Kariņš pieļauj iespēju atsevišķos gadījumos atteikties no Covid-19 sertifikātu izmantošanas 224
Papildināta plkst.18.25
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļauj iespēju atteikties no “iekšzemes” Covid-19 sertifikātu izmantošanas atsevišķos gadījumos.
“Jautājums ir par iekšzemes sertifikātu izmantošanu – kuros apstākļos sertifikāts ir vai nav izmantojams. Iespējams, ka tur ir jāskatās,” sacīja Kariņš.
Premjers otrdien valdības sēdē atzīmēja, ka pašlaik Covid-19 omikrona paveids izraisījis ļoti lielu saslimšanu, kas savukārt ir izaicinājums sistēmām, vienlaikus, par laimi, tas nerada lielu noslodzi slimnīcām.
“Tas rod cilvēkos frustrāciju, kurai nevajadzētu būt. Mums ir jāstrādā, un ir lūgums nākt ar priekšlikumiem, ko darīt, lai mēs varētu šo situāciju izmainīt. Tur es domāju, ka jāstrādā visiem roku rokā cieši kopā,” sacīja Kariņš.
Viņš atzīmēja, ka tāpat pašlaik valstij ir izaicinājums ar Covid-19 testēšanas kapacitātēm, jo ir novērojamas situācijas, kad cilvēki, kuri uz testu veikšanu rindā gaida nedēļu, omikrona paveida gadījumā jau testa veikšanas brīdī var uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Tāpat redzami arī pretēji gadījumi – kur cilvēks, ilgi gaidot rindā, saņem pozitīvu rezultātu, tomēr šādos gadījumos tiek anulēts viņa Covid-19 sertifikāts pakalpojumu saņemšanai.
“Ja tests vēl ir pozitīvs, no tā brīža sertifikāts ir anulēts uz nedēļu, kaut gan varbūt tam cilvēkam faktiski pazūd visi simptomi. Mums rodas efekti, kuri nebija domāti un nebija paredzēti. Bet šis diemžēl nav Operatīvās vadības grupas (OVG) līmeņa jautājums, ko izrunāt. Tas ir konkrētas ministrijas un Slimību kontroles un profilakses centra [jautājums], lai, iespējams, arī kaut ko mainītu testēšanas algoritmos,” norādīja Ministru prezidents.
Kariņš otrdien pēc valdības sēdes preses konferencē minēja, ka, ņemot vērā, ka omikrona paveida dēļ valstī situācija ar Covid-19 ir mainījusies, ir jārunā par pilnīgi visu un visas noteiktās prasības jāpielāgo reālām vajadzībām, kuras ir mainījušās.
“Tātad es uzskatu, ka ir jārunā par pilnīgi visu un jāizanalizē viss no tā redzespunkta, ka mēs redzam, ka saslimstība un hospitalizācija vairs, paldies Dievam, neiet roku rokā,” sacīja premjers.
Tikmēr Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, komentējot sertifikātu jautājumu, žurnālistiem paskaidroja, ka pašlaik ir zināms, ka pamatvakcinācija ar laiku zaudē savu efektu, it sevišķi, sastopoties ar omikronu. Savukārt balstvakcinācija dod diezgan ievērojamu papildu efektu, tātad tie cilvēki, kuri ir saņēmuši balstvakcināciju, inficējas retāk.
Viņš norādīja, ka cilvēki, kuri ir saņēmuši balstvakcīnu, tāpat arī slimo īsāku laika periodu, kas nozīmē pēc iespējas ātrāku atgriešanos darba tirgū, tādēļ šajā aspektā jautājums varētu būt ietekme uz darba nespējas ilgumu saslimšanas gadījumā.
“Vēl viens aspekts, tīri epidemioloģiskais – vairākos pētījumos ir pierādīts, ja cilvēks ir vakcinēts un inficēšanās gadījumā slimo īsāku laiku, tātad var mazāk inficēt citus cilvēkus. Cilvēks, kurš nav vakcinēts, viņš slimo smagāk un ilgāk un vairāk līdz ar to varētu inficēt pārējos, turpinot kontaktus ar citiem cilvēkiem. Šādi riski ir, un tie pastāvēs droši vien,” pauda Perevoščikovs.
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors atzīmēja, ka tas, cik nozīmīgi būs šie riski un cik vērā ņemama saslimstība, mēs redzēsim nākotnē. “Tas būs tīri ekonomiskais jautājums, kā darba devējam būtu izdevīgāk,” skaidroja Perevoščikovs.
Kā ziņots, viena no valdību veidojošajām partijām – Jaunā konservatīvā partija (JKP) – pirmdien izplatīja ziņojumu presei, kurā norādīja, ka Latvijai būtu nepieciešams mainīt Covid-19 sertifikātu izmantošanu dažādos pasākumos Latvijā. Viena no sertifikātu sistēmas pamatfunkcijām bija inficēšanās ierobežošana, taču jaunākie dati liecinot, ka Covid-19 sertifikāti šo funkciju vairs nepilda tādā veidā, kā tas sākotnēji bija iecerēts.
JKP uzskata, ka pašreizējā Covid-19 sertifikātu sistēma radot zaudējumus valsts ekonomikai, tomēr nespējot darboties kā motivators tiem senioriem, kuri vakcināciju vēl nav veikuši, uzskata partijas pārstāvji.
Reizē no otrdienas spēkā stājās Eiropas Savienības (ES) regulas prasība par digitālā Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu ieceļošanai ES dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Šveicē, kas paredz, ka tas ir derīgs deviņus mēnešus.
Prasība par deviņu mēnešu jeb 270 dienu derīguma termiņu attiecas tikai uz ieceļošanu, savukārt prasības attiecībā uz vakcinācijas sertifikāta derīguma ilgumu un izmantošanu valsts iekšzemē – ēdināšanas iestāžu apmeklēšanai, veikalu apmeklēšanai, pakalpojumu saņemšanai un citos gadījumos, kad tiek prasīts uzrādīt derīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu – katra valsts nosaka individuāli.
