Kariņš par situāciju augstākajā izglītībā: Mums saka, ka viss ir labi, bet nav jau labi 0
Lai arī daudzi augstākās izglītības jomā strādājošie gadiem saka, ka viss šajā jomā ir labi, taču tā nav, šādu viedokli šorīt LTV “Rīta panorāmā” pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV), pamatojot valdībā atbalstīto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”.
Pēc Kariņa vārdiem, problēmas augstākajā izglītībā un zinātnē apliecinot tas, ka daudzi studenti un zinātnieki no Latvijas izvēlas mācīties un strādāt ārzemēs.
Kariņa vērtējumā, valdībā atbalstītais IZM ziņojums pat īsti neesot ambiciozs, jo pamatā skarot tikai divas jomas – augstākās izglītības iestāžu tipoloģiju un pārvaldību, ko principā varot “izrunāt vienā vakarā”.
Kā ziņots, neskatoties uz vairāku sadarbības partneru iebildumiem, valdība 18.februārī atbalstīja IZM izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”.
Valsts zinātnisko institūtu asociācijas valdes priekšsēdētājs Modris Greitāns, tāpat kā visi sociālie partneri, kas izteicās valdības sēdē, pauda konceptuālu atbalstu minētajam ziņojumam, tomēr vērsa uzmanību tam, ka ziņojums ignorē zinātniskos institūtus kā izglītības resursu, kā arī zinātnisko institūtu loma neesot apskatīta nevienā no ziņojumā izmantotajiem pētījumiem.
Iebildumus izteica arī Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts, kurš norādīja, ka, neskatoties uz to, ka mērķis šim ziņojumam ir “cēls” – “ar sliktu procesu var diskreditēt labu mērķi” un viņam ir bažas, ka tas jau ir noticis. Kariņš valdībā pārtrauca Bernātu, uzsverot, ka augstākās izglītības reforma tiekot “vilkta” jau 15 gadu garumā un aicināja konstruktīvi izteikt, ko vajag mainīt.
“Aicinu ne tikai teikt nē, bet teikt jā un palīdzēt. Jūs sakāt [ziņojums] neder, es saku – esošā sistēma neder,” pauda premjers.
Tāpat viedokli par ziņojumu pauda arī Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra, kurš uzsvēra, ka ziņojumā iztrūkst analīze par to, kā ar pašreizējiem resursiem uzturēs to, ko paredz šī reforma, kā arī uzstāja, ka no ziņojuma jāizņem punkts par AIP likvidēšanu, tā kā ziņojums neskar jautājumus, kas saistīti ar augstākās izglītības sistēmas pārvaldi un vēlme likvidēt padomi esot ārpus šī ziņojuma.
AIP saglabāt aicināja arī biznesa augstskolas “Turība” rektors un valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Andris Teikmanis, kuru šī iecere esot samulsinājusi, ņemot vērā, ka nevienā no diskusijām iepriekš šāda iecere neesot izskanējusi.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga un Rektoru padome aicināja saglabāt AIP.
Kā uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), Valsts kontroles ziņojums parāda, ka AIP funkcijas un formāts ir jāizvērtē un ministrijai jāsniedz skaidra atbilde par padomes funkcionalitāti un to, vai tās funkcijas nedublējas ar citām institūcijām. No sēdē izskanējušā secināms, ka IZM plāno veikt funkcionalitātes izvērtējumu.
Diskusijas valdības sēdē raisīja arī jautājums par ziņojumā ietverto ieceri likvidēt filiāles, pret ko vērsās Baumanis. Viņš norādīja, ka šis jautājums iepriekš neesot ticis izrunāts. Ministre skaidroja, ka Liepājas mērs esot vairākkārtīgi lūdzis ministriju “rīkoties filiāļu gadījumā”, jo tās nesniedz konkrētai pilsētai labumu, nespēj vienoties par konstruktīvu sadarbību un rada arī citas problēmas.
Vienlaikus bija vairāki sociālie partneri, kas pauda atbalstu ministrijas iecerei un īpašus iebildumus pret konceptuālo ziņojumu neuzturēja. Tā Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Ints Krasts norādīja, ka padome jau ilgu laiku ir uzsvērusi nepieciešamību pēc pārmaiņām augstākās izglītības jomā un novēlēja veiksmi ministrei turpināt iesākto.
Arī Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā pārstāvis Roberts Melbārdis pauda atbalstu IZM ziņojumam, jo, viņaprāt, šī reforma veicinās izcilību izglītības jomā.
Par šo jautājumu dažādi viedokļi bija arī ministriem, tomēr visi pauda atbalstu IZM konceptuālajam ziņojumam un vienojās, ka detalizētāka diskusija par ziņojumā minētajām alternatīvām un koncepcijām būs pie diskusijas par izglītības pamatnostādnēm.
Arī premjers uzsvēra, ka šis ir konceptuāls ziņojums un norādīja, ka neviena valdība nevarētu uzrakstīt dokumentu, kas visiem ir tīkams. Vienlaikus viņš norādīja, ka “valdība dzird [partneru] raizes”.
Kā vēstīts, IZM ieskatā, lai paaugstinātu nozares starptautisko konkurētspēju ir nepieciešami kompleksi strukturālie risinājumi, kas fokusējas uz trīs pīlāriem – pārvaldība, finansējums un cilvēkresursi.
“Atbilstoši pasaules labajai praksei augstākās izglītības institūciju (AII) pārvaldības jomā ieteikts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu,” uzskata ministrija. Lai to īstenotu, iekšējās AII pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu efektīvi garantēt AII autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci.
Ekspertu grupas darba rezultātā, kā arī diskusijās ar iesaistītajām pusēm un analizējot saņemtos priekšlikumus no sociālajiem partneriem un AII, ir izstrādātas divas alternatīvas universitāšu pārvaldības modeļa maiņai.
Pirmā alternatīva paredz vienkāršot pārvaldības modeli, atsakoties no satversmes sapulces, funkcijas pārdalot starp padomi un senātu, un atsakoties no akadēmiskās šķīrējtiesas, kuras kompetences jautājumi izskatāmi administratīvā procesa kārtībā vai senāta apstiprinātu universitātes iekšējo noteikumu kārtībā.
Vienlaikus pirmā alternatīva paredz noteikt, ka senāta kompetencē ir studiju un zinātnes jautājumi, bet universitātes padomes kompetencē ir stratēģiskā attīstība, budžets un rektora amata kandidātu atlase un izvirzīšana, kā arī to, ka universitātes ikdienas vadību īsteno rektors un to, ka universitātēm var būt padomnieku konvents, kas nodrošina universitātes darbības sasaisti ar tautsaimniecības attīstības jautājumiem.
Turpretī otrā alternatīva paredz saglabāt satversmes sapulci un akadēmisko šķīrējtiesu, kā arī noteikt, ka universitātes senāta kompetencē ir studiju un zinātnes jautājumi, bet universitātes padomes kompetencē ir stratēģiskā attīstība, budžets un rektora amata pretendentu atlase un izvirzīšana vēlēšanām;
Tāpat otrā alternatīva paredz, ka universitātes ikdienas vadību īsteno rektors un to, ka universitātēm var būt padomnieku konvents, kas nodrošina universitātes darbības sasaisti ar tautsaimniecības attīstības jautājumiem.
Pēc IZM paustā, Eiropas Universitāšu Asociācijas pētījumā norādīts, ka Eiropas universitātēs ir tendence aizvien vairāk pāriet uz divlīmeņu pārvaldības struktūru, kur vara ir sadalīta starp senātu un padomi, un katrai struktūrvienībai ir noteikti savi pienākumi un atbildība.
Vairumā gadījumu šajās padomēs ir iesaistīti ārējie dalībnieki, kas piedalās vissvarīgāko lēmumu pieņemšanā, pie tam, daudzās universitātēs tā pat esot obligāta prasība.
Atbilstoši “pasaules labajai praksei” AII pārvaldības jomā, IZM iesaka nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu un, lai to īstenotu, iekšējās AII pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu garantēt AII autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci.
Ziņojumā rakstīts, ka padome sastāvētu no 11 locekļiem un vairākums to būs ārējie pārstāvji. Tāpat norādīts, ka augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas var veidot kopīgas padomes.
Arī padomes locekļu izvirzīšanai IZM piedāvā divas alternatīvas. Pirmā alternatīva paredz to, ka universitātes nominācijas komisija atklāta konkursa kārtībā izvēlas piecus pārstāvjus – četrus no akadēmiskā personāla un vienu studējošo pašpārvaldes pārstāvi, Pārresoru koordinācijas centra izveidota nominācijas komisija izvēlas piecus profesionāļus un vienu pārstāvi izvirza Valsts prezidents vai nozares ministrija.
Otrā alternatīva paredz, ka piecus pārstāvjus nominē universitātes stratēģiskajai specializācijai atbilstošās nozaru organizācijas, četrus atklāta konkursa kārtībā nominē universitātes senāts, viens pārstāvis ir studējošo pašpārvaldes vadītājs un vienu neatkarīgu pārstāvi izvirza nozares ministrija.
Ziņojumā ietverts tas, ka padomes locekļus apstiprina uz pieciem gadiem un padomes priekšsēdētājs nevarēs būt universitātes pārstāvis. Tāpat atzīmēts, ka padomes locekļi būs valsts amatpersonas.
Rektora atlasei IZM izstrādājusi divas alternatīvas. Viena no tām paredz, ka rektora amata pretendentus padome atlasa atklātā starptautiskā konkursā, savukārt otra alternatīva paredz, ka rektora amata pretendentus atlasa padome un senāts kopīgi izveidotā procesā, izveidojot rektora nominācijas komisiju, kuras sastāvā ir padomes, senāta un studējošo pārstāvji. Abi varianti paredz, ka rektora amatu nevarēs ieņemt vairāk kā divus termiņus – secīgi vai pēc pārtraukuma.
Tāpat vairākas alternatīvas piedāvātas rektora ievēlēšanas procesam. Viena no tām paredz, ka rektoru ievēlē satversmes sapulce, otra alternatīva nosaka, ka rektoru ievēlē viss universitātes personāls, ievērojot balsu procentuālā sadalījuma principus, savukārt trešā paredz, ka rektoru ievēlē senāts.
IZM rosina noteikt, ka pēc rektora ievēlēšanas rektors rekomendē prorektorus apstiprināšanai padomē, saskaņojot prorektorus ar senātu.
Padome var noraidīt prorektoru amatu kandidātus, tomēr tā nevar iecelt tos amatā bez rektora rekomendācijas.
Ziņojumā sākotnēji norādīts, ka pārējiem administratīvo struktūrvienību vadītājiem attiecībā uz to iecelšanu un maksimālajiem darbības termiņiem ierobežojumi nav paredzēti.
Tomēr nedaudz tālāk norādīts pretējais – šo vadītāju pretendentu atlase jāveic atklātā konkursā, atbilstoši amata specifikai ir jānosaka amata termiņš un tāpat kā rektora gadījumā jāievēro nosacījums, ka amatu nevar ieņemt vairāk nekā divus termiņus.
Vairākas iespējas IZM piedāvā arī attiecībā par senāta vēlēšanām. Pirmā iespēja paredz, ka senātu ievēlē atbilstoši Augstskolu likumā līdz šim noteiktajai kārtībai, otrā – senātā visas pozīcijas ir atvērtas atklātām vēlēšanām un sastāva nomaiņa notiek pakāpeniski, katru otro gadu pārvēlot vienu trešdaļu senatoru, savukārt trešā paredz, ka senāta sastāvs tiek paplašināts ar absolventu un konventa ievēlētiem senatoriem.
Kas attiecas uz finansējumu, tad IZM ieskatā ir jāparedz, ka valsts finansējums tiek piešķirts pēc sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši valsts izvirzītajām prioritātēm un AII tipoloģijas mērķiem.
Papildus jāparedz garantēts līdzfinansējums AII piesaistītājiem līdzekļiem no ārējiem avotiem.
Tas ļaus padomēm un AII vadībai efektīvāk piesaistīt ārējo finansējumu, tādējādi dažādot AII finansējuma avotus un nodrošināt stratēģisku ilgtermiņa attīstību neatkarīgi no valsts ekonomiskās situācijas.
Turpretī cilvēkresursu jomā, IZM uzskata, ka ir nepieciešams attīstīt jaunu un vienotu akadēmiskā un zinātniskā personāla karjeras modeli, kas tiks izstrādāts, ņemot vērā labāko pasaules praksi, veicinot pasaules līmeņa personāla, īpaši diasporas, piesaisti un noturēšanu Latvijā. IZM ziņojumā uzsver, ka tas ļaus paaugstināt augstākās izglītības un zinātnes konkurētspēju un nodrošinās jauno talantu attīstību tieši Latvijā.
Vienlaikus IZM nav atteikusies no nozares pārstāvju un pašas padomes kritizētās ieceres likvidēt AIP un tai noteiktās funkcijas, kuru īstenošanai jānodrošina pēctecība, pārdalīt citām institūcijām.
Tāpat IZM palikusi pie priekšlikuma veidot jaunu augstākās izglītības iestāžu tipoloģiju, kurā gan universitātes, gan augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas ir universitātes tipa AII, kam ir tiesības īstenot bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas, savukārt pārdefinētajā tipoloģijā neietilps koledžas.
IZM iecerējusi koledžas stiprināt kā profesionālās izglītības iestādes, kurām ir tiesības īstenot īsā cikla augstākās izglītības studiju programmas, tomēr jautājumu par turpmāko valsts pārraudzībā esošo koledžu statusu ministrija nolēmusi izvērtēt atsevišķā ziņojumā, līdz 30.jūnijam iesniedzot to valdībai.
Turpretī universitātēs būs attīstīta zinātniskā pētniecība vairākās zinātnes nozarēs, īstenojot pētniecībā balstītu studiju procesu ar orientāciju uz augstākā līmeņa, īpaši doktorantūras studijām, savukārt augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas būs universitātes tipa AII, kas specializējas tautsaimniecības attīstības, valsts un sabiedrības attīstības vajadzībām nepieciešamo cilvēkresursu un inovāciju radīšanā, attīstot specializācijas atbilstoši nozares un reģiona pieprasījumam.
IZM atzīmē, ka augstākās izglītības iestādes, kuras ietilpst augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas kategorijā var turpināt izmantot līdzšinējos nosaukumus, kā arī to tulkojumus angļu valodā.
Ziņojumā minēts, lai atbilstu “universitātes” tipam AII ir jābūt vismaz 4000 studējošo, izņemot tad, ja universitāte zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā iegūst vidējo vērtējumu 3,5 un vairāk, kā arī vismaz 65% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds un doktora zinātniskie grādi AII tiek piešķirti katru gadu.
Valsts dibināto AII pārvaldības modeļa maiņa ir plānota pakāpeniski – vispirms to ieviesīs universitātēs laika posmā no 2020.gada līdz 2022.gadam un pēc tam augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās – no 2022.gada līdz 2023.gadam. “Nevilcināšanās reformu īstenošanā ļaus ieraudzīt pirmos sistēmiskos rezultātus 2025.-2027.gadā, kas ļaus pilnvērtīgi sagatavoties 2028+ plānošanas periodam,” uzsvērts ziņojumā.
Grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz jauno AII tipoloģiju, padomju izveidošanu un AIP likvidāciju, IZM plāno izstrādāt līdz šī gada 15.aprīlim. Savukārt padomju ieviešana universitātēs un augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās varētu notikt no 1.augusta līdz 2023.gada 31.decembrim.
