Kariņš: Par LU rektoru valdība diskutēs pēc visas dokumentācijas saņemšanas 0
Jautājumu par Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanu procesu Ministru prezidents un ministri diskutēs un vērtēs, kad izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) iesniegs visu šīs lietas dokumentāciju, par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pausto aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Taujāts par nostāju attiecībā uz Indriķa Muižnieka atkārtotu apstiprināšanu LU rektora amatā, valdības vadītājs norādīja, ka tikai pēc attiecīgo materiālu saņemšanas Ministru kabineta locekļiem būs iespējas iepazīties ar pilnu informāciju.
Premjers atzīst, ka LU rektora vēlēšanu process ir izraisījis plašu diskusiju sabiedrībā.
Sabajevs pastāstīja, ka saskaņā ar ierasto kārtību, šī jautājuma izskatīšanas valdībā datums tiks noteikts pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas. Iepriekš izskanējis, ka šī lieta valdībā varētu tikt lemta neagrāk kā 13.augustā, kad varētu notikt nākamā kārtējā valdības sēde.
Kā ziņots, Šuplinska norādījusi, ka gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.
IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.
Pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.
LU prorektore Ina Druviete uzsvērusi, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas, tādēļ Šuplinska tiek aicināta rektora Muižnieka kandidatūru virzīt apstiprināšanai rektora amatā valdībā.
Šuplinska nodod Valsts prezidentam informāciju par saskatītajiem pārkāpumiem LU rektora vēlēšanu procesā
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) un Valsts prezidents Egils Levits šodien tikšanās laikā apsprieda ministres darba prioritātes, tostarp pievērsās neskaidrībām par Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām, aģentūrai LETA pēc tikšanās sacīja Šuplinska.
Šuplinska stāstīja, ka puses pārrunājušas LU rektora vēlēšanu procesu un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) saskatītos pārkāpumus tajā. Ministre ar Izglītības un kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinumu tikšanās laikā prezidentu nav iepazīstinājusi, tomēr atstājusi to prezidentam iepazīties.
“Valsts prezidents sacīja, ka tas ir politiski un juridiski korekti virzīt šo jautājumu uz Ministru kabinetu,” sacīja Šuplinska.
Taujāta, kad valdība varētu lemt par LU rektora vēlēšanu jautājumu, ministre sacīja, ka pašlaik nevar precīzi pateikt, kad būs nākamā Ministru kabineta sēde, bet, ja tāda notiks 13.augustā, viņa domā, ka līdz tam būs sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti jautājuma izskatīšanai.
Tikšanās laikā tikusi apspriesta arī augstākās izglītības pārvaldes modeļa maiņa.
Ministre sacīja, ka iepazīstināja prezidentu ar prioritārajiem darba virzieniem – izglītības kvalitāti un pieejamību, konkurētspēju, zinātnes pārvaldības modeļa maiņu un komercializāciju, savukārt tika iezīmēts, bet netika izrunāts jautājums par sporta pārvaldības modeļa finansējumu un sporta prioritāšu noteikšanu.
“Vairāk mēs runājām tieši par izglītības kvalitāti un pieejamību, kā arī par to, ka jau 2020.gadā sākas projekts “Skola 2030″ un, kas ir nepieciešams, lai notiktu satura maiņa. Uzskatu, ka prezidents ļoti precīzi saprot, ka satura maiņa ir viens no konceptuāli svarīgākajiem uzdevumiem, un viņa un manās interesēs ir saglabāt nostāju, ka tieši personības veidošanās un domāšanas attīstīšana, avotu pārzināšana un atsauču izmantošana ir vieni no svarīgākajiem šīs reformas uzdevumiem,” stāstīja ministre, “katra indivīda prasmes un talantu izkopšana – personības veidošana – joprojām paliek skolas pamatuzdevums.”
Savukārt Valsts prezidenta kanceleja pēc tikšanās izplatīja īsu paziņojumu, kurā uzsvēra, ka Levits un Šuplinska esot bijuši vienisprātis, ka “pilsoniskuma un demokrātijas principu tālāka iedzīvināšana skolēnu izglītībā ir būtiska, lai palīdzētu Latvijas jauniešiem izaugt par personībām un būt konkurētspējīgiem globalizētajā pasaulē”.
Garajā sarunā Rīgas pilī abas puses pārrunājušas skolu tīkla sakārtošanas jautājumus, kā arī tematus, kuriem jāpievērš uzmanība zinātnes pārvaldības un zinātnes komercializācijas laukā.
