Krišjānis Kariņš
Krišjānis Kariņš
Foto: Karīna Miezāja

Kariņš sašutis, ka gada laikā Rimšēviča lieta nav novesta līdz tiesai 0

Mani nesatrauc Eiropas Savienības Tiesas (EST) lēmums jautājumā par Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču, bet gan fakts, ka Latvijā šī lieta gada laikā nav novesta līdz tiesai, otrdien žurnālistiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Viņš nekomentēja EST otrdien atcelto lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents tika ir atstādināts no amata. Tajā pašā laikā premjers piebilda, ka Tieslietu ministrijai un prokuratūrai būs sabiedrībai jāskaidro, kāpēc Latvija nesniedza informāciju EST Latvijas Bankas prezidenta lietā, kāda bijusi mūsu valsts stratēģija šajā tiesvedībā un vai tā bijusi atbilstoša.

Kariņu vairāk satraucot fakts, ka lieta pret Rimšēviču tika sākta pirms vairāk nekā gada, bet tā joprojām nav nonākusi tiesā.
CITI ŠOBRĪD LASA

Kariņš pauda pārliecību, ka ir jāmaina tieslietu sistēma, lai lietu izskatīšana noritētu daudz straujāk.

“Man kā valdības vadītājam vairāk rūp, lai Latvijā tiktu nodrošināta ātra, efektīva un taisnīga tiesa. Tāpēc mani interesē, kas mums jādara, lai sistēmu uzlabotu. Man ir aizdomas, kuras procedūras varētu uzlabot, bet patlaban es negribētu par tām spekulēt,” norādīja Ministru prezidents.

Jau ziņots, EST otrdien atcēla lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas Rimšēvičs ir atstādināts no amata, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē iepriekš apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata.

Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018.gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās “Trasta komercbankas” akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.