“Nekādi amati nav dalīti, tās ir pilnīgas fantāzijas.” Kariņš un Pavļuts paliek savās vietās 36
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc koalīcijas partiju tikšanās ar deviņām mediķu organizācijām piektdienas vakarā premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) paziņoja, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (“AP”) ir gatavs šo darbu turpināt un sadarboties ar nozari.
Premjers neprasīs ministra atkāpšanos, uz ko uzstāja Latvijas Ārstu biedrība un vēl vairākas organizācijas. Arī pēc šīs tikšanās ne visi bija apmierināti ar sarunas iznākumu, taču veselības ministram ir dota iespēja dialogu turpināt, teica K. Kariņš.
Uz jautājumiem par valdības stabilitāti viņš atbildēja izvairīgi, norādot, ka Covid krīzē “šobrīd ir tumšākais laiks”, kad visiem ir jādomā, kā palīdzēt mediķiem.
“Koalīcijā nav bijusi runa par amatu pārdali un nav izskanējuši ultimāti,” piebilda premjers.
Aizvadītajā nedēļā, palielinoties saslimstībai un mirstībai pēc inficēšanās ar Covid-19, pieauga neapmierinātība ne tikai ar veselības ministra D. Pavļuta, bet visas valdības darbu.
“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka atsevišķi partneri ir nemierā arī ar premjera K. Kariņa vadības stilu – galvenokārt ar to, ka valdībā nav komandas gara un ministri grūtās situācijās nesagaida premjera atbalstu. Pēdējās dienās kā D. Pavļuts, tā K. Kariņš centās laboties.
D. Pavļuts, kuram pārmeta nepietiekamu sadarbību ar nozari, tikās ar tās pārstāvjiem no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, Latvijas Slimnīcu biedrības un Latvijas Māsu asociācijas. Savukārt K. Kariņš noorganizējot visu koalīcijas partiju tikšanos ar vairākām nozares organizācijām.
Ne visi palika apmierināti
Pēc tikšanās preses konferencē piektdien K. Kariņš informēja, ka divi jautājumi, par kuriem D. Pavļuts paziņoja bez iepriekšējas konsultēšanās ar nozari, ir atsaukti. Runa vispirms ir par ārstniecības personu mobilizāciju, kas pārsteidzis ne tikai veselības sistēmas darbiniekus, bet arī ministrus.
Tas bija galvenais iemesls, kāpēc LĀB izteica D. Pavļutam neuzticību. Taču ārstniecības iestādes nebija sagatavotas arī ministrijas plānotajai visu to apmeklētāju testēšanai ar ātrajiem antigēnu testiem, ko tagad nolemts veikt tikai tur, kur iestāde to vēlēsies.
Premjers vēl sagaida, ka tiks palielināta vakcinācijas aptvere, nodrošinot vakcīnu pieejamību, lai nekur tās nav jāgaida vairākas nedēļas. Ministram arī jārisina gultu un personāla pieejamība ārstniecības iestādēs. Sabiedrībai tāpat laikus būtu jāzina, kas notiks pēc 15. novembra, kad paredzēta atgriešanās “zaļajā režīmā”, norādīja premjers.
Tas ir viens no jautājumiem, kas uztrauc arī LĀB, pēc tikšanās intervijā Latvijas Televīzijas “Panorāmā” sacīja LĀB viceprezidents Roberts Fūrmanis. Viņš piektdien vēl nevarēja prognozēt, kāds būs LĀB valdes vērtējums par tikšanos. Taču, viņaprāt, saruna bijusi konstruktīva. D. Pavļuts paudis apņēmību uzlabot komunikāciju, kas līdz šim bija nepietiekama.
“Taču tas bija signāls ne tikai veselības ministram, bet visai valdībai, lai tā aktīvāk iesaistās krīzes pārvarēšanā,” uzsvēra R. Fūrmanis. Latvijas Māsu asociācija nav saskatījusi valsts varas izpratni par veselības aprūpes sistēmas nākotni, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina.
Ne D. Pavļutam, ne K. Kariņam, ne citiem koalīcijas pārstāvjiem nav bijis neviena konkrēta priekšlikuma, kāda būs veselības aprūpe nākamajā gadā, kā tiks novērsts mediķu trūkums. Pagaidām asociācija neatkāpjas no prasības par veselības ministra demisiju.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija turpinās uzstāt uz solīto finansējuma palielinājumu nozarei, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, kuras vadītā asociācija nav pievienojusies prasībai par ministra demisiju, jo uzskata, ka sadarbība ir bijusi un pēdējā gada laikā gandrīz vai ik nedēļu notikušas sanāksmes ar Veselības ministriju, kurās vairāki jautājumi ir atrisināti.
Pūce neesot plānojis “puču”
Pagājušajā nedēļā LĀB aicinājums D. Pavļutam atkāpties bija plašāku politisko procesu sastāvdaļa. Fonā izskanēja informācija par neformālajām sarunām, kurās notiek jaunas valdības modelēšana.
Kārlis Šadurskis (“JV”) Rīga “TV24” stāstīja, ka “atsevišķi politiskie spēki grib sevi redzēt labākā situācijā, bet iziet no krīzes ar salīdzinoši sausām kājām”. Taču K. Šadurskim jau šķita, ka “puča” mēģinājums ir izgāzies. Bija arī izskanējis, ka varētu būt vēlme nogāzt K. Kariņu ar mediķu rokām.
Taču, cituprāt, iesaistot ārstus, tieši premjera partija vēlas nodrošināties pret valdības gāzējiem ar savu aizsardzības plānu. Pagājušajā ceturtdienā Latvijas Jauno ārstu asociācija paziņoja par sadarbības pārtraukšanu ar LĀB, kā vienu no iemesliem minot arī to, ka, iespējams, “šajā situācijā tomēr dominē politiskās intereses”.
Kā viens no neformālo sarunu vedējiem bija minēts “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Juris Pūce, aktīvi šajā procesā iesaistoties arī “Latvijas Attīstībai” valdes loceklis Edgars Jaunups un Nacionālās apvienības politiķi.
Izskanēja arī konkrēti jauno ministru uzvārdi – premjers būšot tagadējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“AP”), bet D. Pavļutam varētu uzticēt Aizsardzības ministrijas vadību, kas būtu līdzīgi, kā savā laikā uz Aizsardzības ministriju Tautas partija aizrotēja bijušo finanšu ministru Ati Slakteri.
Piektdien jau šķita, ka šādi plāni, visticamāk, netiks īstenoti. Par to bija pārliecināts arī J. Pūce, kurš “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka “nekādi amati nav dalīti un tās ir pilnīgas fantāzijas”.
Neesot neviena iemesla, lai valdība nenostrādātu līdz pilnvaru beigām nākamā gada novembrī, “un premjeram šeit būs ļoti liela loma”. J. Pūce atzina, ka ar “Jauno Vienotību” esot bijusi atklāta saruna, kurā neesot slēpts, ka partneri no K. Kariņa sagaida lielāku atbalstu grūtās situācijās.
Piemēram, tāds bija ļoti nepieciešams satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP), īstenojot ostu pārvaldības reformu, kuru varēja realizēt daudz agrāk, ja premjers būtu iesaistījies un atbalstījis ministru.
J. Pūce atzina, ka katru dienu sarunājas ar citu partiju politiķiem kā frakcijas vadītājs, sarunas notiekot arī par to, kā uzlabot valdības darbu, bet nekāda valdības gāšana netiekot plānota.
