Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
Foto: Edijs Pālens/LETA

Kariņš neko konkrētu pedagogiem neapsola, jo šo nedrīkstot izlemt priekšvēlēšanu gaisotnē 74

Valdība nedrīkst priekšvēlēšanu gaisotnē pieņemt nākamo gadu budžetus ietekmējošus lēmumus, šorīt intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot pedagogu arodbiedrību pieteikto streiku.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Premjers atkārtoti uzsvēra, ka izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) ir gatava sēsties pie saruna galda ar pedagogu arodbiedrību un panākt abpusēji pieņemamu kompromisu. Viņš ir pārliecināts, ka šāds kompromiss ir iespējams, ja ir patiesa vēlme tādu panākt.

Taču nav iespējams, ka valdība priekšvēlēšanu gaisotnē pieņemtu nākamos valsts budžetus ietekmējošus lēmumus. Tas ir jaunievēlētās Saeimas un nākamās valdības uzdevums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Premjers aicināja pedagogus runāt ar nozares ministriju, jo vēl ir iespējams veikt kādas izmaiņas, kas nebūtu saistītas ar budžetu.

Jau ziņots, ka Kariņa vērtējumā, viņa vadītā valdība ir izpildījusi jeb turējusies pie visiem pedagogiem dotajiem solījumiem, reizē, neskatoties uz šo faktu, saprotami, ka atsevišķiem pedagogiem ir bažas un var būt neskaidrības saistībā ar atalgojuma modeļa ieviešanu un skolu tīklu optimizāciju.

Ministre sarunā ar Kariņu ir uzskaitījusi lietas, kas pēc būtības esot abpusēja kompromisa risinājums, ko Muižniece arī esot “tendēta” atrast. Pedagogiem ir “pamatotas bažas, kuras nepieciešamas kliedēt”, iepriekš piebilda valdības vadītājs.

LETA jau ziņoja, ka Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) plānotais pedagogu streiks sāksies 19.septembrī. Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.

Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.

Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.