Vai tā būtu pretvalstiska rīcība? Kariņš lemšanā par Golubevu iesaistīs koalīciju 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc tikšanās ar iekšlietu ministri Mariju Golubevu (“AP”) un “Attīstībai/Par” (“AP”) pārstāvjiem pagājušajā piektdienā premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) vēl nepieņēma lēmumu par tālāko rīcību pēc Nacionālās apvienības (NA) viņam uzstādītā ultimāta. Ja premjers nepieprasīs ministres demisiju par nespēju kontrolēt situāciju 9. un 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras laukumā, tad Nacionālā apvienība atsauks savus ministrus un atstās valdību. K. Kariņš šo pavērsienu pirmdien vēlas pārrunāt ar koalīcijas partneriem sadarbības padomes sēdē.
“Valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana ir valdības visaugstākā prioritāte. Latvija ir demokrātiska, neatkarīga un tiesiska valsts, kurā tās iedzīvotājiem ir tiesības justies pilnībā drošiem par savas pilsoniskās, demokrātiskās un patriotiskās nostājas paušanu,” pēc tikšanās ar “AP” paziņoja K. Kariņš.
Teikto var tulkot gan kā ministres atbildību par drošību valstī, ko, nespējot nodrošināt, amats būtu jāatstāj, gan kā nepieciešamību šādā situācijā nepieļaut politisko krīzi, kas var atsaukties uz iekšējo un ārējo drošību.
Jau pirms NA paziņojuma K. Kariņš pieprasīja iekšlietu ministres M. Golubevas izvērtējumu par iekšlietu dienestu darbību 9. un 10. maijā. Premjers uzskatīja, ka minētajos datumos pie okupāciju slavinošā pieminekļa “tika izrādīta necieņa Latvijas valstiskumam, vēsturiskai pieredzei un Krievijas kara upuriem Ukrainā”.
“AP” atbildību uzliek premjeram
Pēc tikšanās viedokli par iespējamu turpmāko rīcību neizteica arī “AP” pārstāvji. Neoficiāli bija dzirdēts, ka “AP” ir padomā arī plāns “B”, ja nāktos nomainīt iekšlietu ministru, – ir izvērtēti vairāki nākamie kandidāti, kāds varētu būt arī no aizsardzības ministra Arta Pabrika (“AP”) biroja. Var secināt, ka tas varētu būt bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, kurš ir aizsardzības ministra padomnieks militārajos jautājumos.
Aizsardzības ministrs A. Pabriks “Latvijas Avīzei” teica: “Ja premjers Krišjānis Kariņš objektīvi un valstiski skatīsies uz šo situāciju, tad iekšlietu ministres demisijai nav nekāda pamata. Te valstiskai domāšanai jāņem virsroka.” Viņš atgādināja situāciju, kādā Latvija atrodas, kad līdzās notiek Krievijas izvērstā karadarbība Ukrainā.
Uz jautājumu, vai “AP” kandidāts ministra amatam varētu būt R. Graube, A. Pabriks atbildēja: “Var visādas baumas izplatīt. Es biju arī dzirdējis, ka Baiba Bļodniece varētu būt ministre. Raimonds Graube nebūs iekšlietu ministrs. Tādas lietas ir jāaizmirst, jo nav nekāda pamata atbrīvot Mariju Golubevu. Tas nebūtu valstiski no premjera puses.”
Uzsvaru tieši uz premjera atbildību sarunas laikā A. Pabriks lika vēl vairākas reizes. Tiesa, viņš arī atzina, ka “Nacionālā apvienība spēlē politiskās spēles, radot labāku iespaidu par sevi vēlētājiem”.
A. Pabriks varot ieteikt NA pēc Saeimas vēlēšanām izvirzīt savu iekšlietu ministra kandidātu un parādīt, kā šo darbu var darīt labāk. Viņš atgādināja, kādā situācijā iekšlietu joma ir atradusies, un, viņaprāt, M. Golubeva bez iepriekšējās valdības darba pieredzes gada laikā ir izdarījusi ļoti daudz, viņu arī respektējot iekšlietu sistēmā strādājošie.
NA gribot atbrīvot sev rokas
Latvijas Televīzija piektdien, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, minēja, ka premjera un “AP” sarunās “AP” pieļāvusi – ja tās ministrei nāksies atkāpties, “AP” varētu prasīt kāda Nacionālās apvienības ministra nomaiņu. NA valdībā pārstāv kultūras ministrs Nauris Puntulis, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš jau vienreiz amatu zaudēja un pēc tam tajā atgriezās, kā arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
Kad NA paziņoja par nodomu atsaukt ministrus, daži sociālo tīklu lietotāji pat paslavēja NA. Andris Tauriņš tviterī ierakstīja, ka tā nemaz neesot slikta doma atsaukt zemkopības ministru. Citi komentāros piebalsoja, ka K. Gerhards tāpat esot neredzams un reizēm grūti saprast, kurš ir ministrs – K. Gerhards vai viņa biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Iepriekš NA līderis Raivis Dzintars “Latvijas Avīzei” teica, ka NA pēc ministru atsaukšanas varētu atbalstīt mazākumvaldību, ņemot vērā, ka līdz Saeimas vēlēšanām palikuši nepilni pieci mēneši. Taču nemierā ar iekšlietu jomas vadību esot ne tikai NA, bet arī citu partiju vēlētāji.
Jāatgādina, ka esošā valdība strādās līdz jaunas apstiprināšanai. Pēc 13. Saeimas vēlēšanām pagāja vairāk nekā trīs mēneši līdz uzticības balsojumam par jaunu valdību. “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars “Latvijas Avīzei” teica, ka šai valdībai priekšā ir ļoti grūti uzdevumi ekonomikā – arī saistībā ar gaidāmo apkures sezonu, no ekonomikas ministra tiek gaidīta stratēģija, kā gaidāmo krīzi pārvarēt.
“Šādā situācijā atsaukt ekonomikas ministru būtu ne tikai vieglprātīgi, bet pat pretvalstiski. Tādā gadījumā partija domā tikai par degungalā esošu problēmu risināšanu, nevis valstiski. Tā grib izvilkt politiskās dividendes no tēmas, kas Nacionālās apvienības auditorijā tiek sakāpināti uztverta,” sacīja A. Kampars. Viņš NA paziņojumu saista ar Saeimas vēlēšanām, lai partija varētu atbrīvot sev rokas un populāri uzrunāt vēlētājus par viņiem aktuāliem tematiem.
