Kariņš var sākt airēt, pie deklarācijas gan vēl jāpiestrādā 22
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Premjeram Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”) Valsts prezidents Egils Levits otrdien beidzot oficiāli uzticēja jaunās valdības veidošanu. Pirmdienas vakarā E. Levits saņēmis valdības deklarācijas pirmo melnrakstu, rūpīgi ar to iepazinies un viņam radusies “pilnīgi skaidra pārliecība, ka šī koalīcija ir pietiekami stabila un tai ir pietiekami daudz kopīgu uzstādījumu, kas var būt par pamatu tās darbībai nākamajos četros gados”.
Līdz uzticības balsojumam Saeimā gan būs jāpagaida vairākas nedēļas, jo pie valdības deklarācijas vēl esot rūpīgi jāpiestrādā. Atbildot uz jautājumu par vilcināšanos nominēt K. Kariņu, E. Levits atbildēja: “Prezidenta uzstādījumi ir disciplinējuši šīs sarunas.” Abas amatpersonas – E. Levits un K. Kariņš – nosauca galvenos topošās valdības darbības virzienus, par kuriem ir panākta vienošanās.
Tā ir drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, klimats un vide, kā arī konkurētspēja un dzīves kvalitāte. Valdības veidošanas sarunās vēl ir paredzamas diskusijas, saskaņojot viedokļus par jaunās Klimata (vides) un enerģētikas ministrijas kompetenci. “Apvienotais saraksts” iepriekš bija saņēmis mutiskas garantijas, ka vides jautājumi paliks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē.
Taču E. Levits preses konferencē teica: “Enerģētika, klimats un vide – tas ir jauns politikas virziens, kurš ir jākonsolidē kā atsevišķs politikas virziens, līdzīgi kā visā pārējā Eiropā.” Savukārt K. Kariņš, atbildot uz jautājumu par kompetences sadali, teica: “VARAM kodols paliek tur, kur tas ir, bet jāskatās, kas aiziet līdzi klimatam. Tas ir tehnisks un praktisks darba jautājums, neuzskatu, ka tur ir politiski strīdi.” “AS” politiķi, kuru pārstāvis vadīs VARAM, gan iepriekš bija citās domās, uzskatot, ka tā ir politiska izšķiršanās.
Runājot par jaunās valdības uzdevumiem, K. Kariņš atzina, ka vēlas, lai tās virsmērķis būtu “plaša ekonomiskā transformācija” jeb viedā reindustrializācija, kuru K. Kariņš iepriekš ir bieži pieminējis savās runās. Tas nozīmē, ka ir jāatbalsta uzņēmumi, kuri eksportē augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus.
K. Kariņš atzina, ka partneri, strādājot pie valdības deklarācijas uzmetuma, jau ir “sasēdušies vienā laivā, pagriezušies vienā virzienā un var sākt airēt – neiet viss vēl vienā ritmā, bet ar katru vēzienu esam tam tuvāk”. K. Kariņš ir pārliecināts, ka ir iespējams vienoties par labu darba programmu un pēc dažām nedēļām varēs piedāvāt Ministru kabineta deklarāciju un aicināt Saeimu balsot par pilnu Ministru kabineta sastāvu.
Tas nozīmē, ka balsojums būs arī par jauno klimata un enerģētikas ministru. Lai tas notiktu, ir jāpieņem grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā. Paredzēts, ka šonedēļ Saeima apstiprinās komisijas, kuras ievēlēs savu vadību, bet nākamajā nedēļā Saeimas komisijas sāks izskatīt likumprojektus.
Latvijas Zaļās partijas priekšsēdis Edgars Tavars aizvadītajās brīvdienās, kad partijas sāka kopā apspriest valdības deklarāciju darba grupās, jau cerīgāk skatījās uz iespēju strādāt K. Kariņa vadībā. Viņš “Latvijas Avīzei” teica: “Mēs nevaram tēlot, ka esam ar visu apmierināti, bet es arī netaisos mest akmeni Krišjāņa Kariņa dārziņā.”
E. Tavars zinot, ka arī K. Kariņa valdībā var daudz ko izdarīt un veikt lielas reformas, kā tas izdevās Jurim Pūcem (“AP”) un Jānim Bordānam (“Konservatīvie”) katram savā jomā. Taču problēma bijusi tā, ka šīs reformas nebija pietiekami izdiskutētas un izanalizētas, ja runā par novadu reformu. To “AS” nevēloties pieļaut.
