Kariņš: valdība gatavo divu veidu atbalstu energoresursu cenu krīzē 0
Autors: Anita Daukšte, TV 24, speciāli LA.LV no Roterdamas
Energoresursu cenu pieauguma krīzes risinājumam Latvijas valdība gatavo divu veidu risinājumus, la.lv teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Atbalsts ekonomikai un uzņēmējdarbībai gāzes, naftas un citu energoresursu cenu pieaugums Eiropā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, ir viens no galvenajiem diskusiju tematiem šonedēļ gan Eiropadomē, gan arī Eiropas Tautas partijas kongresā Roterdamā, kur piedalās Kariņš.
Kongresa paneļdiskusijās Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste norādīja, ka Lietuvā nolemts no valsts budžeta finansēt energoresursu cenu sadārdzinājumu virs 40%, proti, iedzīvotājiem un uzņēmumiem būs sadārdzinājums līdz 40% jāsedz pašiem, bet augstāku kāpumu segs valsts no saviem līdzekļiem.
Krišjānis Kariņš, atbildot uz la.lv jautājumu, vai Latvijā varētu būt līdzīgs atbalsta modelis, teica:
“Mums nāksies domāt, kā sadalīt energoresursu cenu pieauguma slogu starp valsti, pašvaldību un iedzīvotājiem.
Rīgas Siltums plāno ļoti lielu cenu pieaugumu nākamajā apkures sezonā un mums būs jādomā, kā noregulēt šo situāciju. Mūsu iespējas palielināt budžeta deficītu un aizņemties nav bezgalīgas. Tomēr iespējas, ka valsts sedz energoresursu cenu kāpumu pēc noteikta līmeņa sasniegšanas, nosakot cenu pieauguma griestus, pastāv. Aprēķini vēl tiek veikti un tiek strādāts pie diviem atbalsta modeļiem.”
Kariņš ir uzdevis labklājības ministram Gatim Eglītim aprēķināt mērķēta, mājsaimniecības pabalsta apmēru, rēķinot noteiktus ienākumus uz ģimenes locekļu skaitu. Otrs atbalsta veids būtu nevis mērķēts pabalsts mājsaimniecībām, bet vispārējs pabalsts, kas būtu vērsts pret cenu pieauguma līmeni. “Ir skaidrs, ka neviena mājsaimniecība ilgtermiņā nevarēs izturēt divkārtēju, vai pat trīskārtēju cenu pieaugumu”, teica Kariņš.
Mēs arī zinām, ka energoresursu cenas kāpj nevis kādu objektīvu iemeslu dēļ, pieprasījumam palielinoties – cenu kāpuma iemesls ir karš Ukrainā, kā rezultātā notiek arī visādas tirgus spekulācijas.
Premjers norādīja, ar ko saistīta valdības piesardzība: “Mums būs līdzīgs vispārējs atbalsts, kā bija pērnajā apkures sezonā, bet šoreiz tas ir jādara gudrāk, jo pagājušā sezonā aprēķini par nepieciešamo atbalstu bija neprecīzi, un tāpēc tika izdots vairāk naudas no valsts budžeta, nekā tas bija nepieciešams.
Tad bija lēti aizņēmumi, tagad tie kļūst dārgāki, Eiropas Centrālā banka arī ceļ aizņēmumu likmes, tāpēc jābūt piesardzīgākiem. Vai, kā Lietuvas gadījumā tas būtu atbalsts, energoresursu cenām palielinoties virs 40%, vai citādi, tas būtu vēl jārēķina, bet atbalsts būs.”
Kariņš nākamnedēļ tiksies ar Fiskālās disciplīnas padomi, kura nākusi klajā ar pretrunīgiem priekšlikumiem, kā turpmāk valdībai rīkoties cenu pieauguma krīzē – valdībai jāturpina atbalsta politika, bet jāizvairās palielināt budžeta deficītu. Kariņaprāt, tie ir gandrīz nesavienojami jēdzieni, tāpēc viņš vēlas saprast, kādus kritērijus FDP uzskata par piemērojamiem.
“Situāciju, lemjot par atbalstu, apgrūtina vēlēšanas, tas, ka šī valdība nevarēs pieņemt nākamo budžetu, bet šī valdība darīs visu, lai sagatavotu, lai nākamai valdībai un Saeimai būtu paveikti visi nepieciešamie priekšdarbi” , uzsvēra Ministru prezidents.
