Kariņš: ES un NATO jādod skaidru signālu Krievijai, ka eskalācijas gadījumā tam būs “ļoti skaidras sekas” 110
Ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienība (ES) un NATO seko līdzi situācijai Ukrainas pierobežā, un dod Krievijai ļoti skaidru signālu, ka eskalācijas gadījumā gaidāmas “ļoti skaidras sekas”, šodien pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers preses konferencē norādīja, ka šodien Eiropā piedzīvojam vairākus draudus vienlaikus, no kuriem viens ir hibrīduzbrukums pret Latviju, Lietuvu, Poliju un arī ES.
Viņš sacīja, ka minētās valstis piedzīvo organizētu un nelegālu migrantu virzīšanu pāri ES robežām, akcentējot, ka Latvija, Lietuva un Polija vienotā veidā aizstāv un pasargā Savienības ārējās robežas. “Mums ir ļoti skaidra un vienota politika, un tā gūst mūsu partneru – ES un NATO – atbalstu,” uzsvēra Kariņš.
Kā otru izaicinājumu mūsu reģionā Ministru prezidents minēja Krievijas militāro spēku koncentrēšanos Ukrainas pierobežās. Viņš sacīja, ka tā nav bijusi plānota, kā pavasarī vai vasarā apmācību ziņā. Viņaprāt, ir svarīgi, lai ES un NATO seko līdzi šai situācijai un dod skaidru signālu Krievijai, ka eskalējot šo situāciju gaidāmas sekas.
Vienlaikus Kariņš teica, ka Eiropā un ne tikai vērojams elektrības cenu kāpums, piebilstot, ka Eiropā pamatā jūtams gāzes cenu kāpums, kas tiek radīts mākslīgi. Krievijas kompānijai “Gazprom” Vācijā un Austrijā piederot gāzes krātuves, un kaut gan “Gazprom” pilda līgumu obligācijas ar komercpartneriem Eiropā, tas nav pietiekamā daudzumā nodrošinājis sev gāzi krātuvēs, tā veidojot deficītu un dzenot cenas uz augšu, atklāja Kariņš.
Visbeidzot vērojama dezinformācijas kampaņa, kas nāk no Krievijas ļoti organizētā un agresīvā veidā. “Šobrīd redzam, ka tā ir pret Poliju vērsta, kur hibrīdsituācijā uz Baltkrievijas robežas tiek vainota Polija, Lietuva un Latvija, nevis Baltkrievija. Protams, ir arī dezinformācija sakot, ka Ukraina kaut kādā veidā veic provokācijas, kamēr Ukraina neko tādu nedara, bet Krievija saved savu karaspēku pierobežā,” pauda premjers.
Viņaprāt, šajā laikā ir ļoti svarīgi, ka ES un NATO valstis turas kopā. Ja Krievijai vai Baltkrievijai ir bijusi doma, ka ar šādiem apdraudējumiem varētu saskaldīt vai nu ES, vai NATO valstis, tad redzam, ka notiek tieši pretējais. “Mēs savelkamies cieši kopā un tieši kā šodien, šādā simboliskā un ļoti svarīgā vizītē, mēs apmaināmies ar informāciju un apliecinām, ka turpināsim sadarboties,” uzsvēra Kariņš, piebilstot, ka ir nozīmīgi, ka tieši ES un NATO sanāk kopā, jo tas esot arī mūsu valsts drošības garants un spēks.
Kariņš pateicās partneriem par vizīti, akcentējot, ka šāda veida vizītes šajos laikos ir ļoti nozīmīgas.
LETA jau ziņoja, ka Kariņš šodien Rīgā tikās ar ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un NATO ģenerālsekretāru, lai pārrunātu aktuālo situāciju uz ES ārējās robežas ar Baltkrieviju un reģionālās drošības jautājumus.
