Kariņš sarunās mēģinās panākt Latvijai lielāku ES daudzgadu budžetu 1
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien dosies darba vizītē uz Briseli, lai tiktos ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu un Eiropas Komisijas izpildviceprezidentu, savu partijas biedru Valdi Dombrovski.
Kā aģentūru LETA informēja premjera birojs, tikšanos mērķis ir “nodrošināt iespējami lielāku Latvijas interešu ievērošanu Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta veidošanas procesā”.
20.februārī ir sasaukta īpaša Eiropadomes sēde, kurā iecerēts vienoties par ES daudzgadu budžetu 2021.- 2027.gadam.
Kā ziņots, līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES būtiski samazināsies tās budžets, tāpēc dalībvalstu sarunas par ES daudzgadu budžetu tiek prognozētas ļoti smagas. Sagaidāms, ka ES līdzekļu apjoms Latvijai saruks arī tāpēc, ka ir uzlabojušies valsts ekonomiskie rādītāji, sasniedzot aptuveni 70% no ES vidējiem rādītājiem.
Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par ES fondu līdzekļu izmantošanu izskanēja prognozes, ka Latvija par katru iemaksāto eiro nākamajā ES daudzgadu budžetā, kas ilgs no 2021.gada līdz 2027.gadam, pretī saņems 2,5-3 eiro līdzšinējo 4,2 eiro vietā.
Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Inese Allika informēja, ka joprojām nav skaidrības par to, cik daudz līdzekļi no nākamā ES budžeta tiks Latvijai, tomēr patlaban ir skaidrs, ka turpmāk ES fondu apjoms būs mazāks, nekā šajā plānošanas periodā.
Pēc Allikas teiktā, ja šajā ES budžetā, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam, Latvijai kopumā pieejami 7,9 miljardi eiro, tad nākamajā periodā šī summa varētu būt no 7 līdz 7,7 miljardiem eiro.
Vienlaikus Latvijas Bankas eksperte atzina, ka turpmāk augs ES finansējums klimata mērķu sasniegšanai – no 20% šajā periodā līdz 30% nākamajā.
Allika prognozēja, ka kopumā par katru iemaksāto eiro nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvija pretī saņems 2,8-3 eiro līdzšinējo 4,2 eiro vietā.
Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) bija pesimistiskāka un prognozēja, ka Latvija par katru iemaksāto eiro pretī varētu saņemt 2,5 eiro, tomēr, aktīvāk apgūstot līdzekļus, kas būs pieejami uz konkurenci balstītās aktivitātēs, pastāvot iespēja, ka Latvija tomēr katra ieguldītā eiro vietā varētu saņemt četrus eiro.
ĀM parlamentārā sekretāre norādīja, ka nākamā ES fondu plānošanas periodā saruks pieejamais finansējums kohēzijas politikas īstenošanai – no līdzšinējiem 35% līdz 30%, kā arī saruks finansējums lauksaimniecībai – no līdzšinējiem 36% līdz 31%.
Tajā pašā laikā vairāk nekā šajā ES fondu plānošanas periodā tiks veltīti līdzekļi “citām aktivitātēm” – kopumā 40% no līdzekļiem, piemēram, programmām “Apvārsnis”, “Digitālā Eiropa”, Eiropas programma maziem un vidējiem uzņēmumiem (COSME), Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF) u.c.
