Kariņš: Latvijai trūkst profesionālu lobistu Briselē 0
Latvijai trūkst profesionālu interešu aizstāvju Eiropas Savienībā, kas pastāvīgi spētu lobēt konkrētu jomu intereses, Latvijas žurnālistiem Briselē sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (“Vienotība”).
Deputāts norādīja, ka ikdienā pie viņa nāk daudzu organizāciju pārstāvji, kas aizstāv konkrētas intereses saistībā ar konkrētiem likumdošanas jautājumiem, pie kā viņš strādā. Viņš šīs organizācijas labprāt uzklausot, lai saprastu, “no kurienes dažādie vēji pūš” un kādas ir visu ieinteresēto pušu intereses. Taču Latvijas organizāciju uz kopējā fona ir maz.
“Mūsu valstij un sabiedrībai ir raksturīgi, ka trūkst pašmāju organizētības pārstāvēt un lobēt savu viedokli. Mums vārdu “lobisms” daudzi saprot kā kukuļošanu. (..) Bet šeit cilvēki nāk ar tīro argumentāciju, un jo vairāk un biežāk tā nāk, jo ir iespējams vairāk ietekmēt,” uzsvēra Kariņš.
Deputāts gan atzina, ka ir arī labi piemēri – lauksaimnieki saistībā ar nākamo ES daudzgadu budžetu gan braukuši protestēt uz Briseli, gan veduši eiroparlamentāriešus uz Latviju skatīties, kā dzīvo vietējie zemnieki. Jautājumā par kohēzijas apmēru savu nostāju Eiroparlamentā aktīvi palīdzējusi lobēt Lielo pilsētu asociācija.
“Citām valstīm ir pastāvīgi lobisti Briselē, kuri šeit dzīvo un kuru galvenais uzdevums ir staigāt pa parlamentu pie deputātiem un pastāvīgi veikt pārliecināšanas darbu. Tas absolūti strādā,” pastāstīja Kariņš.
Pēc viņa domām, lauksaimnieki pašlaik ir organizētākā grupa Latvijā, lai gan “viņi ir tādā latviskā garā organizēti – viņiem ir daudz organizāciju”. “Būtu labāk, ja tā būtu viena organizācija un viens cilvēks. Un tam pat nevajadzētu būt lauksaimniekam. Tam ir jābūt cilvēkam, kas runā trīs četrās valodās un kas var uzņemt kontaktu ar šejienes cilvēkiem. Viņam jābūt zināšanām, dzīvesstāstiem, piemēriem un arī finansējumam,” teica eiroparlamentārietis.
Viņš atzina, ka kapacitātes bieži vien trūkst ne tikai sabiedrisko organizāciju, bet arī valsts līmenī – daudzos Eiropas Parlamentā izskatāmos jautājumos Latvija nemaz nav izstrādājusi savu viedokli, jo krīzes laikā valsts aparāts ir “noplicināts līdz minimumam”.
“Mums ir maz cilvēku šeit ne jau tāpēc, ka kāds valdībā nesaprastu, ka vajag vairāk, bet tāpēc, ka ir maz naudas. Tas nav no nezināšanas, bet no nabadzības,” sacīja Kariņš.
