Kārlis Būmeisters: Es cienu seniorus! 0
“Man šis gads aizrit līdzīgi kā iepriekšējie, tikai šogad biežāk stādos priekšā ne tikai ar vārdu un uzvārdu, bet vēl piebilstot – es cienu seniorus,” uz jautājumu, kā viņam pagājis šis gads vēstnieka godā, atbild Eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei labas gribas vēstnieks mūziķis Kārlis Būmeisters jeb Kaža.
Viņaprāt, jaunāko paaudžu cieņai pret saviem vecvecākiem visvairāk jāizpaužas darbos. Tā var būt jebkura veida izpalīdzēšana. Dziedātājam pašam joprojām siltas atmiņas saistās ar kādu sirmgalvi, ko viņš satika uz ceļa pēdējo parlamenta vēlēšanu dienā. “Kādu kilometru no tuvākā balsošanas iecirkņa pamanīju, ka tā virzienā ar grūtībām iet sirmgalve. Apstājos, lai pajautātu, kurp viņa dodas. Šķiet, viņai bija vairāk gadu, nekā es vispār māku rēķināt, un ceļš kājām vēla rudens dienā uz balsošanas iecirkni prasīja vairāk spēka, nekā varu iztēloties, bet viņa apņēmības pilnā balsī teica – eju balsot! Es aizvedu viņu gan uz iecirkni, gan mājās, bet šī atbilde man arvien liek aizdomāties, cik es pats un mani vienaudži nopietni uztveram vēlēšanas… Tādi notikumi gan mums, jaunajiem, gan tiem senioriem, kuriem kādu reizi izpalīdzam, šķiet, nozīmē vairāk nekā jebkāda runāšana par cieņu,” stāsta K. Būmeisters.
Uz šā gada pasludināšanu par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei, kā arī uz mērķtiecīgu senioru iesaistīšanu sabiedriskajā dzīvē Kaža raugās vairāk kā uz Eiropas Savienības apzinātu stratēģiju, kā tikt galā ar neizbēgamo sabiedrības novecošanos nākotnē. “Lai kā mēs censtos sekmēt demogrāfiju, tuvākajās paaudzēs novecošanās sabiedrībā būs ļoti manāma.
Jo aktīvāki būs seniori, jo vieglāk jaunākajām paaudzēm būs viņus pabalstīt – būs vajadzīgs mazāk zāļu un ieguldījumu veco ļaužu aprūpē. Tāpēc savs labums tiek arī jaunajiem, ja seniori ilgāk uztur sevi frišus. Taču šeit nav zaudētāju – ieguvēji ir gan sabiedrība kopumā, gan paši seniori, kas jūtas labāk,” mūziķis skaidro.
Viņaprāt, vecāko paaudžu loma sabiedriskajās aktivitātēs un lēmumu pieņemšanā ir būtiska ar savas pagātnes apzināšanās nozīmi. “Paaudzes, kuras šobrīd noveco, ir pēdējās, kas piedzīvojušas vienu vai abus pasaules karus. Ja mūsu visu kopīga vēlme ir, lai nekas tāds šeit nekad vairs nenotiek, jāatceras princips – lai būtu drošs par nākotni, tev jāzina sava pagātne,” norāda mūziķis.
Labas gribas vēstnieks pats šogad jūtas ieguvis vairāk, nekā devis, jo pārdomu brīži par mūsu vecākiem un vecvecākiem viņam bijuši neatsverami. Šis gads mācījis K. Būmeisteram vairāk uzmanības pievērst, biežāk sarunāties un ieklausīties vecākās paaudzes cilvēkos. Turklāt, būdams publiska persona, kas ar savu vārdu un darbu pauž arī katru ideju, par ko ir pārliecināts, viņš paliks labas gribas vēstnieks cieņai, mīlestībai un sadarbībai ar senioriem vēl ilgi pēc šā gada izskaņas.
