Kārlis Rācenis ar kolēģiem rada alternatīvu antibiotikām 25

Rīgas Stradiņa universitāte pamatoti tiek uzskatīta par zinātnes augstskolu – šeit koncentrējas talanti un tiek iegūta izcila pētniecībā un praksē balstīta izglītība. Tā šobrīd, RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docētājs, ārsts Kārlis Rācenis kopā ar kolēģiem laboratorijā pēta bakteriofāgus – iespējamu alternatīvu antibiotikām.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Par Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku unikālo darbu plašākai auditorijai tapa zināms TV24 raidījumā „Studijas rītdienai. Par aktuālo augstākajā izglītībā”.

„Atrodamies mūsu nelielajā bakteriofāgu laboratorijā, kur strādājam jau astoņus gadus,” ar bakteriofāgu izpētes vietu video sižetā iepazīstina Kārlis Rācenis. „Mūsdienās ārstēšanā izmantojam daudz antibiotiku, un baktērijas ir kļuvušas rezistentas pret šīm antibiotiskajām vielām. Līdz ar to mēs meklējam alternatīvas, ko varētu izmantot baktēriju iznīcināšanā, un viena no tām ir bakteriofāgi. Tie ir baktēriju vīrusi, kuri iekļūst baktērijas šūnās, tajās savairojas, tās iznīcina un neatstāj nekādu iespaidu uz cilvēka organismu. Šo paņēmienu jau pirms 100 gadiem sāka izmantot dažādu infekciju ārstēšanā. Mūsdienās tas atgriežas, jo ir tik ļoti daudz infekciju, kuras vairs nespējam ārstēt ar antibiotiskām vielām.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Stāstot par bakteriofāgu izmantošanu pacientu ārstēšanā, Rācenis min jau konkrētus piemērus. „Esam ārstējuši dažus pacientus Latvijā, un šo virzienu nostabilizējuši, sadarbojoties ar militāro medicīnu. Tā mums deva lielu grūdienu, lai mēs varētu reāli iegūt bakteriofāgus sadarbībā ar kolēģiem no Beļģijas, Gruzijas. Mēs iegūstam fāgus, atvedam tos šeit, papētām, caurskatām, pielāgojam konkrētam pacientam, sagatavojam un tad sadarbībā ar lielajām universitātes slimnīcām nodrošinām pacientu ārstēšanu ar baketriofāgiem.”

Kolēģa stāstīto papildina RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras asistente, ārste-rezidente Dace Rezevska. Darbojoties fāgu darba grupā un arī doktorantūras studiju darbu ietvaros Dace pēta mijiedarbību starp bakteriofāgiem un baktērijām attiecībā uz biomateriāliem. „Šis temats ir ļoti aktuāls, jo biomateriālu asociētās infekcijas ir iemesls tam, kādēļ, piemēram, protēzes vai ievietotie implanti nespēj ilgstoši kalpot pacientam. Un, impregnējot šos baketriofāgus biomateriālos, mēs atrastu alternatīvu jau esošām antibiotiskajām vielām un pasargātu arī no rezistences attīstības. Tas varētu tiešā veidā palīdzēt pacientam izvairīties no implanta vai protēžu izņemšanas, kam, savukārt, ir attiecīgas veselības aprūpes sekas.”

RSU pētnieku tālākais mērķis ir izveidot pašiem savu fāgu klīniku. „Šo gadu laikā pētniecības rezultātā esam cieši sadarbojušies arī ar vairākiem kolēģiem ārvalstīs. Un, kā izskatās, šobrīd esam vienīgie gan Baltijas reģionā, gan topam par bakteriofāgu pētniecības centru Ziemeļeiropas reģionā. Mūsu lielāks mērķis, protams, būtu izveidot fāgu klīniku, kur mēs spētu uzņemt datus par pacientiem un attiecīgi izsniegt preparātus. Un, sadarbojoties ar kolēģiem, veidot starpdisciplināras komandas, lai veiksmīgi ārstētu bakteriālās infekcijas,” atzīst Rezevska.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.