Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ierodas Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas samita (EU-CELAC) pirmajā dienā Eiropadomes ēkā Briselē 2023. gada 17. jūlijā.
Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ierodas Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas samita (EU-CELAC) pirmajā dienā Eiropadomes ēkā Briselē 2023. gada 17. jūlijā.
Foto: AFP/SCANPIX

Kariņš: “Eiropa un NATO ir vienotas. Mūsu kopīgos spēkos ir sniegt Ukrainai visu nepieciešamo atbalstu, lai tā uzvarētu karu pret Krieviju” 135

Apvienojot spēkus, Rietumiem ir jāpalīdz Ukrainai uzvarēt karā Krieviju, piektdien vairāku sabiedroto valstu ārlietu sanāksmē Viļņā paudis Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Kariņš Lietuvas galvaspilsētā tikās ar Francijas ārlietu ministru Stefānu Sežurnu, Igaunijas ārlietu ministru Margusu Cahknu, Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi un Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, lai apspriestu turpmāko atbalstu Ukrainai.

“Šodienas tikšanās ir vēl viens apliecinājums tam, ka Eiropa un NATO ir vienotas. Mūsu kopīgos spēkos ir sniegt Ukrainai visu nepieciešamo atbalstu, lai tā uzvarētu karu pret Krieviju,”

uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš norādīja, ka ministri diskutējuši, kā paplašināt un paātrināt nepieciešamo atbalstu Ukrainai, nodrošinot tās karavīru un robežsargu apmācību un piegādājot munīciju un bruņojumu.

Sanāksme bija turpinājums Francijas prezidenta Emanuela Makrona rīkotajai Eiropas līderu konferencei, kurā tika prezentētas vairākas iniciatīvas, kā stiprināt sabiedroto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem un nodrošināt sniegtās palīdzības ilgtspēju.

Kariņš sanāksmē uzsvēris, ka pašlaik prioritāte ir sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, balstoties uz to vajadzībām – pretgaisa aizsardzību, artilērijas lādiņiem, tālās darbības ieročiem un bezpilota lidaparātiem.

Lai stiprinātu Ukrainas bruņoto spēku pozīcijas kaujas laukā, Latvija ir pievienojusies Čehijas vadītajai iniciatīvai par artilērijas munīcijas iepirkšanu Ukrainas vajadzībām. Iniciatīvas mērķis ir finansēt ātru simtiem tūkstošu lādiņu iegādi no trešajām valstīm.

Tāpat Latvija atbalsta Eiropas Savienības iniciatīvu par miljons lādiņu nosūtīšanu Ukrainai, uzsverot, ka nekavējoties jāparedz munīcijas iepirkšana arī no trešajām valstīm.

Kariņš informējis partnerus par Latvijas vadītās dronu koalīcijas attīstību, kuras mērķis ir līdz 2025.gada 24.februārim Ukrainai piegādāt miljons dronu. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību dronu koalīcijā parakstījusi Ukraina, Lielbritānija, Kanāda, Nīderlande, Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Dānija un Vācija. Šī gada laikā Latvija koalīcijas attīstībai atvēlēs vismaz 10 miljonus eiro, tostarp, lai attīstītu arī vietējo militāro industriju.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.