Oda sievietei. Daina Šulca recenzē Kārļa Dobrāja personālizstādi „Dzīves dārzs” mākslas galerijā „Art Platz” 1
Daina Šulca, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Mākslas galerijā “Art Platz” no 9. jūnija līdz 17. septembrim apskatāma Kārļa Dobrāja personālizstāde “Dzīves dārzs”.
Kārļa Dobrāja izstāde “Dzīves dārzs” ir īss ieskats mākslinieka daiļradē, vēlreiz apliecinot viņa radīto formu un apjoma valdzinājumu, figurālās kompozīcijas majestātiskumu un akadēmiskā zīmējuma kvalitātes. Mākoņu, vīnogu, bumbieru, ābolu un sieviešu apaļās formas smalkās niansēs uzrunā Kārļa Dobrāja dzīves dārza apmeklētājus. Tajā tiek aicināti visi, kas meklē jēgu un vēlas aiz formas ieraudzīt saturu.
Kārlis Dobrājs pārliecinoši Latvijas mākslā ienāca 20. gadsimta 60. gados un turpina gleznot vēl šobrīd. Nākamgad šim latviešu gleznotājam aprit 80 gadu. Iezīmējot apaļās gadskārtas tuvošanos, galerija “Art Platz” atklājusi izstādi “Dzīves dārzs”, kur redzami mākslinieka darbi, kas tapuši laika posmā no 1983. līdz 2021. gadam – 18 gleznas un grafikas un 12 ilustrācijas grāmatai “Vēja vanadziņš”.
Ābolu meistars
Izstādes centrālais darbs ir “Rudenī. 1970. gada autora atkārtojums”. Ābele, pilna ar āboliem, izceļas uz gaišā debesu fona, akcentējot skaistā zarojuma liekumus un izteiksmīgās formas. Gleznas stāsts ir par koku, un zaros iekāpušie jaunekļi ir tikai ābolu lasītāji.
Apļveida formas un līnijas vijas gar koka zaru un augļu malām, pat grozi gleznā ieņem apaļas formas – kā āboli kokā. Liegi sārtos, dzeltenos, zaļos un baltos toņos tie, bagātīgi un ritmiski nobrieduši koka zaros, veido lielisku saspēli. Ābolu ir tik daudz, ka nevar saskaitīt – lai arī katrs no tiem ir filigrāni uzgleznots, tam katram Kārļa Dobrāja ābelē ir sava vieta.
Ābeles latviešu dārzos ir visvairāk audzētais augļu koks. Āboli ieripo mākslinieka klusajās dabās, ainavās un aktos. Visizteiksmīgāk ābolu tēma izstādē risināta vēl divās gleznās. Darbā “Mākoņaina diena” debesjums ir kā milzīgs, balts ābolu mākonis, kas izklājies virs jūras un zemes un šķiet gluži vai sataustāms.
Gleznā “Saule manā logā” uz palodzes satupuši deviņi skaisti āboli – kā skatītāji, kas vēro zaļo, saules apmirdzēto dārzu aiz loga rūts, kur gaismas atspulgi un ēnas kārtojas valdzinošā rotaļā.
Kārļa Dobrāja glezniecība ir kā latviskuma ilustrācija. Viņa darbi raksturo tuvību dabai. Arī sieviešu portretos un aktos, ko varētu nosaukt par otru zīmīgo tēmu šajā nelielajā izstādē, dabas elementu gleznojumi ir bagātīgi iekļauti sievietei veltītajos mākslas darbos.
Oda sievietei
Grafikās un zīmējumos dominējošā tēma ir sieviete. Ar tušu un spalvu uz papīra gleznoti akti un portreti. Sievietes ķermenim te veltīta liela uzmanība. Seja un augums izteikti tvirtās, izsmalcinātās līnijās un izspēlē nedaudz nostalģisku, lirisku noti. Nē, tie nav skumji, tie ir nobriedušas sievietes domīgi akti.
Ābols no ābeles tālu nekrīt. Arī sieviešu krūtis mākslinieka gleznās un grafikās iemieso šo augļu apaļīgumu un sulīgumu. Akti, tāpat kā Dobrāja gleznotie koki, izstaro saudzīgu mīlestību, apjomu un spēku. Sievietes ir pārliecinātas, un viņas ir skaistas.
Izstādē apskatāmo sieviešu tēlos monumentālā padomju mākslas ietekme visvairāk jūtama tieši divās eļļas gleznās. 1984. gada darbā “Raja”, kur kaila sieviete, bez erotiska vai poētiska noskaņojuma, stāv, atbalstījusies uz pjedestālu, kas pārklāts ar sarkanu audumu, un domīgi raugās tālumā.
Gleznā “Santa Maria” sievietes rokas ir kā viņas spēka un pārliecības apliecinājums, un viņa ir tā, kas pieradusi strādāt, rūpēties un gādāt.
Kopumā lauku miera klātbūtne un harmonija caurstrāvo izstādes portretus, aktus, klusās dabas un ainavas un sniedz īsu ieskatu mākslinieka daiļradē. “Dzīves dārzs” demonstrē Kārļa Dobrāja individuālo stilu un radošo interesi.
