Kariņu sadusmo divu ministriju nespēja vienoties būtiskā jautājumā par “Rail Baltica” 0
Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) otrdien valdības sēdē sadusmoja Satiksmes ministrijas (SM) un Finanšu ministrijas (FM) nespēja vienoties par dzelzceļa projektam “Rail Baltica” nepieciešamo finansējumu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumu segšanai.
SM bija iesniegusi priekšlikumu, ka “Rail Baltica” projekta ietvaros “RB Rail” PVN maksājumu segšanai finansējums 2019.gadā tiek nodrošināts no SM budžetā pieejamās sadalāmās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 1 314 700 eiro apmērā. Tomēr šim priekšlikumam iebilda FM, norādot, ka var atbalstīt SM priekšlikumu par 2019.gada PVN maksājumu kompensēšanu 756 280 eiro apmērā.
Premjers atsaucās uz publiski izskanējušo informāciju par “Rail Baltica” īstenošanas problēmām un piektdien, 6.decembrī, gaidāmo Baltijas premjerministru sēdi, kurā viens no skatāmajiem jautājumiem būs “Rail Baltica” projekts. Kariņš uzsvēra, ka viņš nevēlas, lai dzelzceļa projekts izgāztos.
“RB Rail” ir daudznacionāls Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kas izveidots, lai īstenotu “Rail Baltica” projektu – pirmo šādā mēroga infrastruktūras projektu Baltijā. “RB Rail” ir centrālais “Rail Baltica” projekta koordinators. Tā galvenie uzdevumi ir dzelzceļa projekta izstrāde, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.