Kariņš neatbalsta Šuplinskas ideju nedot naudu sporta būvēm 0
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neatbalsta izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) ideju sporta būvēm paredzēto finansējumu novirzīt pedagogu algu palielināšanai.
Šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” valdības vadītājs skaidroja, ka sporta būvju celtniecība, atšķirībā no pedagogu atalgojuma maksāšanas, ir vienreizējs pasākums, un vienreizējus izdevumus nedrīkst jaukt kopā ar regulāriem.
“Ja saprot, kā budžetu veido, nevar vienreizēju pasākumu ielikt [budžeta] bāzē, kas atkārtosies, jo tam ir sekas arī nākotnē,” uzsvēra valdības vadītājs.
Kariņš turklāt piebilda, ka sporta būves valstij ir nepieciešamas, citādi jauniešiem nebūs, kur nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. “Kur tad mūsu jaunieši kustēsies? Mēs taču visi arī gribam, lai bērni nesēž telefonos, bet lai iet un kaut ko dara,” norādīja premjers.
Kontekstā ar pedagogu algām, runājot par skolu tīkla sakārtošanu, politiķis atzina, ka viņu ieintriģējusi ideja par visu vidusskolu pāriešanu valsts pārraudzībā. “Es domāju, ka būtu loģika tajā, jo jautājums ir par to, kurš maksā. Tagad ir tā, ka valsts maksā, bet pašvaldība nosaka, cik ir skolas. Ja pašvaldība nosaka, ka tai būs daudz skolu, tad valsts ir “šahmatā”,” pašreizējā skolu finansēšanas modeļa nepilnības komentēja Kariņš.
Kā ziņots, Šuplinska ir rosinājusi apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, līdzekļus novirzot pedagogu algām. Šuplinska aģentūrai LETA stāstīja, ka, vērtējot 2019.gada budžeta projektu, viņas uzmanību piesaistījuši 8,5 miljoni eiro, kas paredzēti vairākiem sporta objektiem.
“Nesaprotu, kā situācijā, kad nav pieauguma skolotāju algām, mēs vienkārši liekam papildu finansējumu sporta būvēm,” vērtēja politiķe. Šupinska pastāstīja, ka šāds rosinājums pārrunāts Sadarbības padomes sēdē, kur vairums par to bijis skeptisks, uzsverot, ka potenciālās tiesvedības var izmaksāt vēl lielākus līdzekļus.
“Patlaban esam izšķiršanās priekšā. Esmu piedāvājusi finanšu ministram iet uz kardinālu soli – pabeigt noteiktu būvniecības kārtu un tad to apstādināt līdz brīdim, kad sakārtosies budžeta lietas. Nenotiek taču tā, ka dzīvs skolotājs var visu laiku ievilkt savus vēderus un pagaidīt, bet būve nevar pagaidīt,” rosināja ministre.
