Kariņš uzsver Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai un ātro reakciju uz Lukašenko režīma rīcību 16
Krievijas radīto militāro draudu pret Ukrainu apstākļos Latvija atbalstīs Ukrainu arī ar konkrētu militāru palīdzību, lai palīdzētu viņiem sevi aizsargāt, šodien Saeimas ikgadējās ārlietu debatēs sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers norādīja, ka Vladimira Putina vadītā Krievija mēģina atdzīvināt iedomātu imperiālismu, kas starptautisko situāciju padara aizvien saspīlētāku. Kariņš uzsvēra, ka rietumvalstis savstarpēji sadarbojas viena ar otru, līdz ar to Putina Krievija ar savu pieeju rada disonansi, jo draud ar militāru uzbrukumu kaimiņvalstij Ukrainai, kura cenšas attīstīties kā demokrātiska sabiedrība.
Latvijas valdības vadītājs uzsvēra, ka šajā situācijā Latvija atbalstīs Ukrainas demokrātisko centienus, arī ar konkrētu militāru palīdzību, ka palīdzētu viņiem sevi aizsargāt.
Kariņš savā runā norādīja uz Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā, kurš ne tikai vērsās pret savas valsts iedzīvotājiem, bet arī centās iespiest cilvēkus pāri kaimiņvalstu robežām, tajā skaitā Latvijā. Premjers uzsvēra Latvijas ātro reakciju, jo pagājušajā gadā valdības sēdē strauji, mazāk nekā pusstundas laikā, tika pieņemts lēmums slēgt Baltkrievijas robežu un aizsardzības spēkiem uzdots nodrošināt, lai šī kārtība tiek ievērota.
Politiķis uzsvēra, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas sargāšanā kā izcila ir novērtējama robežsardzes, policijas un Nacionālo bruņoto spēku darbība.
Kariņš atzīmēja, ka Latvijai sadarbībā ar NATO partneriem ir vienoti aizsardzības plāni jebkurai situācijai, kāda varētu rasties. Viņš pauda Latvijas apņēmību stiprināt savu aizsardzību. Patlaban valsts iegulda aizsardzībā 2,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Premjera ieskatā, ieguldījumi būtu jākāpina un nākamajam mērķim ir jābūt 2,5% IKP.
“Strādāsim pie šī jautājuma. Stiprināsim savas aizsardzības spējas. Stiprinot sevi, mēs stiprinām NATO. Tas ir pamatprincips visā alianses aizsardzības sistēmā – gādāt par sevi un citi varēs palīdzēt. Mēs gādājam un mēs gādāsim, kā tas pierādījās gadījumā ar Baltkrievijas robežu, kuru mēs nosargājām paši,” sacīja premjers.
Runājot par ekonomikas politiku, Ministru prezidents atzīmēja, ka viens no ārpolitikas mērķiem ir saistīts ar ārējo investīciju piesaisti, lai Latvijā būtu aizvien vairāk darbavietu un valstī palielinātos labklājība. Viņš minēja “viedo reindustrializāciju”, kas parādās divos plānošanas dokumentos, kas ir pieņemti Saeimā – Nacionālais attīstības plāns un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes.
Viņa ieskatā, ir būtiski panākt, lai Latvijā būtu aizvien vairāk darbavietu uzņēmumos, kas ir eksportspējīgi, neatkarīgi no tā, ko viņi ražo. Latvija meklē tieši šādas investīcijas. Kariņš norādīja, ka daudz ir strādāts, lai uzlabotu kopējo investīciju vidi, sakārtojot, piemēram, banku sektora uzraudzību. Premjers uzsvēra, ka Latvijas mājasdarbs ir turpināt sakārtot vidi, lai tā būtu investīcijām aizvien labāka.
Runājot par Eiropas Savienība (ES), nesen sākās Francijas prezidentūra ES Padomē. Savukārt Francijas prezidentam pavasarī ir gaidāmas vēlēšanas. Kariņš pieļāva, ka viena no tēmām, kas tiks cilāta, ir stratēģiskā autonomija. Premjers runāja par divām stratēģiskajām autonomijām – militāro un ekonomisko.
Viņš norādīja, ja ES kļūs militāri spēcīgāka kā daļa no NATO, tas ir Latvijas interesēs. Valsts ieguldījumi aizsardzībā vienlaikus stiprina gan Latviju, gan Eiropu, gan arī NATO kopumā.
Savukārt, runājot par autonomijas ekonomisko aspektu, premjers atsauca atmiņā Covid-19 krīzes pašu sākumu, gan ES dalībvalstīs bija grūtības nodrošināt individuālos aizsardzības līdzekļus, jo valstis bija kļuvušas atkarīgas no Ķīnas, savukārt ražošana Eiropā bija ierobežota. Premjers norādīja, ka divu gadu laikā Eiropā ir uzplaukusi aizsarglīdzekļu ražošana. ES dalībvalstis vairs nav pilnībā atkarīgas no Ķīnas.
Šādā virzienā Eiropas stratēģiskā autonomija, ar kuru tiek nodrošināta plašāka ražošanas bāze, ir valsts “viedās reindustrializācijas” interesēs. Ja Eiropā aug pieprasījums pēc ražotā uz vietas, tas nozīmē, ka ir lielākas iespējas nepieciešamo ražot Latvijā.
Premjers uzsvēra, ka neskatoties uz mainīgajiem, izaicinājumu pilnajiem ārējiem apstākļiem, mūsu prioritātes paliek nemainīgas, jo ir jāturpina cieši sadarboties ar partneriem ES un NATO. Tas ir pareizais virziens, ko Latvija uzņēma kopš neatkarības atjaunošanas, atzīmēja valdības vadītājs.
Jākoncentrējas uz ekonomikas drošības stiprināšanu, piesaistot investīcijas, jau pašlaik Latvijā “pilnā sparā” rit industrializācija, kam savu ieguldījumu devis arī ārlietu dienests, norādīja Kariņš.
Premjers arī norādīja, ka Latvijas nospraustos vides un klimata aizsardzības mērķus ir iespējams sasniegt ar saprātīgu, pragmatisku un argumentētu pieeju, gūstot arī sabiedrības atbalstu šajā procesā.
Kariņš arī pateicās Latvijas diasporā dzīvojošajiem un diasporas organizācijām par mūsu tradīciju kopšanu arī ārpus Latvijā. Premjers uzsvēra, ka jāraugās uz iespējām, kā varam no jauna Latvijai piesaistīt tos, kuri ir ilgstoši dzīvojuši vai dzimuši ārvalstīs, lai viņi atgrieztos atpakaļ savā dzimtenē vai senču zemē.
