Latvijas lielākais izaicinājums enerģētikā ir milzīgā importa atkarība (ap 63%) no Krievijas resursiem. Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju interesēs ir vienota Eiropas Savienibas (ES) enerģētikas politika, lai panāktu monopola diktāta laušanu un pēc iespējas zemākas cenas patērētājiem, tā veicinot arī tautsaimniecības izaugsmi.


Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Kokteilis

3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Lasīt citas ziņas

Neapšaubāmi Latvijas pirmā un, iespējams, vissvarīgākā prioritāte ir nodrošināt “enerģētikas salas” statusa likvidēšanu. Latvijas intereses enerģētikas nozarē EP pārstāv K. Kariņš, kuram, aktīvi strādājot, ir izdevies pārliecināt kolēģus par atbalstu starpsavienojumu izveidei, lai saslēgtu Latviju un visu Baltiju ar kopējiem ES enerģētikas tīkliem un, veicinot konkurenci, samazinātu atkarību no Krievijas resursiem.

K. Kariņš ir panācis, ka stratēģijā par ES enerģētikas infrastruktūras attīstību līdz 2020. gadam kā viena no galvenajām prioritātēm ir Baltijas valstu enerģētiskās izolētības izbeigšana, veicinot vienota enerģētikas tirgus izveidi, starpsavienojumu pilnveidošanu un konkurences ieviešanu. Un tas nozīmē arī prioritāru ES finansējumu Latvijai.

Tālu ceļu veikuši! Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā

VIDEO. Par slepkavību aizdomās turētais mēģina aizbēgt no nopratināšanas telpas, sienā izdauzot caurumu

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Šobrīd Eiropas institūcijās norit darbs pie vienotas ES enerģētikas politikas, kas veicinātu energoapgādes drošību un pēc iespējas zemākas cenas patērētājiem visās dalībvalstīs. Pirmais nozīmīgais solis ES likumdošanā šajā virzienā ir likumprojekts par ES informācijas apmaiņas mehānismiem attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā, kura sagatavošanu un parlamenta viedokļa pārstāvēšana sarunās ar padomi un komisiju kolēģi ir uzticējuši K.Kariņam.

ES dalībvalstīm ir 60 dažādi līgumi ar enerģētikas resursu piegādātājiem, lauvas tiesa no tiem ar Krieviju. K. Kariņa izstrādātā likumdošanas iniciatīva paredz, ka ES dalībvalstis runātu vienā balsī ar trešo valstu piegādātājiem. Tas nozīmē, ka tiktu lauzta arī Krievijas “skaldi un valdi” politika. K. Kariņa likumprojekts stiprinātu arī Latvijas nākotnes pozīcijas sarunās ar Krieviju par gāzes piegādēm.