Kārlis Streips: “2020. gads bija visai draņķīgs. Ir visas cerības, ka šis jaunais gads būs labāks” 10
Laimīgu Jauno gadu, lasītāji! Ceru, ka visiem 2021. gads ir sācies veiksmīgi. Vecgada vakaru pats pavadīju viens pats mājās. Atkorķēju vīna pudeli, ieslēdzu televizoru, un tad, kad dzirdēju bum-bum ārpus mājas, gāju uz balkona skatīties.
Reizēm salūtu varēja redzēt, citreiz tas meta gaismu un ēnas uz pretējās mājas, kas nozīmēja, ka process bija otrā pusē no manas mājas. Bija jauki. Vienubrīd kaimiņš arī stāvēja uz sava balkona, un viens otru sveicām Jaunajā gadā. Arī tas bija jauki. Protams, ne visi Vecgada vakarā bija īpaši uzvedīgi. Petardes izmantot drīkstēja tikai privātmāju pagalmos, bet īpaši nelikās, ka to cilvēki ievēro. Arī mana daudzdzīvokļu mājas pagalmā kāds vienubrīd palaida petardes. Atceros nākamajā dienā lasījis, ka policijas pārstāvji bija apgalvojuši, ka puikas ātri izskrēja no mājas, nolika petardi un tad atkal ātri ieskrēja atpakaļ mājā. Tik cieši procesu nenovēroju, tāpēc nevaru pateikt, vai tas tā arī bija manas mājas gadījumā.
2021. gada sākumā joprojām esam ārkārtas situācijā. Vienudien pagājušajā nedēļā Slimību profilakses un kontroles centrs ziņoja par lielāko vienā diennaktī reģistrēto infekciju skaitu kopš pandēmijas sākuma. Daļēji tas varētu būt tāpēc, ka epidemiologi ir labāk apguvuši testēšanas procesus, bet nepārprotami arī ir jautājums par cilvēku bezatbildību. Pirmajās komandantstundas naktīs, kā ziņots medijos, policijai nācās sastapties ar pietiekami daudziem cilvēkiem, kuri atradās uz ielas pēc 22.00, bieži vien bija kunga prātā, un tikpat bieži vien nespēja īsti pamatot, kāpēc viņi tur atradās.
Kā esmu rakstījis citreiz, kamēr būs cilvēki, kuri pret vīrusu izturas nevērīgi un bezatbildīgi, krīzes beigas nav pamata gaidīt.
Varam priecāties, ka mūsu valstī ir parādījušās pirmās vakcīnas dozas, taču vismaz patlaban tādu pietiek tikai veselības aprūpes personālam. Pēc tam vakcīnas tiks nodrošinātas gados veciem cilvēkiem, kuri diez vai ir tie, kuri pandēmijas laikā ir uzvedušies vieglprātīgi. Vienādi vai otrādi, man lielākā cerība šajā kontekstā ir tāda, ka vasarā varēšu braukt ciemos pie māsām Čikāgā. Šogad pandēmijas dēļ nesanāca, turēšu īkšķus, ka situācija manā dzimtenē atrisināsies pietiekami, lai viesošanās būtu reāla. Te starp citu pieminēšu, ka zem pagājušās nedēļas komentāra, kurā biju lietojis vārdus “mana dārgā dzimtene,” kāds ar palamu “opis86” bija uzrakstījis: “Streipa kungs, jūs rakstāt mana mīļā dzimtene, cik saprotu, domājāt USA. Tādā gadījumā, kur Jūs atrodaties tagad? Komandējumā vai kā?” Cits cilvēks, šoreiz ar niku “arī opis” atbildēja: Vispār latviski ir divi vārdi: dzimtene un tēvzeme. Tālāk domā pats.” Paldies otrajam opim, jo tā tas ir.
Man actiņas pirmoreiz atvērās Čikāgā, kas nudien ir USA, un līdz ar to tā ir mana dzimtene. Latvija man ir tēvzeme.
Šonedēļ komentārā aplūkosim, ko varam gaidīt jaunajā gadā. Pirmkārt, pērn, protams, ļoti daudz kas tika atcelts un atlikts. Vai šogad būs Eirovīzijas dziesmu konkurss? Vai šogad būs Olimpiskās spēles Tokijā? Abos gadījumos rīkotāji vismaz pagaidām ir braši solījuši, ka būs gan, bet tas, protams, būs atkarīgs no tā, kas tālāk notiks ar Covid-19 vīrusu. Latvijā šogad ir paredzēti Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, tas pats jautājums. Viens konkrēts process, kas noteikti netiks atcelts arī tad, ja joprojām ar vīrusu būs grūtības, būs pašvaldību vēlēšanas. Tās būs 5. jūnijā, atbilstoši mūsu valsts jaunajai administratīvi teritoriālajai iekārtai (pieļaujot, ka Satversmes tiesa neliks Saeimai visu likumu atvērt no jauna tikai tāpēc, ka vienā pašvaldībā ļaudīm kaut kas nepatīk), un visur izņemot Rīgu, jo, kad pērn mēs ārkārtas vēlēšanās ievēlējām jaunu domi, tas bija uz visu laiku līdz pat 2025. gada pašvaldību vēlēšanām.
Savukārt ar šo jauno gadu spēkā kārtējo reizi stājās dažādas pārmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā. Pieļauju, tie, uz kuriem tās attiecas, paši par tām zina. Manā gadījumā sen ar tulkošanas klientiem man ir bijušas autoratlīdzības līguma attiecības. Zinu, ka šī gada vidū tajā ziņā kaut kas mainīsies, bet patlaban ir tikai janvāris, vēl par to nav jāuztraucas. Man kā RīgaTV24 darbiniekam būs interesanti redzēt, ko nozīmēs sabiedrisko mediju, tātad Latvijas televīzijas un Latvijas radio iziešana no reklāmas tirgus, kas notika 1.janvārī.
Apvienoto Nāciju organizācija 2021. gadu ir pasludinājusi par starptautisko miera un uzticības gadu, par starptautisko radošās tautsaimniecības gadu ilgtspējīgai attīstībai, starptautisko augļu un dārzeņu gadu, kā arī starptautisko gadu bērnu nodarbinātības izskaušanai. Miers, uzticība, ilgtspējīga attīstība — visas labas lietas. Nezinu, vai augļi un dārzeņi īpaši priecājas par šādu atzinību.
Šogad būs valsts prezidenta vēlēšanas Portugālē un Izraēlā, parlamenta vēlēšanas Nīderlandē, Norvēģijā, Vācijā un Izraēlā (Izraēlas gadījumā ceturto reizi divu gadu laikā, jo divas lielās politiskās kustības kaut ko neprot sadalīt savā starpā), pašvaldību vēlēšanas Somijā, Lielbritānijā un Honkongā. Oktobrī paredzēta tautas skaitīšana kaimiņvalstī Krievijā.
19. aprīlī Kubas Komunistu partijas pirmais sekretārs Rauls Kastro paredz iet pensijā, kas nozīmē, ka pirmoreiz vairāk nekā 60 gadu garumā tur pie varas grožiem nebūs cilvēks ar uzvārdu Kastro.
Kosmosā šogad paredzēta jauna kosmosa teleskopa izvietošana, kā arī ASV kosmosa aģentūras NASA misija uz mēnesi, lai gan bez astronautiem. 10. jūnijā un 4. decembrī būs saules aptumsums, bet abos gadījumos ne mūsu platuma grādos.
Taču galvenais, par ko šonedēļ gribu rakstīt, ir tas, kas nākamo dienu un nedēļu laikā notiks jau minētajā manā dzimtenē. 20. janvārī būs jaunā ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācija. RīgaTV24 to demonstrēs tiešraidē, tajā skaitā jaunā prezidenta inaugurācijas uzrunu rādīsim un tulkosim.
Pirms četriem gadiem, kad inaugurācijas runu teica pašreizējais Baltā nama okupants, man studijā bija divi politologi, kuri par dzirdēto neticībā šūpoja galvu. Šoreiz visticamāk tā tas nebūs.
Baidena cilvēki ir teikuši, ka inaugurācija būs pieticīgs process tās pašas pandēmijas dēļ. Tāpat kā vienmēr tā būs uz Kapitolija austrumu kāpnēm, bet ļoti mazas auditorijas priekšā. Amerikāņiem lūgts palikt mājās un procesu skatīties televīzijā.
Tomēr vēl pirms tam būs divi būtiski momenti. Pirmkārt, šonedēļ 6. datumā Kongresā būs abu Kongresa palātu kopsēde, kurā oficiāli tiks saņemti Elektorālās koledžas balsojumi no visiem 50 štatiem plus Kolumbijas distrikta. Katra štata balsis būs koka kastē, un Amerikas viceprezidentam Maikam Pensam savā lomā kā Senāta prezidentam būs uzdevums tās nolasīt balsī, lai tās varētu oficiāli piereģistrēt, un oficiāli būs noteikts, ka nākamais prezidents būs Baidena kungs.
Tā parasti ir formalitāte, bet šogad liels skaits Republikāņu partijas pārstāvju Kongresa apakšpalātā un vairāk nekā desmit senatoru ir paziņojuši, ka viņi oficiāli apstrīdēs rezultātus no tiem štatiem, par kuriem Donalds Tramps un viņa atbalstītāji kopš vēlēšanām kā tādām ir brēkuši, ka tur it kā ir bijusi liela krāpšanās. Likumā ir noteikts, ja vismaz viens apakšpalātas deputāts un viens senators iebilst, tad katra palāta individuāli izdebatē, vai protestam ir pamats. Strīds kopš vēlēšanām ir bijis par sešiem štatiem. Ja būs iebildums par katru no tiem, tad process ievilksies, jo katrai palātai attiecīgo debašu vajadzībām ir dotas divas stundas laika. Kongresa apakšpalātā vairākums ir Demokrātu partijai, savukārt Senātā pietiekami liels skaits republikāņu ir atzinuši Džo Baidena uzvaru, un tas nozīmē, ka nav nekādas iespējas, ka abas palātas nobalsos par rezultātu atcelšanu kaut vienā no minētajiem štatiem. Tramps un viņa kaismīgākie atbalstītāji turpina apgalvot, ka ir masīvi pierādījumi par krāpšanos.
Nelaime tāda, ka tas ir jāpierāda tiesā, un tiesai nepietiek ar apgalvojumu “vai ziniet, mums ir simtiem pierādījumu, bet mēs jums tos nevaram parādīt.” Tā tas process nestrādā.
Atsevišķs jautājums ir par to, kā rīkosies Trampa karstasinīgākie atbalstītāji. Jau labu laiku aizejošais prezidents ir aicinājis savus atbalstītājus 6. datumā pulcēties Vašingtonā, Tviterī solot, ka “būs traki.” Vairākas radikāli noskaņotas grupas jau ir paziņojušas, ka tās turp dosies, un specifika Amerikā, kā zināms, ir tāda, ka šaujamieroči tur ir pieejami ja ne gluži tikpat brīvi, kā zeķes un apakšbikses, bet tomēr visnotaļ brīvi. Daži no šiem cilvēkiem ir solījuši uzbrukt “nodevējiem” Kongresā un Demokrātu partijā. Gribu pieļaut, ka policija un Nacionālā gvarde Vašingtonā ar šiem tipiem pratīs tikt galā, bet diemžēl ir grūti pareģot, ka Amerikas galvaspilsētā nebūs vardarbības uzliesmojuma. Kam tas būtu vajadzīgs? Ej nu saproti.
Savukārt dienu pirms tam būs pēdējās vēlēšanas šī cikla Senāta vēlēšanās. Džordžijā šogad tiek vēlēti divi senatori, viens uz divu gadu termiņu, jo iepriekšējais senators aizgāja no Senāta priekšlaicīgi un veselības problēmu dēļ, bet otrs uz visiem sešiem gadiem. 3. novembrī neviens kandidāts nedabūja vairāk par 50 procentiem balsu, tāpēc būs otrā kārta, un šīs būs izmisīgi izšķirošas vēlēšanas. Ja uzvarēs abi esošie republikāņi, republikāņiem Senātā būs vairākums un līdz ar to Valsts prezidenta Džo Baidena spēja, nodrošināt savus mērķus, būs sarežģītāka. Ja uzvarēs Demokrātu partijas kandidāti, tad Senātā būs 50 viņu un 50 republikāņu, un tādā gadījumā izšķirošā balss pieder ASV viceprezidentam, šajā gadījumā viceprezidentei Kamalai Harisai.
Lasītāji nebūs pārsteigti, ja pateikšu, ka es turu visus iespējamos īkšķus par Demokrātu partijas kandidātu uzvaru. Prezidenta Baraka Obamas pirmie divi gadi amatā bija ar Demokrātu partijas kontroli abās Kongresa palātās, un galvenais rezultāts bija nacionālas veselības apdrošināšanas programmas apstiprināšana. Pēc diviem gadiem Republikāņi atjaunoja vairākumu Kongresa apakšpalātā, un viņiem vienīgais mērķis bija minēto programmu atkal atcelt, lai gan Senātā vairākums joprojām bija demokrātiem, un arī prezidents bija demokrāts. 2014. gadā Republikāņu partija arī ieguva vairākumu Senātā, un tajā brīdī prezidenta spēja bīdīt savu programmu un savas lietas principā apstājās. Ļoti ceru, ka Džo Baidenam būs vismaz divi gadi, kuru laikā tā darīt. Pieļauju, nav neviens Džordžijā, kurš lasa šo komentāru la.lv portālā, bet, ja ir – balsojiet, lūdzu, par demokrātiem!
Komentāru rakstu svētdien, 3. decembrī. Šodien piedalījos neklātienes dievkalpojumā savā Anglikāņu baznīcā, kur mans uzdevums bija teikt lūgšanu.
Teicu, ja arī fiziska nozīmē mēs bijām atšķirti, tas nenozīmēja, ka mūsu sirdis un dvēseles nebija vienkopus.
Rīt, 4. datumā, sāksies jauns gads raidījumam “Vēlais ar Streipu,” rīt būs 1168. sērija. Ceru, ka visiem lasītājiem gads ir sācies labi un būs lielisks. 2020. gads bija visai draņķīgs. Ir visas cerības, ka šis jaunais gads būs labāks.
