Kariņu jaunajā amatā sveic vairāki Eiropas politiķi 0
Vairāki Eiropas politiķi sociālajā tīklā “Twitter” apsveikuši politiķi Krišjāni Kariņu (JV) ar kļūšanu par Ministru prezidentu.
Kariņu apsveicis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, kurš atzīmē, ka šogad aprit 15 gadi kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai (ES) un pieci gadi, kopš Latvija pievienojusies eirozonai. “Es paļaujos, ka turpināsiet sniegt aktīvu Latvijas ieguldījumu ES projektā,” raksta Junkers.
Arī Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks apsveicis Kariņu un novēlējis jaunajai valdībai veiksmi, paužot pārliecību, ka izaicinājumu pilnajā laikā jaunā Latvijas valdība turpinās pielikt konstruktīvas pūles, darbojoties ES.
Veiksmi un izturību novēl arī Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Antonio Tajāni. Viņš Kariņu raksturo kā smagi strādājošu kolēģi, kurš zina, kā veicināt Latvijas atrašanos “Eiropas sirdī”.
Congratulations to @krisjaniskarins on becoming PM of Latvia and forming a stable government. Under the leadership of #Vienotība, the ??executive will deliver on the concerns of citizens and ensure the country remains a strong partner in #Europe??https://t.co/bCI5a887dk
— Joseph Daul (@JosephDaul) January 23, 2019
Eiropas Tautas partijas (ETP) prezidents Jozefs Dauls apsveicis Kariņu ar premjera amata iegūšanu un stabilas valdības izveidošanu. “Jaunās Vienotības” vadībā Kariņš ieklausīsies iedzīvotāju bažās un nodrošinās to, ka Latvija arī turpmāk būs stiprs Eiropas partneris, norādījis Dauls.
Arī ETP grupas priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers apsveicis premjeru, norādot, ka ETP grupa sirsnīgi apsveic Kariņu par paveikto sarežģīto darbu valdības veidošanā. “Izcils politiķis Eiropā, spilgts un tālredzīgs līderis Latvijā,” par Kariņu raksta Vēbers.
Congratulations to our friend, Prime Minister @krisjaniskarins and his new government in #Latvia ! This is great news for Latvia and for Europe. ?? ?? https://t.co/juXtiaOKQH
— Manfred Weber (@ManfredWeber) January 23, 2019
Happy to congratulate my dear colleague Krišjānis Kariņš on his appointment as Prime Minister of #Latvia. Our sister nations have always benefited from close and friendly relations. Look forward to meetings in Vilnius and Riga soon. #myfirstTweet pic.twitter.com/bbQ6IvSpje
— Saulius Skvernelis (@Skvernelis_S) January 23, 2019
Zviedru politiķis Kristofers Fjelners paudis prieku par “drauga un kolēģa” kļūšanu par premjeru, kas esot laba ziņa Latvijai un Eiropas kopējai sadarbībai.
Kariņu apsveicis arī EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, vēlot veiksmi jaunajai valdībai, stiprinot Latvijas valstiskumu un īstenojot reformas, kas veicina labklājību Latvijā, kā arī stiprinot Latvijas ietekmi ES.
Laba vēlējumus sociālajā tīklā Kariņam pauduši arī vairāki Latvijas diplomāti.
Kā ziņots, Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas – JV – politiķis Kariņš.
Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot “KPV LV”. No “KPV LV” deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Saskaņa”.
Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu.
A new PM in Latvia,a former very important MEP,a hardworking politician,our coordinator @EP_Industry . Congratulations @krisjaniskarins! EPP Group congratulates PM Krišjānis Kariņš and his new government in Latvia! | https://t.co/sKKMO0kojA
— Maria Spyraki MEP (@MariaSpyraki) January 23, 2019
Valdību veido piecu politisko spēku pārstāvji – JV, Jaunā konservatīvā partija (JKP), “Attīstībai/Par” (AP), “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “KPV LV”. JV Saeimā ir astoņi deputāti, VL-TB/LNNK un AP – pa 13, bet JKP un “KPV LV” – pa 16. Taču “KPV LV” frakcija ir iekšēji sašķēlusies un Kariņam nav visu šī spēka politiķu atbalsta, tāpēc iepriekš tika spriests par “koalīcijas kodolu”, kuru veido JV, AP, JKP un VL-TB/LNNK ar 50 balsīm.
Savukārt opozīcijā strādās ZZS, kas vadīja iepriekšējo valdību, kā arī lielākā Saeimas frakcija – “Saskaņa”, kas sarunās par valdību netika iesaistīta.