Kariņš par Mamikina akciju: “EP ir vismaz 116 muļķi” 38
Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Andreja Mamikina un Miroslava Mitrofanova (LKS) iegūtais 116 EP deputātu atbalsts krievu skolu reformu jautājumā ir nenozīmīgi mazs troksnis, kam nav jāpievērš uzmanība, sarunā ar aģentūru LETA sacīja EP deputāts Krišjānis Kariņš (V).
Mamikins un Mitrofanovs ir savākuši 116 EP deputātu atbalstu aicinājumam Latvijas valdībai un Saeimai pārskatīt parlamenta apstiprinātos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz īstenot mazākumtautību skolu reformu. Pēc Kariņa domām, tas nozīmē, ka “EP ir vismaz 116 muļķi”.
“Viņi droši vien ir gājuši pie komunistiem, sociālistiem un citiem radikāļiem, sastāstot tiem kaut kādas puspatiesības. Tas, ka ir daži skaļi cilvēki, nenozīmē, ka tam ir jebkāda nozīme. Šiem diviem deputātiem EP nav nekāda jūtama ietekme kopumā,” skaidroja deputāts, piebilstot, ka EP kopumā ir 751 deputāts, tādēļ proporcionāli iegūtais atbalsts nav nekas īpašs.
Viņš uzsvēra, ka lemt par izglītības likumu ir katras atsevišķas valsts suverēnās tiesības, tādēļ EP šajā jautājumā ne ir, nedz arī būtu kas sakāms. “Acīmredzot, tas ir kaut kas, ko komunisti un citas sīkas partijas vāra, lai sētu nesaskaņas Eiropas Savienības sabiedrībā, šajā gadījumā Latvijas sabiedrībā. Tas viņiem neizdosies. Neviens no lielajām ES grupām šim jautājumam uzmanību nepievērš,” pārliecību pauda Kariņš.
Jau vēstīts, ka prasībā, kuras iniciatori ir Mamikins un Mitrofanovs, pausta nostāja, ka krievi Latvijā ir viena no ES tradicionālajām lingvistiskajām minoritātēm, un Latvijas valdībai esot jāciena un jāievēro viņu tiesības, skaidroja EP deputāts.
“Eiroparlamentārieši atgādina, ka ES līgumā rakstīts, ka ES balstās arī cieņā pret nacionālajām minoritātēm. Savukārt Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Latvija ir ratificējusi, paredzēts, ka ievērojama pieprasījuma gadījumā mācībām ir jānotiek dzimtajā valodā. EP deputāti pasvītro, ka šāds pieprasījums no Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju puses pastāv,” norādīja Mamikins.
EP deputāti arī atgādinot, ka EP 2004.gada rezolūcijā, kura tika apstiprināta pirms Latvijas pievienošanās ES, EP uzsvēra nepieciešamību saglabāt ievērojamu mācību priekšmetu apjoma pasniegšanu un eksāmenus dzimtajā valodā, un šīs rekomendācijas ir aktuālas un saistošas joprojām, piebilda Mamikins.
“Ar katru EP deputātu, kurš pievienojās prasībai, mēs tikāmies, runājāmies un analizējām situāciju. Kolēģu rezumējums bija vienbalsīgs: “Kā kaut kas tāds var notikt vienā no ES valstīm?” Savus parakstus zem prasības ir atstājuši deputāti no visām 28 ES dalībvalstīm. Šī ir pirmā reize, kad tik ievērojams deputātu skaits tieši veidā vēršas pie Latvijas varas institūcijām. Uzskatu, ka Latvijas nacionālisma patiesā seja nav jāslēpj,” paziņoja politiķis.
