Kariņš: Iespējams, būs jāskatās sadarbības ar “Progresīvajiem” virzienā, ja “NA” liks izdarīt izvēli 101
Ja Nacionālā apvienība (NA) uzstās uz izvēles veikšanu, iespējams, koalīcijas veidošanā būs jāskatās sadarbības ar “Progresīvajiem” virzienā, intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš skaidroja, ka patlaban starp partijām notiek neformālas konsultācija, bet nopietnas diskusijas varēs sākties vien tad, kad Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs būs nosaucis nākamo premjera amata kandidātu. Neformālās diskusijas ar katru partiju individuāli ir bijušas ļoti pozitīvas, bet “Jaunās vienotības” (JV) interesēs esot salikt iespējami plašāku koalīciju. Pagaidām gan neesot skaidrs, vai un kā tas izdosies. Kariņš pārliecināts, ka rietumnieciski noskaņotām partijām būtu jāatrod iespēja strādāt kopā.
Pašlaik sarunās un virzībā uz iespējamu koalīciju galvenā neskaidrība ir saistīta ar atsevišķu partiju noteiktajām “sarkanajām līnijām” – tas, vai partijas turpinās uz tām uzstāt.
Stambulas konvencija un kopdzīves regulējums JV ir ļoti svarīgi jautājumi, atzina premjers. Iepriekš, partneriem piedāvājot noslēgt vienošanos par darāmajiem darbiem, minētie jautājumi nebija īpaši akcentēti. “Tas ir tas, cik tālu es biju gatavs ar līdzšinējiem partneriem iet kompromisā – ka mēs to neuzsvērtu,” atzina premjers. Taču tagad situācija ir jauna un “tagad tas tieši jāuzsver”, akcentēja politiķis.
Jautāts, kuru partija koalīcijai būtu jāizvēlas, ja NA un “Progresīvie” tā arī nespēs rast kopīgu valodu, Kariņš atzina, ka, lai īstenotu tostarp plašāku sociālās programmas attīstību, iespējams, būtu jāskatās sadarbības ar “Progresīvajiem” virzienā, ja NA liks izdarīt izvēli. “Bet labākais būtu rast iespēju sadarboties visiem kopā,” piebilda politiķis.
Saistībā ar budžeta pieņemšanu Kariņa ieskatā vēl nekas netiek kavēts un visi priekšdarbi jau ir paveikti, lai valdība, kad tā tiks izveidota, varētu sākt strādāt pie nākamā gada budžeta.
Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien ar piecām partijām turpinās sarunas par plašas jaunās valdības koalīcijas izveides iespējām.
Tikšanās ar JV, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), “Apvienotā saraksta” (AS), NA un “Progresīvo” pārstāvjiem paredzēta plkst.15 Rīgas pilī.
Valsts prezidents Rinkēvičs pēc pirmajām politiskajām konsultācijām ar partijām otrdien pauda apņēmību vēl mēģināt panākt plašu jauno valdības koalīciju. Paziņojumā masu medijiem pēc sarunām ar Saeimas partijām Rinkēvičs norāda, ka no JV, ZZS, AS, NA un “Progresīvajiem” esot saņēmis “principiālu atbalstu” viņa izvirzītajiem valsts attīstības mērķiem un veicamajiem neatliekamajiem darbiem.
“Respektējot politisko spēku programmatisko redzējumu un šo spēku līdzšinējo darbību parlamentā”, Rinkēvičs uzskata, ka jauno Ministru kabinetu nepieciešams veidot ar iespējami plašu Saeimas vairākuma atbalstu. “Šāds valdības modelis būtu optimāls un rīcībspējīgs, veicot konkrētus risinājumus virknē Latvijas iedzīvotājiem būtisku jautājumu,” uzsvēris Valsts prezidents.
Pagaidām vienīgā Ministru prezidenta amatam publiski pieteiktā kandidāte ir labklājības ministre Evika Siliņa (JV), kuru amatam virza JV.
Pēc līdzšinējām sarunām JV ir paudusi gatavību uzņemties valdības vadīšanu, kā iespējamo koalīcijas “kodolu” sākotnēji minot JV, ZZS un “Progresīvos”, tomēr vēlāk paužot, ka vēloties maksimāli plašas koalīcijas izveidi.
ZZS un “Progresīvo” politiķi ir pieļāvuši atbalstu Siliņai, ja partijas spēs vienoties par paveicamajiem darbiem, AS ir bijusi skeptiskāka nostāja, vairāk atbalstot līdzšinējo koalīcijas modeli ar JV, AS un NA, taču pilnībā neizslēdzot arī dalību cita sastāva koalīcijā, savukārt NA ir ieņēmusi pavisam noraidošu pozīciju, neatbalstot iešanu vienā valdībā ar “Progresīvajiem”.
Jau vēstīts, ka JV pārstāvis Krišjānis Kariņš 17.augustā Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par valdības demisiju.
Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS – 16, bet “Progresīvajiem” – 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.
AS ir 15 parlamentārieši un NA – 13 deputātu vietas.
Partijai “Stabilitātei” ir desmit mandāti un “Latvija pirmajā vietā” – astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.
