Kariņš pret «Gazprom» : Beidzot mūsu intereses aizstāvēs kāds, kuram ir zobi! 0
Trešdien Eiropas Parlamentā (EP) sākas debates, un ceturtdien notiks balsojums par deputāta Krišjāņa Kariņa ierosināto likumprojektu, pie kura viņš strādājis visu šo gadu un kas ierobežos Krievijas gāzes monopolista cenu diktātu Eiropā.
Tīši vai nejauši tieši šai pašā laikā – pirms pāris dienām – Eiropas Komisija paziņoja, ka izmeklēs līdzšinējo “Gazprom” cenu politiku Austrumeiropā. Likumprojekta autoru piektdien redakcijā iztaujāju par enerģētikas aktualitātēm.
– Nupat Eiropas Komisija paziņoja, ka pētīs “Gazprom” gāzes cenas. Arī jūs kā Eiroparlamenta deputāts šo gadu strādājat pie regulējuma monopoldarbības ierobežošanai. Sakritība?
K. Kariņš: – Beidzot mūsu, patērētāju, intereses aizstāv kāds, kuram ir zobi. Tas ir briedis kādu laiku – atcerieties, pirms aptuveni gada Eiropas Komisija veica pārbaudes “Gazprom” birojos Eiropā. Laikam pierādījumi ir savākti. Vai tās ir telekomunikācijas vai informācijas tehnoloģijas, vai enerģētika – itin visās jomās Eiropas Savienība vēršas pret monopolu. Kāpēc mums kā patērētājiem monopoli ir slikti? Tas, kas piegādā preci vai pakalpojumu, diktē cenu un citus nosacījumus.
– Gāzes piegādātāju nav tik viegli mainīt kā sakaru operatoru. Gāze kā bija ieslodzīta cauruļvados, tā pa tiem plūst šobaltdien. Nav dzirdēts par bezvadu tehnoloģijām gāzes piegādē…
– Informācijas tehnoloģiju jomā Eiropas Komisija vērsās pret gigantu “Microsoft”, kam netrūka pasaules labāko un dārgāko juristu, un tiesā uzvarēja. Pat neraugoties uz ASV valdības atbalstu.
– To sakāt kā amerikānis?
– ASV atbalsta savus uzņēmumus.
Atceros, kādu milzu lobija darbu ASV vēstniecība veica, kad (toreiz biju valdībā) nolēma liegt “Coca cola” dzērienus skolās. Neraugoties uz ASV spiedienu “Microsoft” lietā, Eiropas Komisija uzvarēja. Tagad tēmēklis vērsts otrā virzienā – uz “Gazprom”.
– Jūs paredzat tādu pašu iznākumu kā “Microsoft”?
– Droši vien izmeklēšanas process būs ilgs. Taču tas ir neatgriezenisks process. Ja Eiropas Komisija pierādīs, ka “Gazprom” ļaunprātīgi izmanto monopolstāvokli, tad tam ne tikai būs jāmaina rīcība, bet jāmaksā lieli naudas sodi.
– Krievija iebilst, ka tā nav Eiropas Savienības dalībvalsts un ka tās likumi uz to neattiecas.
– Arī “Microsoft” nav ES uzņēmums. Tiem, kas strādā un grib pelnīt naudu ES teritorijā, jāpakļaujas ES likumiem.
Šobrīd Eiropa importē 60% dabasgāzes, Latvija, kā zināms, simtprocentīgi. Lielākais piegādātājs Eiropai ir “Gazprom”. Tas piekopj “skaldi un valdi” politiku, ar katru dalībvalsti slēdzot atsevišķu līgumu par gāzes cenu un piegādi. Likumprojekts, ko virzu, nepieļaus šādu politiku.
ES dalībvalstis ar Eiropas Komisijas starpniecību sāks rīkoties koordinēti ar mērķi panākt labākus noteikumus gāzes iepirkumā Eiropas patērētājam. Mans izstrādātais likumprojekts iederas šai Eiropas kopainā enerģētikas jomā, kas būtu pirmais solis, lai panāktu koordinētu un vienotu ES rīcību energoimportam.
– Skaldīšana, slēdzot tik atšķirīgus līgumus, ir acīmredzama. Kur saskatāt valdīšanas pazīmes, mēģinot ietekmēt attiecīgo valstu politiku?
– Arī Latvijā pastāv šādi riski. Pavērojiet ekonomikas ministra rīcību! Ekonomikas ministrs “izstūma” valdības lēmumu līdz 2016. gadam apturēt atbalstu atjaunīgajiem energoresursiem. Ko tas nozīmē mūsu valstij? Ievieš milzu neskaidrības nozarē un faktiski nostiprina konkurējošā dabasgāzes piegādātāja pozīcijas. Tas ir bīstamākais, ko valdība var darīt: ieviest lielākas neskaidrības nekā līdz šim.
– Tātad, jūsuprāt, Pavļuta publiski paustā vēlme atjaunīgo resursu enerģijas ražotājus atraut no nodokļu maksātāju naudas pupa patiesībā ir “Gazprom” pirksts?
– Kaut arī viņa argumentācijai piekrītu, secinu, ka viņa rīcība ir “Gazprom” labvēlīga. Izārdām spēli, rodas spekulācijas – tās daudzās licences panikā izņēma, vajag vai ne, jo pirms šā paziņojuma informācija par Pavļuta nodomiem jau bija zināma.
Mūsu energopatērētājs šobrīd smagi subsidē gāzi. 0,2 santīmus maksā par elektrības kilovatstundu no atjaunīgajiem resursiem, bet 0,9 santīmus par koģenerācijā ražoto kilovatstundu. Pāri par 90% elektroenerģijas iegūst no gāzes sadedzināšanā iegūtās. Rīgas TEC neizmanto atjaunīgos resursus, bet gāzi. Tātad faktiski subsidējam fosilās degvielas izmantošanu.
– Vēlos atsaukt jūs atpakaļ pie monopoluzņēmumu “skaldi un valdi” esamības pierādījumiem.
– To es Eiropas Parlamentā manu ļoti labi. Piemēram, “Lufthansa”, cik zinu, ir divdesmit pilna laika algoti darbinieki – divreiz vairāk nekā Latvijai deputātu – lai staigātu pie Eiropas politiķiem un Eiropas Komisijas ierēdņiem, lai lēmumus virzītu sev par labu. “Gazprom”, kam ir sadarbība ar daudzām Eiropas valstīm, ir ne mazāka vēlme ietekmēt procesus. Atcerēsimies, ka bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders tagad vada “Nord Stream” gāzes kompāniju – faktiski viņš ir “Gazprom” atalgots cilvēks.
– Gribat teikt, ka Vācija ir lielākais pretinieks jūsu likumprojektam? Un ka “Gazprom” savus lobijus sūtījis arī uz jūsu kabinetu?
– “Gazprom” sūtņi nāca “Eurogas” (Eiropas lielāko gāzes piegādātāju asociācija) labi ģērbto un smaržojošo pārstāvju izskatā. Eiropas “smagais gals” – Vācija, Francija, Beļģija, Luksemburga u. c. valstis – centās panākt, lai šādu likumprojektu vispār nepieņem. Lai arī šis nav manis gribētais ideālais variants, kopā ar prezidējošo valsti Dāniju esmu panācis, ka kompromisa variants tomēr tiek pieņemts. Esmu pārliecinājies, ka mēs no Latvijas varam ietekmēt lēmumu un, kā šajā gadījumā, pārvarēt Vācijas ģeopolitisko nostāju “nekāpt “Gazprom” uz varžacīm”.
– “Gazprom” cenu celšanos pamato, ka gāzes cena piesaistīta mazuta cenai biržā.
– Tā viņi saka, bet faktiski Krievijas gāzes cena ir ļoti mainīga – atkarībā no tā, par kādu cenu attiecīgajā valstī to pārdod konkurenti.
Aus trumeiropā, arī Latvijā, Krievijas gāze ir dārgāka nekā Vācijā. Jo tālāk uz Rietumiem, kur Krievijas gāzes īpatsvars ir mazāks, kur jākonkurē ar Alžīrijas gāzi, jo vairāk gāzes cena samazinās. Jo lielāka konkurence, jo cenas ir zemākas un stabilākas. Latvijā mums kā patērētājiem cenas palielināšanās par 10 – 20% ir pierasta lieta, kas Rietumu valstī ir neiedomājami.
Prece, kas pasaules tirgū palētinājās, mums sadārdzinājās. Bet mums nav izvēles, pareizāk sakot, vienīgā alternatīva ir ziemā salt.
– Ko šajā bezizvēlē var mainīt jūsu piedāvātais likumprojekts?
– Tas ir pirmais konkrētais solis uz vienotu ES energopolitiku. Līdz šim politiķi tikai runājuši, ka tādu vajag. Tad, lūk, tagad piedāvāts dot pilnvaras Eiropas Komisijai iesaistīties ES dalībvalstu darījumos ar trešo valstu energoresursu piegādātājiem.
– Likumprojekta nosaukumā “ES informācijas apmaiņas mehānismi attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā” ir norāde uz līgumiem starp valdībām. Bet, piemēram, Latvijas gadījumā valdība neslēdz līgumu ar Krieviju. To dara pēdējās meitasuzņēmums “Latvijas gāze” ar “Gazprom”… Vai Eiropas Komisijai nebūs rokas par īsām?
– Ļoti daudzos gadījumos “Gazprom” nepietiek, ka to parakstīs itāļu vai vācu uzņēmums. Ilgtermiņa drošības labad Krievijas uzņēmums vēlas iesaistīt arī valdību. Latvijas gadījumā “Gazprom” ir spējis privatizēt “Latvijas gāzi” un faktiski slēdz līgumu pats ar sevi. Eiropai veidojoties vienotai pieejai, pēc 2017. gada, kad Latvijā beigsies gāzes monopola līgums, mūsu valdībai būs jāievieš Eiropas mēroga likumdošana. Līdzīgi kā “Latvenergo” gadījumā cauruļvadu tīkli būs jānodala no gāzes piegādātāja uzņēmuma un būs jāļauj ienākt konkurējošam gāzes piegādātājam.
– Tagad apspriežam Nacionālās attīstības plānu (NAP). Bet jūs kā ekonomikas ministrs arī tādu veidojāt.
– Jā, šķiet, 2004. gadā. Enerģētikas pamatnostādnes par resursu diversifikāciju radās pēc 2005. gada janvāra vētras, kad Latvijā zuda 60% elektrības piegāžu. Valdība izsludināja ārkārtas stāvokli, es kā ekonomikas ministrs tiku iecelts par atbildīgo.
Taču daudz vieglāk pieņemt jaunu plānu nekā īstenot iepriekšējo. Arī šis NAP nosaka tālus un cēlus mērķus, un nav paredzēta rīcība šo mērķu sasniegšanai. Nav skaidrs, uz kā pamata notiks vadmotīvā paustais “ekonomikas izrāviens”.
Enerģētikas sadaļā noteikts, ka jāpalielina atjaunojamo energoresursu īpatsvars un jāsamazina atkarība no viena piegādātāja. Tas ir bijis ierakstīts arī iepriekš. Taču, kā jau iepriekš teicu, ekonomikas ministra lēmums ir klajā pretrunā ar šeit pausto.
– Vai pūliņi kļūt par pirmo zaļāko valsti pasaulē nav pretrunā ar vēlmi nodrošināt “ekonomikas izrāvienu”? Uzņēmēji “LA” ir pauduši, ka tie varētu sabremzēt ekonomiku, jo mērķis ir nesamērīgi dārgs un neefektīvs.
– Ekonomikas izrāvienu, manuprāt, visvairāk bremzē neskaidrības. Investīcijas neskaidru spēles noteikumu gadījumā nenotiek. Arī es neesmu pārliecināts, vai paustā zaļā Latvijas vīzija ir pareizākā. Kāpēc?
Salīdzināsimies ar Dāniju, kas ir paziņojusi, ka pēc 2050. gada neizmantos fosilos energoresursus. Taču Dānija ne tikai runā par savu zaļumu – tai ir pasaulē valdošais vēja turbīnu ražošanas uzņēmums. Patiesībā Dānija nav zaļāka par Latviju, jo ekonomika balstās uz akmeņogļu dedzināšanu. Ar to vēlos uzsvērt, ka Dānija radījusi zaļi domājošas valsts tēlu, attīstījusi industriju un pārdod vēja ģeneratorus Latvijai… Arī ar Vācijā vai Ķīnā uzstādītajām vēja turbīnām naudu pelna dāņi.
Savukārt Vācija attīstījusi tehnoloģijas, kā kūtsmēslus pārvērst par gāzi. Latvijas biogāzes stacijas izmanto vācu iekārtas. Tātad patiesībā ar atjaunīgo resursu izmantošanu pelna… dāņi un vācieši. Latvijā gribam kļūt zaļāki, bet neparādām, kādu industriālu guvumu tas dos mūsu ekonomikai, ne dāņu vai vācu. Ja mēs izvirzām mērķi, teiksim, kļūt par visvairāk apmežoto valsti Eiropā, tad bez pļavu apmežošanas jāparedz zāģu, hārvesteru un darbgaldu ražošana.
– Tūdaļ sāksies plūsmas jeb caurteces ģeneratoru izmēģinājumi Latvijas upēs. Vai šie ūdenī iegremdētie propelleri atmaksāsies, un vai tie dos jūtamu ieguldījumu energobilancē? Kas būtu jādara pēc līdzības ar zāģiem?
– Ieliekam virkni propelleru upē citu aiz cita, bet simts pārdodam uz ārzemēm!
Vērtējot atjaunīgo resursu izdevīgumu, atcerēsimies vienu: katru dienu mēs “Gazprom” samaksājam aptuveni vienu miljonu latu! Tas ir mūsu maksājums “Gazprom” monopolam un Krievijas tautsaimniecības attīstībai. Turklāt smagi subsidējam gāzes izmantošanu elektrības ražošanai (0,9 santīmi par Rīgas TEC saražoto kilovatstundu), kas slēpjas zem vārda “koģenerācija”.
Vienmēr jāuzdod jautājums: varbūt mums ir izdevīgāk īstermiņā ieguldīt vairāk, lai veicinātu ražošanas potenciālu nākotnē. Mēs dzīvojam ilūzijā, ka gāze ir lētāka, bet atjaunojamie resursi dārgāki. Vai ir vērts ik mēnesi pirkt jaunus lētus apavus, nevis dārgākus visai sezonai?
Vienīgais, ko NAP izstrādātāji norāda, kur Latvija kā zaļa valsts pelnīs, ir tūrisms… Uzskatu, ka aiz jebkuras vīzijas jābūt ražošanai un eksporta potenciālam, kuru veicināšanai jāpakļauj arī zinātnes un izglītības sistēmas kopumā.
