Karjeras augstākajā punktā. Sergejam Naumovam – 50! 0
Man labākā dāvana ir apziņa, ka bērniem viss kārtībā – tā atzīst Latvijas hokeja izlases kādreizējais vārtsargs Sergejs Naumovs, kuram šodien aprit 50. Šis pavasaris viņam ir īpaši saspringts, kopā ar zvaigžņoto KHL vienību Maskavas “CSKA” cenšoties aizsniegties pēc Gagarina kausa.
Pozitīva dinamika
Sergejs ir “CSKA” vārtsargu treneris. Rietumu konferences finālā šobrīd noris sīva sāncensība ar otru konferences milzi Sanktpēterburgas “SKA”, pēc četrām spēlēm sērijā neizšķirts 2:2.
“Īpašas svinības nesanāks un arī nemaz nebija plānotas, jo lielākā daļa tuvo cilvēku ir Rīgā. Varbūt ar sievu Marinu aiziesim vakariņās. Esam precējušies 29 gadus, tā kā tuvojas vēl viena jubileja,” pasmejas Sergejs.
“Labākā dāvana vecākiem ir apziņa, ka bērniem viss kārtībā. Tas gan nav saistīts konkrēti ar dzimšanas dienu, bet gan dzīvē kopumā. No materiālām lietām nekas tāds nav vajadzīgs. Svarīgs ir dzīves miers, prieks, veselība, lai apkārt ir apmierināti un laimīgi cilvēki.”
Trenera karjerā šis viņam ir desmitais gads – pēc trim sezonām Rīgas “Dinamo” sistēmā sekoja divi gadi Doņeckas “Donbass”, tad viens Mitišču “Atlant”, trīs Jaroslavļas “Lokomotiv” un šis ir pirmais “CSKA”. Ja neskaita Mitiščus, kam tad labākie laiki bija aiz muguras, allaž ir pozitīva dinamika – nonākšana spēcīgākās komandās.
Maskavas “CSKA” ir tikai viens mērķis – Gagarina kauss. “Ja skatās kluba nosaukumu un kā to uztver pārējie, var teikt, ka šobrīd esmu trenera karjeras augstākajā punktā. Strādāt ar augsta līmeņa spēlētājiem ir veiksme. Vai šī ir spēcīgākā komanda, kādā jebkad esmu bijis? Grūti spriest.
Arī 1991. gadā, kad atbraucu uz Maskavas “CSKA”, bija ļoti zināmi spēlētāji – Nikolajs Habibuļins, Sergejs Zubovs, Vjačeslavs Kozlovs un citi.
Jā, īstie slavas laiki viņiem bija vēlāk, tomēr tajā sezonā viņi kļuva par olimpiskajiem čempioniem. Arī tagad mums ir virkne pietiekami jaunu spēlētāju, kuri vēl var atgriezties NHL.”
Toreiz maskaviešus vadīja slavenais Viktors Tihonovs, kurš savu vārdu izveidoja strādājot ar Rīgas “Dinamo”. “Ļoti prasīgs treneris, hokeja ziņā ārkārtīgi gudrs. Spēlētāji, īpaši jaunie, ne vienmēr to līdz galam uztvērām. Tikai tagad esot treneris saproti, ka katra prasība sevī ietver kādu noteiktu mērķi,” spriež Sergejs.
“Pret mani Tihonovs izturējās normāli, varbūt tāpēc, ka pats bija strādājis Rīgā. Bet prasības bija tikpat augstas, kā spēle mazliet neaizgāja, sāka spēlēt cits un es pēc otrās sezonas atgriezos Rīgā.”
KHL desmit aizvadītajos gados regulārā turnīra uzvarētājs nekad nav izcīnījis Gagarina kausu. “CSKA” šogad bija spraunākie čempionātā… “Esam lietas kursā par šādu sakritību, bet kaut kad taču tam ir jāmainās. Puiši dodas laukumā, lai uzvarētu, nedomājām par to, lai speciāli nebūtu pirmie.
Rezultāti bija likumsakarīgi, bet šo nelāgo tradīciju mums ir jālauž,” uzsver Sergejs Naumovs,
piebilstot, ka izslēgšanas spēļu laikā vieglāk bijis, kad pats sportoja un viss notika saskaņā ar stingru režīmu – treniņš, ēšana, gulēšana. Notikumu vērošana laukuma malā sagādājot lielāku pārdzīvojumu.
Tēva pēdās
Sergejam ar dzīvesbiedri Marinu ir trīs dēli – Ņikita, Antons un Daņila. Vecākais neizvēlējās hokeju, savulaik trenējās teikvondo. Antons gāja tēva pēdās un ir vārtsargs, bet Daņila spēlē uzbrukumā un savas prasmes attīsta Šveicē.
“Hokeju sāku spēlēt piecu gadu vecumā, pēc gada uz vienu pametu, tad atgriezos un iestājos vārtos. Patika viss ekipējums, ķivere un, protams, nostrādāja arī faktors, ka tēvs ir vārtsargs,” atminas Antons Naumovs.
“Ir lieliski, ka tēvs bijis slavens vārtsargs – gan treniņu ziņā var palīdzēt, gan kādreiz ar komandas atrašanu. Protams, tam ir arī ēnas puses, īpaši Latvijā domā, ka tevi paņēma blata dēļ, kā arī liek uz tevi lielas cerības – kā nekā Naumovs! Tēvs gan nekad nav izdarījis spiedienu, tā ir mana dzīve, bet vienmēr bijis gatavs atbalstīt. Kā cilvēks un piemērs, kā jādzīvo, viņš neapšaubāmi ir mans elks. Man šķiet, ka visu dara pareizi. Kā vārtsargs vienmēr paticis Martins Brodērs.”
Bērnība viņam aizritēji ļoti krāsaini, jo līdz ar tēvu nācās bieži mainīt dzīves vietu – ASV, Zviedrija, Krievija, Itālija. “Līdz zināmam vecumam allaž braucu kopā ar viņu un tas katru reizi nozīmēja jaunu skolu, jaunu komandu, jaunu treneri. Nevienā komandā neesmu bijis ilgāk kā divus gadus. Pirmajā klasē sāku mācīties Ufā,” norāda Antons Naumovs.
Vēlāk jau hokeja gaitas viņu aizveda prom no ģimenes, trīs gadus pavadot Ziemeļamerikā. “Bija sarežģīti, jo mācījos arī skolā un visus priekšmetus nācās apgūt angļu valodā. Līga nebija spēcīga, no turienes ļoti sarežģīti izsisties. Puiši spēlēja savam priekam, nevis ar domu par lielo hokeju,” teic jaunais vārtsargs.
Pēc atgriešanās Eiropā divas sezonas pavadījis Rīgas “Dinamo” sistēmā, šo viņš aizvadīja Latvijas čempionāta pastarītē “Lido”. ““Dinamo” biju trešais vārtsargs un neaizvadīju nevienu maču. Junioru gadi beigušies, neviens profesionāls klubs neaicinās vārtsargu, kuram vispār nav statistikas. Izpeldēja pāris varianti, kas nešķita saistoši – doties pārbaudē uz Ziemeļameriku, bet tas ir dārgi un bez nekādas garantijas.
Slovākijā otrās spēcīgākās līgas komanda piedāvāja – mazu algu un papildus arī strādāt.
Līdz pēdējam gaidīju, bet neko neatradu un oktobrī pēdējā iespēja bija pievienoties “Lido”. Bija grūti, jauni puiši komandā. Daudz metienu, momentu. Vārtsargam it kā tas ir labi, bet no statistikas viedokļa – ne pārāk,” secina Antons, norādot, ka par nākotni šobrīd skaidrības nav, bet viņš vēlas spēlēt hokeju un turpināt attīstīt savas prasmes.
“Tēvam jubilejā vēlu veselību, kas ir vissvarīgākā, tāpat arī veiksmi un sportiskos panākumus. Lai izdodas pa karjeras kāpnēm kāpt pēc iespējas augstāk. Ļoti ceram, ka šopavasar izcīnīs Gagarina kausu. Visi skatāmies spēles, pārdzīvojam. Ir visas iespējas,” atzīst Antons Naumovs.
Latvijas izlasē Sergejs Naumovs spēlēja no 1993. līdz 2010. gadam, kad jau pildīja vārtsargu trenera funkcijas, bet kā rezerves vārtsargs devās uz Vankūveras olimpiskajām spēlēm. Antonam visvairāk atmiņā palikusi tēva, var teikt, pēdējā spēle sarkanbaltsarkanajā kreklā 2009. gada pasaules čempionātā Šveicē pret Zviedriju. Tā bija zīmīga ar to, ka Naumovu uzlaida vien uz pēcspēles metienu sēriju, Latvijai pirmo un pagaidām vienīgo reizi svinot uzvaru pār titulētajiem skandināviem.
SERGEJS NAUMOVS
Dzimis 1969. gada 4. aprīlī Rīgā
KHL vienības Maskavas “CSKA” vārtsargu treneris
Latvijas izlasē aizvadījis 102 spēles, piedalījies trijās olimpiskajās spēlēs un 12 pasaules čempionātos.
Spēlējis klubos Latvijā, Krievijā, ASV, Zviedrijā, Itālijā, Baltkrievijā
Sieva Marina, dēli Ņikita (27), Antons (21) un Daņila (14)
