Kariņš uzstāj uz saviem principiem 138
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atbildības jomu sadalē valdībā būs jāievēro proporcionalitātes princips, kas nozīmē, ka ietekme valdībā būs atbilstīga partiju iegūto mandātu skaitam Saeimā. Jaunajai valdībai būs jāpilda Satversmes tiesas spriedumi – tātad likumā jānosaka arī civilās savienības regulējums.
Tāpat valdībai būs jānostiprina tiesiskums un jāīsteno nesaudzīga cīņa pret korupciju. Ja kāds no partneriem nav gatavs parakstīties zem šiem un vēl vairākiem valdības veidotāja Krišjāņa Kariņa (“JV”) piedāvātā koalīcijas sadarbības memoranda punktiem, tad šīs valdības nebūs.
Tik stingri un skaidri turpmāko tās veidošanas procesu raksturoja K. Kariņš trešdien pēc tikšanās ar Nacionālās apvienības (NA) un “Apvienotā saraksta” (“AS”) pārstāvjiem.
Viņam principiāli svarīgi arī būšot, lai valdībā izveidotu jaunu Enerģētikas, klimata un vides ministriju. Vēl būtisks jautājums ir par politiskās ietekmes mazināšanu valsts kapitālsabiedrībās.
Memorands paredz centralizēt kapitālsabiedrību vadību un pakāpeniski uzsākt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kotāciju biržā, ja tas nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstības nodrošināšanai. Memorandā ir arī paredzēts turpināt un pabeigt ostu reformu, pieļaujot lielāku pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā.
Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” ir piedāvājuši savus priekšlikumus memorandam, no kuriem daļa tiks iekļauta dokumentā.
Ar Nacionālo apvienību valdības veidotājam varētu nesakrist viedokļi par Satversmes tiesas sprieduma izpildi, jo NA neatbalsta piedāvāto civilās savienības regulējumu, kas ietver arī viendzimuma pāru tiesības, uzskatot, ka sprieduma izpildei pietiek ar Darba likuma grozījumiem.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (“AS”) žurnālistiem atzina, ka apvienība vēlas lielāku skaidrību par jauno ministriju, kuras izveidei, viņaprāt, ir nepieciešama ilgāka diskusija un papildu informācija. Tāpat partneri rezervēti izturas pret “JV” vēlmi vadīt visvairāk ministriju, kas izriet no tās iegūtā mandātu skaita Saeimā.
Pēc tikšanās ar partijām K. Kariņš atgādināja, ka partneri bija izteikuši vēlmi redzēt spēcīgu premjeru, kas uzstāj uz saviem principiem. “Tā es arī esmu gatavs šo valdību vadīt.
Ja mēs nevaram panākt vienošanos par jaunas ministrijas izveidi, tad šīs valdības nebūs. Un Satversmes tiesas sprieduma izpilde nav diskusiju jautājums,” teica K. Kariņš. Viņš uzskata, ka vēlākais līdz piektdienai ir jāvienojas par memorandu.
Ja vienošanos neizdodas panākt, tad “šāda valdība nevarēs pastāvēt”. Taču pēc pēdējām sarunām trešdien K. Kariņš arī atzina, ka “izpratnes tuvinās un esmu optimistiski cerīgs”.
Ja šonedēļ memorandu partijas parakstīs, tad K. Kariņš partneriem piedāvās savu redzējumu par atbildības jomu sadalījumu.
Lūgts komentēt K. Kariņa stingro nostāju, LRA priekšsēdis E. Smiltēns bija pārsteigts, jo tikšanās laikā bijusi ļoti konstruktīva un sirsnīga gaisotne. Viņam neesot radies iespaids, ka šo valdību varētu arī neizveidot. Vienīgais, par ko “AS” bijusi pastiprināta interese, kā praktiski notiks jaunās ministrijas izveide, jo, piemēram, klimata jautājumi tagad ir visās ekonomiskā bloka ministrijās.
Esot arī jāsaprot, kas paliks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, ja no tās nodala vairākus departamentus. E. Smiltēns norādīja, ka šāds pretrunīgs iespaids par valdības veidošanas gaitu medijiem neveidotos, ja sarunas notiktu ar visiem trijiem politiskajiem spēkiem vienlaikus un visu trīs bloku pārstāvji arī reizē iznāktu pie medijiem.
K. Kariņa partijas biedri jau iepriekš ir norādījuši, ka tagadējā situācija atšķiras no tās, kāda bija 2018. gada nogalē un 2019. gada sākumā. Toreiz “Jaunajai Vienotībai” bija astoņi mandāti Saeimā, bet tagad ir 26 deputāti.
Toreiz tā bija vienīgā iespēja izveidot valdību, jo tā laika Valsts prezidents Raimonds Vējonis jau bija licis saprast, ka varētu aicināt bezpartijisko premjeru no malas. Politiskajos kuluāros arī sprieda, ka R. Vējonis pat varētu ierosināt Saeimas atlaišanu.
Tagad Saeimā ir iespējas izveidot arī citu valdību, jo, piemēram, “AS” vadošie politiķi vairākās intervijās ir teikuši, ka viņu premjera kandidāts Uldis Pīlēns ir vispiemērotākais šim amatam.
