“Mums ir gandrīz divreiz vairāk slimnīcu, nekā vajag.” Kariņš liek reformēt veselības aprūpi 31
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir izdevis rezolūciju veselības ministrei Ilzei Viņķelei sniegt priekšlikumus par kopējās situācijas uzlabošanu veselības aprūpē, tajā skaitā slimnīcu tīkla optimizēšanu, lai iedzīvotāji varētu saņemt pieejamu un kvalitatīvu ārstēšanu.
Pie šī jautājuma valdības vadītājs atgriezīsies augusta vidū, pastāstīja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs. No 16. jūlija valdības darbā ir paredzēts pārtraukums. Ministru kabinets uz kārtējām sēdēm pulcēsies 13. augustā.
“Ja mēs varam runāt par skolu skaitu, mums jārunā arī par slimnīcu skaitu. Mums ir gandrīz divreiz vairāk slimnīcu, nekā vajag,”
“Rīta Panorāmā” sacīja Kariņš. Viņš atzina, ka pašvaldību līmenī un no slimnīcu puses ir milzīga “nevēlēšanās kaut ko mainīt”. Taču esot slimnīcas, kuras nespēj pildīt savu funkciju, sacīja premjers, atsakoties nosaukt kādu konkrētu slimnīcu.
“Mēs šogad 87 miljonus eiro papildus pieliekam mediķu algām. Es nesaprotu, vai tā nauda nav nonākusi līdz tiem mediķiem? Sistēmā tie ir droši iegājuši, bet vai nonākuši? Tajā skaitā medicīnas māsām. Man liekas, ka tur ir katastrofāli zems atalgojums. Lielā mērā tā ir slimnīcu atbildība, jo valsts nemaksā medmāsai, bet slimnīcai,” sacīja Kariņš.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par cilvēkresursiem veselības aprūpē nav secināts gluži tas, par ko satraucies valdības vadītājs. Gluži pretēji – revidenti konstatējuši, ka ārstniecības iestādes jau pirms ministrijas uzsāktās vidējās darba samaksas paaugstināšanas ir nodrošinājušas mediķiem lielāku atalgojumu nekā veselības aprūpes pakalpojumu tarifos iekļautā darba samaksa un ka faktiskais ārstu un māsu mēnešalgas pieaugums 2019. gada sākumā ir robežās no 9 līdz 20 procentiem.
Revidenti pozitīvi novērtējuši ministrijas aktivitātes ārstniecības personu atalgojuma līmeņa paaugstināšanā un vērsuši uzmanību, ka ir nepieciešams mērķtiecīgi turpināt atalgojuma līmeņa paaugstināšanu.
Viņķele informēja, ka nākamā gada valsts budžetā būs papildus nepieciešami 125 miljoni eiro, lai varētu turpināt palielināt mediķu algas par 20 procentiem, un Ministru prezidents cer, ka daļu no šīs naudas varētu atrast veselības aprūpes nozares iekšienē. Savukārt veselības ministre tam nepiekrīt, jo tik lielu līdzekļu tur neesot. Viņa uzsvēra, ka nekas nestāvot uz vietas – slimnīcu samazinājums esot pietiekams.
Taču, lai atrastu papildu naudu, koalīcijai sarunu par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā vajadzētu sākt jau šogad, nevis atlikt līdz 2021. gadam, kā to solījis Ministru prezidents. “Budžeta disciplīna, nenoliedzami, ir svarīga, bet vai tā kopā ar zemu budžeta deficītu ir pašmērķis?” vaicā veselības ministre un atgādina, ka starptautiskajās rekomendācijās ne reizi vien norādīts, ka “mums vēl ir kabatas, kurās ieskatīties”.
I. Viņķele: “No 2005. gada līdz 2016. gadam Latvijā par 26% ir samazinājies gultas vietu skaits slimnīcās uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Nacionālais veselības dienests 2007. gadā par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem bija noslēdzis 71 līgumu, bet 2019. gadā – 40 līgumus. Tas liecina par pietiekamu samazinājumu. Varu piekrist Ministru prezidentam, ka efektivitāte un caurskatāms naudas izlietojums ir ļoti būtisks, diemžēl valdības vadītāja cerību, ka veselībai varēs iedot papildu finansējumu no iekšējām rezervēm, nebūs iespējams piepildīt.”
Viņķele atgādināja, ka no šī gada 1. aprīļa stājās spēkā Pasaules bankas vadībā izstrādātais slimnīcu līmeņošanas plāns, kur ir norādīts, kāda veida aprūpe katrā līmeņa slimnīcā ir jāsniedz.
Veselības ministre norādīja, ka neviena slimnīca netikšot slēgta,
bet to vidū esot vairākas ārstniecības iestādes, kuras lūgušas samazināt to līmeni, kur tās patlaban ir ierindotas, jo nespējot nodrošināt visus attiecīgajam līmenim nepieciešamos speciālistus.
“Mums trūkst paliatīvās aprūpes gultu, pēc ārstēšanās universitātes slimnīcās pacienti nereti turpina ārstēties nelielajās slimnīcās, tāpēc tās ir nepieciešamas,” sacīja Viņķele un uzsvēra, ka vājais posms esot veselības aprūpes kvalitātes kontrole.
Viņa uzskata, ka tuvākajā nākotnē Nacionālajam veselības dienestam, slēdzot līgumus ar slimnīcām, būšot jāņem vērā šajās ārstniecības iestādēs sniegtā ārstēšanas kvalitāte.
Jana Lepiksone, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētniecības un veselības statistikas departamenta direktore, pastāstīja, ka patlaban tiekot apkopoti darba kvalitātes rādītāji par 2018. gadu.
Vērtējot ārstēšanu stacionāros, tiek ņemts vērā, piemēram, hospitalizēto pacientu īpatsvars no kopējā pacientu skaita, kas nokļūst uzņemšanas nodaļā, dzemdību pakalpojumu īpatsvars, to slimnieku skaits, kas pēc izrakstīšanas no slimnīcas tajā pašā vai nākamajā dienā atgriežas atpakaļ, un citi statistikas rādītāji.
Salīdzinot ar citām slimnīcām, pēdējais rādītājs, kad pacienti tūdaļ pēc izrakstīšanas atkal nokļūst slimnīcā, augstāks bijis Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Dobeles un apkārtnes slimnīcā, Kuldīgas un Preiļu slimnīcās.
Tiek arī vērtēts, kā pacienti ārstēti. Piemēram, kodējot datus par stacionāros ievietotajiem slimniekiem, kuriem veiktas ķirurģiskas operācijas, tiek vākta informācija par ķirurģiskā procesa laikā atstātajiem svešķermeņiem, nejaušiem iegriezumiem vai plīsumu īpatsvaru ķirurģisku manipulāciju laikā, pēcoperāciju plaušu emboliju, pēc gūžas un ceļu endoprotezēšanas operācijām un cita informācija.
“Mūsu mērķis ir ieraudzīt šīs atšķirības slimnīcu vidū, lai saprastu, kādas izmaiņas kvalitātes uzlabošanas nolūkā ir nepieciešamas,” sacīja Lepiksone.
