Prezidentam liks pagaidīt līdz pirmdienai 0
“Jaunās Vienotības” (“JV”) premjera kandidāts Krišjānis Kariņš ir gatavs uzsākt konsultācijas par jaunas valdības veidošanu ar visām labēji centriskajām partijām. Līdz pirmdienai viņš sarunās vēlas noskaidrot, vai ir iespējams izveidot stabilu vairākuma valdību, kas nav atkarīga no tieša vai netieša “Saskaņas” atbalsta.
“Es aicināšu visas sešas partijas atkāpties no savām sarkanajām līnijām un strādāt kopā. Tad konstatēšu, vai koalīcijai būtu vairākums. Ja tāds ir iespējams, tad es varēšu pirmdien Valsts prezidentam dot ziņu, ka piekrītu nominācijai,” sacīja K. Kariņš.
Pēc apvienības valdes sēdes K. Kariņš “LA” atzina, ka ceturtdien “JV” sagatavos savu piedāvājumu, ko piektdien pārrunās ar katru labēji centrisko partiju. Viņam ir svarīgi, lai partijas spētu vienoties par valdības uzdevumiem un principiāli svarīgiem mērķiem – eiroatlantiska kursa turpināšanu, aizsardzības finansējuma nodrošināšanu 2% līmenī.
Tāpat svarīga esot stingra fiskālā disciplīna un pasākumi, kas ļautu izvairīties no finanšu krīzes. K. Kariņš ir Eiropas Parlamenta deputāts, kurš Saeimas vēlēšanās nekandidēja. Viņš ir “Vienotības” priekšteces partijas “Jaunais laiks” dibinātājs. Politiķim ir valdības darba pieredze. K. Kariņš ir ne tikai Latvijas, bet arī ASV pilsonis.
Pēc Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna un “KPV LV” premjera kandidāta Alda Gobzema neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa trešais sākotnēji nosauktais potenciālais valdības veidotājs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) pirmdien savu kandidatūru atsauca.
Politiķis pieļāva, ka viņam var neizdoties vienot politiskos spēkus vairākuma koalīcijas izveidošanai. Jāatgādina, ka no JKP vadītajām sarunām “Attīstībai/Par!” izstājās, bet A. Gobzems savukārt to izslēdza. Līdz ar to palika divi premjera kandidāti, pret kuriem partijām nebūtu iebildumu.
Nacionālās apvienības nominētais amata pretendents Roberts Zīle tagad nav gatavs uzņemties šos pienākumus, tāpēc Valsts prezidentam ir palikušas tikai pāris izvēles – K. Kariņš vai bezpartejisks premjera kandidāts.
“Jaunā Vienotība” ar astoņiem mandātiem ir mazākā Saeimas frakcija, bet par koalīcijas kodolu var uzskatīt trīs politiskos spēkus – “JV”, Nacionālo apvienību, kā arī “Attīstībai/Par!”, kas jūtami ir uzņēmusies valdības veidošanas iniciatīvu. Tieši tās dzīlēs sākotnēji izskanēja ideja par K. Kariņu kā varbūtējo valdības vadītāju.
“JV” notika iekšējās diskusijas, kurās šai domai bija arī liela pretestība, apzinoties grūtības, kādas var nākties piedzīvot bez pārliecinoša vairākuma Saeimā. Piedāvājums arī radot aizdomas par mēģinājumu izveidot pagaidu vadību un izvairīties no politiskās krīzes uz “JV” rēķina. Viens no “Attīstībai/Par!” līderiem Juris Pūce gan tam negrib piekrist. Viņš nosacītajā koalīcijas kodolā iekļauj arī Jauno konservatīvo partiju.
Šīm četrām frakcijām Saeimā kopā ir 50 balsis, kas gan nav vairākums. “Ja šīs partijas varēs vienoties, tad valdība būs,” otrdien bija pārliecināts J. Pūce, pieļaujot papildspēku piesaistīšanu arī uz atsevišķa līguma pamata. Viņš pieļāva, ka piektais sabiedrotais varētu būt “KPV LV”, kura gan piedzīvo iekšējās problēmas, jo partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš tāpat kā JKP vadība nepieļauj sadarbību ar ZZS. A. Gobzems otrdien žurnālistiem apstiprināja, ka “KPV LV” iesaistīsies nākamās valdības veidošanā un būšot vienota.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars tajā, ka valdības veidošanu varētu uzticēt skaitliski mazākajai frakcijai, saskata arī zināmas priekšrocības – uz “JV” lielākie politiskie spēki neskatīsies ar tādu greizsirdību. Viņaprāt, “jo grūtāk valdība būs tapusi, jo politiskajiem spēkiem būs lielāka motivācija to sargāt, jo pēc tam nonākt pie kaut kā jauna varētu būt tikpat sarežģīti”.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) gan pieļāva, ka koalīcijai ar tik daudziem partneriem un daudziem solījumiem jāiet uz daudziem kompromisiem. Ja valdība balansēšot parlamentā uz nelielu vairākumu, tās darbs būšot apgrūtināts. “Vai nu partijām ir jāspēj pārvarēt savstarpējās pretrunas, vai arī jārēķinās, ka tā būs valdība uz pusgadu,” teica M. Kučinskis.
Viņš apzinoties, ka ZZS varētu palikt opozīcijā, par ko būtu mazliet sarūgtināts, ka līdzšinējie partneri tam piekrīt. “Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs otrdien vēl šaubījās, vai partiju sarunu iznākums būs tik veiksmīgs, lai K. Kariņš varētu piekrist nominācijai.
Situācija ir nedaudz līdzīga tai, kādu “Vienotība” jau piedzīvoja 2009. gadā, kad toreizējam Eiropas Parlamenta deputātam Valdim Dombrovskim, viņa vārdiem runājot, finanšu krīzes laikā pie kājām tika nomesta vara. Tagad valsts piedzīvo ekonomiskās attīstības periodu, taču uz to savu iespaidu var atstāt varbūtējā politiskā krīze, ja neveiksmīgie valdības veidošanas mēģinājumi ieilgtu.
