Kariņš: Klimata politika ir Latvijas iespēja celt labklājību 0
Klimata politika ir Latvijas iespēja celt labklājību, ceturtdien notiekošajā forumā “Enerģētikas un klimata plāns 2030 – ceļā uz ilgtspējīgu valsti” videouzrunā klātesošajiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš norādīja, ka Latvija gadiem ilgi ir turējusies pretī klimata politikai, jo tā tikusi uzskatīta kā apgrūtinājums, ka tā kaut ko atņems. “Tomēr mana valdība saka pretējo – klimata politika ir Latvijas iespēja, lai celtu labklājību, bet tas prasīs paradumu un domāšanas maiņu,” piebilda Kariņš.
Premjers uzsvēra, ka ar klimata politiku Latvijai netiek “kaut kas uzspiests”, bet gan tā dod iespēju valstij piedalīties vērtību ķēdē, rodot jaunus risinājumus izaugsmei.
Kariņš arī informēja, ka Latvijā daudz enerģijas tiek saražots no atjaunojamajiem energoresursiem, piemēram, Daugavas hidroelektrostacijās, malkas, šķeldas, granulām utt., tomēr divas trešdaļas enerģijas joprojām tiek importētas, piemēram, fosilā enerģija no Krievijas.
“Mums ir jāmazina imports, kas sakrīt ar Eiropas Savienības mērķiem. Tāpēc ir jādomā par ēku energoefektivitāti, kas nozīmē – jo mazāk patērējam enerģiju, jo mazāk tā mums ir jāimportē,” klāstīja Kariņš.
Viņš uzsvēra, ka klimata politikas jomā Latvijas mērķi sakrīt ar Eiropas mērķiem. “Mēs necīnīsimies pret šo politiku, bet meklēsim iespējas, kā izmantot esošo politiku, lai mūsu ekonomika varētu attīstīties arī turpmāk,” sacīja Ministru prezidents.
Jau ziņots, ka šogad 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts EM iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) projekts. Līdz ar to sākts noslēdzošais NEKP 2030 projekta saskaņošanas posms ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm.
Ministru kabinetā 2019.gada 17.decembrī plānots apstiprināt NEKP 2030, lai līdz gada beigām to iesniegtu Eiropas Komisijā (EK).
“NEKP 2030” būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai. NEKP 2030 ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.
Plāna mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību, nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.
Lai sasniegtu minētos mērķus, plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos. Starp tiem ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, neemisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā un transportā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana.
Tāpat starp pasākumiem ir enerģētiskā drošība un neatkarība, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana, resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju samazināšana lauksaimniecībā, ilgtspējīga resursu izmantošana, SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana mežsaimniecībā.
