņēmumu Dominion Voting Systems. Tas ir Kanādā dibināts uzņēmums, kurš ražo attiecīgos aparātus, kā arī programmatūru, kāda ir to pamatā.
Nav nekāda pārsteiguma, ka uzņēmuma pārstāvji bija visnotaļ pārsteigti telekanālā Fox News dzirdot apgalvojumu, ka viņu aparāti bija slepus atņēmuši vienam kandidātam un atdevuši otram, jo principā aparātos tāda lieta nebija iespējama.
Dominion iesniedza prasību tiesā par neslavas celšanu un pieprasīja soda naudu 1,6 miljardu dolāru apjomā.
Kopš brīža, kad prasība iesniegta tiesā, Fox News juristi ir apgalvojuši, ka runa ir par ASV Konstitūcijā garantētu vārda un preses brīvību.
Taču pirms pāris nedēļām pasaule ieraudzīja dažādus materiālus, kādi iesniegti tiesā sakarā ar pastāvošo prāvu, un tur bija skaidri redzams, ka Fox News raidījumu vadītāji labi zināja, ka tas, ko gvelž viņu viesi, ir nonsenss.
Savstarpējos e-pastos un īsziņās Fox News ļaudis šos cilvēkus aprakstīja ar tādiem vārdiem kā “aptrakota kuce,” “nepārtraukta melošana” un “es teiktajam neticēju ne mirkli.”
Tomēr visu laiku kopš tam Fox News raidījumu vadītāji ir turpinājuši bīdīt domu, ka 2020. gadā vēlēšanas Donaldam Trampam vienkārši tapa nozagtas.
Vēl pagājušajā nedēļā viens no tiem ēterā rādīja plaši atplestas acis un uzdeva jautājumu par to, kā “senilais vecītis” Baidens būtu varējis saņemt 15 miljonus balsu vairāk nekā “spēcīgais vīrs” Baraks Obama četrus gadus pirms tam.
“Vai tas nav uzskatāms par brīnumu,” tā jautāja raidījuma vadītājs. “Varbūt vēlēšanas kā tādas bija brīnumainas?”
Taču vēl pasaule ir uzzinājusi, ko par notikušo domāja Fox News dibinātājs un galvenā persona, austrāliešu izcelsmes mediju magnāts Ruperts Mērdoks.
Nopratināšanā zvērinātas žūrijas priekšā Mērdoks atklātā tekstā atzina, ka tas, kas viņa telekanālā tapa gvelzts bija nonsenss, taču tas nebija politisku iemeslu dēļ. Nē, teica oligarhs, tas bija tāpēc, ka atzīt patiesību Fox News nozīmētu zaudēt publiku un līdz ar to reklāmdevējus un finansējumu.
Amerikā ir vairāki telekanāli, kuri histērijā par 2020. gada vēlēšanām ir bijuši vēl trakāki nekā Fox News. Vienā gadījumā pēc aptrakotas personas apgalvojumiem vienā no kanāla raidījumiem, kāda cita darbiniece Tviterī uzrakstīja, ka tās bija pilnīgas muļķības.
Nākamajā dienā darbiniece Tvītu dzēsa, un tajā pašā dienā viņai uzteikts darbs Fox News.
Tas, lūk, ir tas, kas telekanālam Fox News rada milzīgas briesmas. Melot ir viena lieta. Fox News cilvēki melo nepārtraukti un par visu ko pēc kārtas.
Taču apzināti melot par konkrētu cilvēku vai uzņēmumu, ja tas tiek darīts apzināti ļaunprātīgā veidā – tas vairs nav kas tāds, ko pasargātu tādi principi kā runas un preses brīvība.
Zināt droši nevar, bet man šķiet, ka visticamāk žūrija Fox News atradīs vainīgu pie neslavas celšanas kriminālā nozīmē un apstiprinās sāpju naudu, kāda maksājama uzņēmumam Dominion.
Es visticamāk tajā brīdī teikšu “urrā!” Fox News Amerikā ir dziļi kaitīgs sabiedriskās aprites elements. Bez tā gandrīz noteikti nebūtu bijuši 6. janvāra nemieri. Bez tā visticamāk nebūtu tik daudz cilvēku manā dzimtenē, kuri sakās uzskatām, ka 2020. gadā vēlēšanas bija nepareizas un tāpēc ir iemesls apšaubīt visas vēlēšanas nākotnē.
Vēlēšanas ir jebkuras demokrātiskas sistēmas pamatu pamatos. Diemžēl Amerikā viena partija ir nolēmusi, ka demokrātija tai vairs nav vajadzīga. Fox News ir palīdzējis šo “filozofiju” izplatīt plaši. Līdz ar to manā izpratnē telekanāls ir pelnījis visdziļāko nosodījumu un jā – arīdzan naudas sodu. Lielu, sāpīgu naudas sodu.
