Kariņš: Latvija sadarbosies ar jebkuru ASV prezidentu 38
Lelde Veinberga, TV24
Amerikas Savienotās Valstis (ASV) ir izmainījušās, šobrīd politika ir kļuvusi polarizēta. Ja 70-80. gados bija jāmeklē atšķirības starp demokrātiem un republikāņiem, tad tagad grūti pateikt, kas abiem valdošajiem spēkiem ir kopīgs, situāciju ASV TV24 raidījumā “Globuss” raksturo Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV).
“No mūsu valsts viedokļa raugoties, ASV ir mūsu galvenais stratēģiskais partneris un Latvija sadarbosies ar jebkuru ASV prezidentu. Runājot par Donaldu Trampu konkrēti, var jau visādi spekulēt. Viņš jau vienreiz ir bijis ASV prezidents un viņa prezidentūras laikā ASV militārā klātbūtne Latvijā, Baltijā un Polijā palielinājās. Viens ir tas, ko daudzi komentētāji saka, cits, ko es atceros un ar savām acīm arī redzēju,” norāda ārlietu ministrs.
Vērā arī jāņem fakts, ka D. Tramps kandidē ar saukli: padarīt ASV atkal varenu. ASV varenība saistās ar tās ekonomiku un militāro spēku, tāpēc apšaubāmi, ka kāds no prezidenta kandidātiem būtu ieinteresēts ekonomiski vai militāri ASV vājināt, pārliecināts K. Kariņš.
“Man liekas, ka tas lielais jautājums, kas padara cilvēkus neērtus, ir D. Trampa konkrētie izteikumi par NATO, par Ukrainu un par Krieviju. Tas akas saistās ar NATO, viņš arī savas prezidentūras laikā uzsvēra, ka Eiropai arī ir jāmaksā par savu drošību. Viņš faktiski saka to pašu, ko Džo Baidens, to pašu, ko pirms viņa Baraks Obama teica. Visi viņi ir teikuši: lūdzu, ieguldiet drošībā! Tikai D. Tramps to lietu uzliek uz kantes un saka: ja jūs nemaksāsiet, es nenākšu!” secina ārlietu ministrs.
Latvija finanšu līdzekļus drošībai ir kāpinājusi un tie jau krietni pārsniedz 2% no iekšzemes kopprodukta. “NATO drošības noruna ir, ka drošība sākas katrā valstī vispirms un tad nāk kaimiņš. Mūsu uzdevums ir turpināt gādāt par sevi un, protams, argumentēt un runāt, lai tie pārējie arī [iegulda aizsardzībā], jo mēr redzam, ka tas notiek,” pārliecināts ministrs.
Pēc K. Kariņa domām, Latvijas izaicinājums nav ASV prezidenta vēlēšanu iznākums, bet gan kara beigas Ukrainā, kad var noplakt finansējums aizsardzībai un attieksme pret Krieviju. Tad būs jārunā par modrības saglabāšanu gan Eiropai, gan NATO un atturības politikas turpināšanu pret Krieviju, jo tā paliks kā agresorvalsts.
Pasaules notikumi apskats un analīze katru ceturtdienu TV24 raidījumā “Globuss” pl. 21:00!
Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”.
