Kariņš: Paies laiks, kamēr varēsim Latvijā pilnībā izskaust korupciju 95
Ir nepieciešams ilgāks laiks, lai Latvijā pilnībā varētu izskaust korupciju, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot “Transparency International” Korupcijas uztveres indeksa (KUI) rezultātus, kuros Latvijas rādītājs ir uzlabojies, taču tas aizvien turpina atpalikt no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).
Premjers pauda, ka pēdējos gados Latvijā kopumā ir mainījusies uztvere, tomēr arvien daudz cilvēku uzskata, ka Latvijā ir augsts korupcijas līmenis. Viņš izteicās, ka korupcijas novēršanas process ir ilgstošs un tam jābūt neatlaidīgam.
“Mūsu valsts reputācija, izveidojot šo valdību, bija ļoti, ļoti zemā līmenī. Pat varētu teikt – katastrofāli zemā līmenī. Un mēs esam varējuši šajos gados to uztveri izmainīt, investīcijas nāk iekšā. Ne jau mēs esam mainījuši savu retoriku, bet tiešām esam sakārtojuši sistēmas,” uzskata Kariņš, skaidrojot, ka arī turpmāk valdība plāno strādāt tādā pašā virzienā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) otrdien pēc Ministru kabineta sēdes pauda uzskatu, ka esošā valdība ir labākā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, pateicoties kurai ir sasniegti ekonomiskie sasniegumi, kā arī “beidzot uzlabojušies” Latvijas rādītāji korupcijas uztveres indeksā.
Viņš pauda nostāju, ka, lai mainītos sabiedrības uztvere un tiktu sasniegti Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteiktais mērķis, ir jāpanāk, lai lietas tiktu darītas patiesi.
“Šajā valdībā tika darīts viss, lai nepieļautu, ka Jaunās konservatīvās partijas (JKP) profesionāļi, kuri iepriekš tika padzīti no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) – nonāktu kādas ministrijas vadībā, kuras tiešā pakļautībā ir drošības iestādes,” izteicās ministrs.
Viņš uzskata, ka Valsts drošības dienesta vadības apstiprināšanā JKP tika ignorēta – gan partijas nostāja, gan tās viedoklis. Tas esot novedis pie situācijas, kurā Latvija nav ieguvusi, Bordāna ieskatā, lieliskus profesionāļus iekšlietu un drošības jomā, “jo oligarhiem joprojām ir iespējas nobiedēt valdībā esošos”.
Tieslietu ministra ieskatā, gan Ministru prezidents, gan koalīcijas partneri, iespējams, zemapziņā domājot, ka vēl nāksies sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un tamlīdzīgām partijām, tāpēc “amatos apstiprināja neprofesionālus cilvēkus”.
“Iespējams, tas ir galvenais un vienīgais iemesls, kāpēc Latvijā korupcijas uztveres indeksā nekāds izrāviens nesanāk,” pauda Bordāns.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 2021.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2020.gadu, ir pieaudzis par diviem punktiem, sasniedzot 59 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 15.vietā, kas ir kāpums par divām vietām, salīdzinot ar 2020.gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks – 64 punkti.
Savukārt starp 37 OECD valstīm Latvijas KUI rādītājs ierindojas 26.vietā, kas arī ir kāpums par divām vietām kopš 2020.gada. OECD valstu vidējais KUI rādītājs ir 67 punkti.
