Kariņš un Eiropadomes prezidents Rīgā apspriež sankciju saglabāšanu Krievijai 0
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un nākamais Eiropadomes prezidents Šarls Mišels ir vienisprātis par nepieciešamību saglabāt Eiropas Savienības (ES) sankcijas Krievijai.
Šodien Mišels viesojās Rīgā un tikās ar Kariņu. Pēc tikšanās Kariņš žurnālistiem pauda, ka puses pārrunājušas virkni jautājumu. Viens no tiem skāris ES noteiktās sankcijas Krievijai saistībā ar notikumiem Ukrainā.
“Latvija uzskata, ka, ja netiek ievērotas visas vienošanās, tad nav pamata sankcijas atcelt,” uzsvēra Kariņš.
Savukārt Mišels piebilda, ka sankcijas pret Krieviju ir jāturpina, un šajā jautājumā ES nostāja ir skaidra un stingra. Vienlaikus nākamais Eiropadomes prezidents sagaida, ka šā gada decembrī ES valstu līderiem diskusijā vajadzētu skaidri paust savu nostāju ne tikai par sankcijām pret Krieviju, bet arī ģeopolitiskajām attiecībām kopumā.
“Mēs pastāvīgi runājam par to, kā ES sevi redz starptautiskā arēnā. Svarīgi, lai visas 27 ES dalībvalstis būtu vienotas ģeopolitikas jautājumos,” uzsvēra nākamais Eiropadomes prezidents.
Tāpat Kariņš un Mišels pārrunājuši jautājumus par ES nākamo daudzgadu budžetu, tika runāts arī par ES vienoto tirgu. Premjers norādījis uz nepieciešamību attīstīt vienoto tirgu, nevis to ierobežot, vienlaikus domājot par brīvas kustības noteikšanu arī tādiem pakalpojumiem kā transports.
Kariņš arī nākamajam Eiropadomes prezidentam norādījis uz nepieciešamību ES līmenī koordinēti risināt ar finanšu noziegumu apkarošanu saistītus jautājumus. “Lai uzturētu ES brīvu no netīrās naudas, svarīgi, lai cīņa pret naudas atmazgāšanu notiktu ne tikai nacionālā, bet arī ES līmenī,” uzsvēra Ministru prezidents.
Mišels pievienojās viedoklim, ka ir jāturpina darbs pie vienotā tirgus attīstīšanas, lai nodrošinātu ES ekonomikas izaugsi.
Tāpat nākamais Eiropadomes prezidents uzsvēra, ka breksita jautājumā ES ir jāmobilizē spēki, lai panāktu ES pilsoņiem un uzņēmumiem labvēlīgu vienošanos.
“Lielbritānija ir valsts, ar kuru ES būs cieša sadarbība arī turpmāk. Tāpēc ir jāpanāk līdzsvars starp mūsu interesēm un iekšējā tirgus interesēm,” sacīja Mišels.
Runājot par ES nākamo daudzgadu budžetu, Mišels uzsvēra, ka finansējuma kontekstā ir jādomā ne tikai par tradicionālajām nozarēm, piemēram, lauksaimniecību, bet jāņem vērā arī jauni izaicinājumi, kas saistīti ar migrāciju, inovācijām un klimata pārmaiņām.
