Karjers nav peldvieta! Tas ir bīstami 3
Vasaras karstajās dienās peldvietām piemīt īpašs vilinājums. Cilvēki bauda ūdenspriekus upēs, ezeros, jūrā un diemžēl nepārdomāti dodas peldēties arī uz tādām ūdenstilpnēm, kā piemēram karjeri, kuri šim nolūkam nemaz nav piemēroti. AS “Latvijas valsts meži” LVM “Zemes dzīles” Ražošanas izpilddirektors Kārlis Volfs skaidro, ka peldēšanās aktīva karjera ūdenstilpnē var būt bīstama kā veselībai, tā arī dzīvībai. “Peldēties vai atpūsties derīgo izrakteņu ieguves vietās jeb karjeros ir kategoriski aizliegts. Šim nolūkam ir domātas tam piemērotas peldvietas,” saka Kārlis Volfs.
“Aktīvs karjers noteikti nav peldvieta un atvērtā, funkcionējošā karjerā, kurā notiek minerālo materiālu ieguve, ir savi noteikumi, kuri obligāti jāievēro,” uzsver LVM “Zemes dzīles” ražošanas izpilddirektors. Šīs aktīvās derīgo izrakteņu ieguves vietas var viegli atpazīt. Pirmkārt, lai ierobežotu nepiederošu personu iekļūšanu teritorijā, tās visas aprīkotas slēdzamiem vārtiem, otrkārt, pie galvenās iebrauktuves ir uzstādītas informatīvās zīmes, kurās norādīts, kas jāievēro, atrodoties karjerā. Obligāti jābūt galvas aizsargiem jeb ķiverēm, slēgtiem apaviem un labi saredzamam apģērbam, jo ne jau velti paaugstinātas bīstamības objektos strādājošie nēsā spilgtas krāsas gaismu atstarojošas vestes. Tāpat norādīts arī atradnes nosaukums un kontaktinformācija, kā arī brīdinājumi par drošības pasākumiem un ierobežojumiem. Savukārt rūpējoties par sēņotāju un ogotāju drošību, kuri pašiem nezinot var ieklīst karjera teritorijā, labi saredzamas brīdinājuma zīmes par peldēšanās bīstamību izvietotas arī pie šo ūdenstilpņu malām.
Kā norāda Kārlis Volfs, visi funkcionējošie karjeri ir paaugstinātas bīstamības objekti, kuros var atrasties smagā tehnika un tās vadītājs var arī nepamanīt cilvēku, kurš šajā teritorijā iegājis bez speciālās vestes. Bīstamas ir arī pašas ūdenstilpnes, kuras, lai arī izskatās rāmas un vilinošas, nekādā ziņā nav līdzvērtīgas dīķiem un ezeriem.
Stāvi, irdeni krasti un neprognozējams dziļums
“Šīs karjeros izveidotās ūdenstilpnes ir ar neregulāras formas pamatni, un cilvēks pat neapzinās to patieso dziļumu, krasta slīpumu un citas lietas. Tur var būt stāvi, teju vertikāli krasti un jau pirmais solis ūdenī var ieraut neuzmanīgu peldētāju trīs metru un pat lielākā dziļumā. Arī krasti nav stabili, bieži vien tie ir tik irdeni, ka pat pietuvojoties pusmetra attālumā var izslīdēt un ieraut cilvēku ūdenī,” viņš stāsta. Bīstamību var radīt arī smilšainais vai granšainais materiāls, kurš ir pietiekami plūstošs, lai ierautu karjerā un cilvēks pats saviem spēkiem vairs nespētu tikt no tā laukā. Tāpat jāņem vērā, ka gadījumā, ja notikusi kāda nelaime, glābējiem un neatliekamai medicīniskai palīdzībai līdz cietušajiem nokļūt ir grūti. Jo teritoriju ierobežojošā žoga vārti ir slēgti, bet pati ūdens tilpne no tiem var atrasties pat vairāku simtu metru attālumā un smilšainās karjera pamatnes dēļ ar glābēju vai ātrās palīdzības auto tā var būt arī neizbraucama.
Līdztekus aktīvajiem karjeriem, kuros joprojām notiek derīgo izrakteņu ieguve, Latvijā netrūkst arī sen izstrādātu karjeru, uz kuros esošajām ūdenstilpnēm tuvākās apkārtnes iedzīvotāji vasaras karstajās dienās dodas gūt veldzējumu jau gadiem ilgi.
Kad karjeri pārtop mežos, un nereti arī peldvietās
Kārlis Volfs skaidro, ka LVM ir divi karjeru rekultivācijas nogriežņi. Karjeri, kuros ūdenstilpnes nav izveidojušās, tiek apmežoti un tajos atkal aug koki, savukārt karjeros, kur projekts paredz minerālmateriālu ieguvi zem gruntsūdens līmeņa, ūdenstilpnes tiek veidotas un pielāgotas tā, lai būtu drošas kā cilvēkiem, tā arī dzīvniekiem, kuri var pie šī ūdens piekļūt pēc tam, kad karjers ir izstrādāts un rekultivēts.
Kārlis Volfs norāda, ka tas objekts, kurš palicis kā ūdenstilpne, jau ir kā rekreācijas vieta, kur cilvēki var atpūsties. “Normatīvie akti paredz, ka savas ieceres par karjera izveidi skaņojam ar vietējo pašvaldību, kura izdod savus noteikumus, kā šī teritorija ir jāpielāgo apkārtējai videi pēc darbu pabeigšanas. Ja tuvumā nav ūdenstilpes, kurās veldzēties vasaras karstumā vai jau darbu laikā apkārtējie cilvēki izrāda pastiprinātu interesi par peldēšanās vēlmi, tad pie rekultivācijas mēs rūpējamies arī par to, lai attiecīgās teritorijas būtu šādam rekreācijas veidam piemērotas, piemēram ierīkojot soliņus vai piekļuves iespējas. Karjeru rekultivācija tiek veikta atbilstoši projektam un visiem drošības apsvērumiem, lai teritorijas, kuras atrodas kādreizējā karjera vietā neapdraudētu cilvēku drošību un pārvietošanos pa šīm platībām” stāsta Kārlis Volfs.
