Kārlis I.Āboliņš: Savas novadu valūtas izveide atdzīvinātu tautsaimniecību 0
Ierosinu padomāt, kā, veidojot reģionālas valūtas, var atdzīvināt tautsaimniecību, kas labāk kalpotu vietējo uzņēmēju un iedzīvotāju interesēm. Lai man nenorādītu, ka ar valūtām nodarbojas vien centrālā banka, tad sauksim tos par reģionāliem vērtībniekiem (RV).
To pamats faktiski ir “Paldies kartes” princips, ko šodien arī Latvijā izmanto katrs lielāks veikals, lai piesaistītu klientus. Reģionālās “Paldies kartes” jeb RV ir aptverošāki un tādēļ reģionā tautsaimnieciskāki.
Savā ziņā arī Ventspils pilsētas vents ir reģionāla valūta, taču tā palikusi pusceļā – vents vairāk kalpo kā suvenīrs, ko var apmainīt pret dažiem pakalpojumiem, bet nav laists apgrozībā. Respektīvi, vents nav rūsējoša nauda.
Uz RV balstīta reģionāla tautsaimniecība veido jaunas darba vietas un iespējas reģionā. Ar RV var paturēt un palielināt naudas līdzekļus reģionā. Var palielināt iespēju vietējiem iedzīvotājiem izmantot savas iespējas un talantus, lai uzlabotu savu ekonomisko situāciju. Samazina atkarību no veikalu ķēdēm un globalizācijas produktiem.
Tas nav nekas jauns
RV ir zināmi daudzos veidos daudzu gadu un pat gadsimtu garumā. Zviedrijā ir slavenais nodibinājums Y.A.K ar attiecīgām kooperatīvām bankām. Šveicē WIR kooperatīvā banka ar savu valūtu franku, kas gan pastāv tikai elektroniski. Līdzīgi Čehijas pilsētā Brno izveidota vietējās tirdzniecības sistēma LETS.
Jaunu aktualitāti RV ir ieguvuši globalizācijas dēļ. Lai nebūtu pārpratumu, RV nenozīmē, ka attiecīgais reģions norobežojas no eiro un vai pat kļūst neatkarīgs. Nebūt ne. Ar RV panāk, ka blakus tiem dotumiem, ko reģionam dod globalizācija un eiro, tiek attīstīti arī tie dotumi, kas ir attiecīgai pilsētai, novadam, novadu uzņēmumiem, kam rūp, lai novads attīstās. To izveido vai nu attiecīgi nodibinājumi, vai reģionālas bankas. Latvijas gadījumā tās vislabāk būtu krājaizdevu sabiedrības.
Veidošana par rūsējošu naudu
RV tiek veidoti kā rūsējoša nauda – tie ar laiku zaudē savu vērtību. Vācijā RV izdod ik pa trim mēnešiem. Ja trešā mēneša beigās tas nav iztērēts, tas pazaudē savu vērtību – norūsē. RV derīgumu var pagarināt, samaksājot rūsas naudu – Vācijā vismaz 2%. Šis rūsēšanas princips ir par pamatu tam, ka RV ir daudzreiz vairāk apritē nekā pamatvalūta. Tādējādi tiek veicināta tautsaimniecība attiecīgā reģionā vai novadā.
Šo naudas rūsēšanas principu Argentīnā izdomāja vācu uzņēmējs Silvio Gezells, lai nauda nebūtu nekas cits kā prece, kuru var mainīt pret citu preci. Ja Argentīna būtu ņēmusi vērā viņa domas par naudu, tā nebūtu piedzīvojusi valsts bankrotu 2000. gadā.
Lai vērtībniekiem dotu priekšroku salīdzinājumā ar vienoto valūtu, teiksim, par 100 EUR saņem vairāk RV – piemēram, 103 RV. Darījumos tad RV tiek uzskatīts kā līdzvērtīgs eiro. Jāpadara neizdevīga RV mainīšana atpakaļ uz eiro: vismaz 103 RV pret 98 EUR.
Mainīt RV uz EUR var tikai uzņēmēji un uzņēmumi, pārējiem tie ir jāizdod. No šīs naudas maiņas finansējas vērtībnieku izdevējs, bet var arī finansēt sociālus pasākumus – bērnudārzus, sporta aktivitātes, korus, deju grupas utt.
Diezgan ilgu laiku liela problēma RV veidošanā bija naudaszīmju viltošanas iespēja. No otras puses, RV naudaszīmes var izmantot produktīvāk nekā pamatvalūtu. Uz vienas puses drukā naudaszīmes nominālu vai citu informāciju, bet otru pusi var izmantot kā reklāmas vietu un to piedāvāt pret samaksu ar RV reģiona uzņēmumiem.
Ja naudaszīmju drukāšana izrādās par bīstamu, tad alternatīva šodien ir RV veidot elektroniski.
Izdevumus RV sedz galvenokārt ar maiņas naudu, konta nodevām, kā arī ar zemu procentu kredītiem vietējiem maziem un jauniem uzņēmējiem.
Pašiem sev
Ražotājs un patērētājs dzīvo tajā pašā reģionā, tātad produkti un piedāvājumi nav jāved no liela attāluma. Reģionālā tautsaimniecībā katra persona var darboties kā producents vienā lietā un kā patērētājs citā lietā. Arī Vācijā un sevišķi jau Latvijā preces tiek vestas no lieliem tālumiem. Tādēļ viens no galvenajiem aspektiem, veidojot reģionālās tautsaimniecības, ir veidot norises, kas veicina importēto preču aizstāšanu ar reģionā ražotām precēm. Tā var radīt jaunas darba vietas un nauda paliek reģionā.
Pēc pārtikas produktu skandāliem patērētāji kā Vācijā, tā Luksemburgā arvien vairāk pieprasa reģionālus pārtikas produktus. Līdz ar to notiek zemkopības pārorganizēšana. Prom no industriālās zemkopības, virzoties uz bioloģisku zemkopību ar mērķi nelietot pesticīdus un herbicīdus, bet augsni uzlabot dabiskā veidā.
Vācijā arvien vairāk rapšu vietā sāk audzēt kaņepes ar niecīgu narkotikas daudzumu, kuru audzēšanai nevajag ne herbicīdus, ne pesticīdus. Kaņepes var pārstrādāt ļoti daudzveidīgos un ienesīgos produktos.
Tā kā RV ir derīgi tikai attiecīgā reģionā, tas tuvina patērētājus un uzņēmējus, attīsta jaunas idejas un iespējas.
Venti, liepi, zemgi, rīdži, sēļi, valmi un daugi
Jāņem vērā – latus nevarēs izmantot kā vērtībniekus, jo lata vārds paliks Latvijas Bankas īpašumā. Ierosinu, lai Kurzemes iedzīvotāji par RV izvēlētos sakārtotu ventu, Dienvidkurzemē varētu būt lieps, Zemgalē – zemgs, Rīgā – rīdzis, Sēlijā – sēlis, Vidzemē – valms, bet Latgalē – daugs vai rēzis. Nosaukuma izvēle izlemjama iedzīvotāju balsojumā.
Latvija ir par mazu, lai veidotu reģionālas naudas novados vai pilsētās. Nelielā valstī vēl tālāk sasmalcināt ekonomisko aktivitāti un daļu no tās ar vietējās naudas palīdzību mēģināt paturēt kaut kāda vēl sīkāka reģiona ietvaros neizskatās lietderīgi.
Iepriekšminētās makroekonomiskās un mikroekonomiskās iespējas ir tik aptverošas, ka reģionālā nauda būs lietderīga arī Latvijas apstākļos.
Tā kā reģionālā nauda stipri palielina ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, tad arī Latvijā, visticamāk, nebūs problēmu ar reģionālo vērtībnieku pārvaldīšanu. Igaunija mums atkal aizsteigusies priekšā. Igaunijas vidienes mazpilsētā Paidē ieviesta pirmā reģionālā nauda Baltijas valstīs.
Uzziņa Ieguvumi no reģionālās valūtas: * īsāki transporta ceļi un mazāka dabas piesārņošana; * reģionālā tautsaimniecība pamatojas uz reģionālo pieprasījumu; * ražošana reģionā ir pārskatāma un labāk novērojama; * importēto preču aizstāšana ar reģionā ražotām; * vairāk vietējo, svaigu un ātri izlietojamu produktu; * cilvēki paliek reģionā vai atgriežas tur, jo tiek radītas jaunas darba vietas. |
