Kariņš satraucis Maskavu 17
Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš jūlijā apmeklēja ASV, kur tikās ar viceprezidentu Maiku Pensu un citām amatpersonām. Cita starpā viņš piedalījās domnīcas “Atlantic Council” diskusijā “ASV un Latvijas attiecības Eiropas pārmaiņu laikā”.
Kāda šī pasākuma laikā pateikta frāze izsaukusi niknu reakciju Krievijā. Latvijas premjera teikto citējusi informācijas aģentūra “RIA Novosti”: “Mūsu potenciālais tirdzniecības partneris Krievija ir nabadzīga valsts.
Tirdzniecības apjoms ar Krieviju mums ir mazāks nekā desmit procenti. Tas ir smieklīgi. Mūsu kaimiņa vājums ir bremzējis mūsu izaugsmi.”
“Pārāk lojāli pret šo rusofobisko režīmu”
Krievija ierasti ļoti agresīvi reaģē, ja kāds apšauba tās varenību, un jo īpaši, ja tas nāk no valstīm, kuras Krievijas propaganda pati mēģina pasniegt kā neveiksmi. Tāpēc Kariņam metušies atbildēt dažāda ranga propagandisti, kā nu kurš pratis un uzskatījis par nepieciešamu.
Rakstiem par šo tēmu doti, piemēram, šādi virsraksti: “Premjers Kariņš uzskata, ka krieviem jāuztur Latvija”, “Krievija nogalina Latviju ar savu vājumu”, “Putins piezagās no mugurpuses – Krievija viltīgi apturējusi Latvijas izaugsmi”.
Salīdzinoši pieklājīgu pieeju izvēlējusies “RIA Novosti” – Kariņa citātam tiek pretstatīts Latvijas vēstnieka Maskavā Māra Riekstiņa teiktais, ka viņš pozitīvi vērtējot Latvijas un Krievijas ekonomisko sadarbību un tirdzniecības apjomiem esot tendence palielināties.
Savu iemīļoto paņēmienu ar vajadzīgā “eksperta viedokļa” piemeklēšanu izvēlējies portāls “Sputņik”, kur šoreiz vārds tiek dots ekonomisko zinātņu doktoram Aleksejam Zubcovam. Viņš vispirms cenšas glābt Krievijas godu, stāstot, ka tā pēc ANO standartiem ir pieskaitāma valstīm ar “augstu sociāli ekonomiskās attīstības līmeni”, bet iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir “pielīdzināms Latvijai”.
Kariņa izteikumu viņš uzskatot par ļoti dīvainu. “Tāds paziņojums no Latvijas varas puses ir šovinisms un mēģinājums saviem iedzīvotājiem kārt makaronus ausīs. Krievija ir maksātspējīga valsts ar lielu iedzīvotāju skaitu un augstu IKP. (..) Kas attiecas uz Latvijas ekonomikas bremzēšanu, tad tai vienkārši nav ko piedāvāt Krievijai,” savu ekspertu citē “Sputņik”.
Tikmēr īsta naida lēkme pret Latviju un tās premjeru izvērsta dažās interneta vietnēs, starp kurām īpaši izceļas kāda “Putin-today.ru”, kas sagatavojusi pat speciālu video – tas ieguvis diezgan lielu popularitāti Krievijas sociālajos tīklos.
Video var raksturot diviem vārdiem – sarkasms un gānīšanās, un tajā tiek atkārtoti gandrīz visi Krievijas propagandas iecienītie stereotipi par Latviju.
Piemēram, tas, ka premjeram Kariņam ir ASV pilsonība (video arī minēts, ka Latvijas prezidentam Egilam Levitam ir Vācijas pilsonība, kas ir meli, jo Satversme šādu iespēju nemaz neparedz), ar mājienu, ka Latvija politisko lēmumu pieņemšanā nav patstāvīga.
Tālāk seko dažādi pārmetumi Latvijai, ka tā ir nepareizi veidojusi attiecības ar Krieviju, piemēram, atbalstījusi sankcijas, aizliegusi iebraukšanu valstī “Krievijas pilsoņu bataljonam” un izdzinusi no Jūrmalas “Jauno vilni”, kā arī “iznīcinājusi krievu skolas un vēlas nojaukt pieminekli Lielā Tēvijas kara uzvarētājiem”.
Autors pat pauž sašutumu, ka “Krievija pārāk lojāli izturējusies pret šo rusofobisko režīmu”. Pa vidu tiek rādīti kaut kādi grausti, un video dzirdamā balss nonāk līdz kulminācijai – padomju laikā Latvijā esot ražotas dažādas labas preces – telefona aparāti, mikroautobusi, mopēdi un kafijas dzirnaviņas, bet tagad no tā nekas neesot palicis.
Beigās video vēl tiek rādītas miglainas bildes ar kādā Latvijas veikalā nopērkamu nocenotu Krievijā ražotu saulespuķu eļļu, margarīnu, iebiezināto pienu un alu, bet fonā skanošā balss apgalvo, ka tagad “neatkarīgie aborigēni” esot pat spiesti pirkt Krievijā ražotos produktus, jo tie esot lētāki.
Kariņš runājis par ASV un ES attiecībām
Patiesībā Krievijas propagandas darboņi no mušas uzpūtuši ziloni, pievēršot tik lielu uzmanību Kariņa izteikumam. Vairāk nekā stundu garās “Atlantic Council” diskusijas ieraksts atrodams interneta vietnē “Youtube”, un tur var pārliecināties, ka viss tomēr ir citādāk, nekā pasniedz Krievijas propaganda.
Uzstāšanās pārsvarā veltīta Latvijas, ASV un Eiropas Savienības attiecībām, Krievija tiek pieminēta vien garāmejot, turklāt ne tik daudz pēc Kariņa, bet diskusijas vadītājas iniciatīvas. Daudz apspriestais citāts izskan, atbildot uz jautājumu par atšķirīgām ASV un ES pozīcijām atsevišķos jautājumos, kas varot traucēt sadarbībai.
Kariņš vispirms norāda, ka viedokļu atšķirība, piemēram, par klimata pārmaiņu jautājumiem, ir normāla parādība un pozīcijas ar laiku varot mainīties. Viņš arī spriež, ka Amerikā atšķirībā no Eiropas esot cita pieeja, jo tur mazāk runājot par vērtībām, bet par izdevīgumu – kurš kuru padara bagātāku vai nabadzīgāku. No šī viedokļa vienmēr esot izdevīgāk, ka kaimiņos ir pārtikusi, attīstīta valsts, apgalvo Kariņš.
Tāpēc arī ASV esot ieinteresēta, lai Eiropa ir pārtikusi un ekonomiski attīstīta, jo varēs veidot abpusēji izdevīgu sadarbību tirgojoties. Tieši šajā kontekstā Kariņš “iesprauž” arī pāris minētos teikumus, ka Latvija par to ir pārliecinājusies uz savas ādas, jo mūsu attīstību “bremzējis” tas, ka Krievija ir “nabadzīga valsts” un nekāda tirgošanās nevarēja iznākt.
Izdevīgāk, ja kaimiņos atrodas tādas valstis kā Francija un Beļģija. Kariņa izteikumos nav nolasāms kāds pārmetums Krievijai, kā to tālāk pasniedz Maskavas propagandisti. Teiktais izskan neitrāli. Ministru prezidenta preses sekretāra Sandra Sabajeva komentārs: “Kariņa citāts ir izrauts no konteksta. Savā atbildē uz klātesošo jautājumiem viņš konstatē faktu, kas saistīts arī ar mūsu ģeopolitisko vidi.
Kopējā diskusija, kas ilga pusotru stundu, bija par Latvijas, ASV, Eiropas attiecībām, sadarbību, investīciju iespējām, un Krievija tika pieminēta dažās epizodēs, ņemot vērā mūsu ģeopolitisko situāciju.”
Te, protams, varētu iebilst, ka arī Kariņa piemērs nav īpaši veiksmīgs, jo ekonomiskajām attiecībām ar Krieviju drīzāk traucējusi nevis Krievijas nabadzība, bet politiskie un drošības riski, un, protams, pēdējos gados Kremļa agresīvā ārpolitika, kam reakcija bija Rietumu sankcijas un Krievijas atbildes sankcijas.
Tāpat nevajag aizmirst arī par specifiskiem biznesa riskiem, kas Krievijā ir lielāki nekā, piemēram, ES valstīs. Eksperti bieži brīdinājuši, ka uzņēmējiem, kas vēlas pelnīt naudu Krievijā, ir jāapzinās visi šie riski.
NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to “LA” redakciju, rakstot [email protected].
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
