Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Foto: Zane Bitere/LETA

Kariņš: Eiropā naivums par Putina režīmu ir zudis 20

Eiropā naivums par Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu ir zudis, preses paziņojumā pēc piektdien notikušās Eiropadomes, kas sasaukta, lai lemtu par Eiropas Savienības (ES) reakciju uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Pēc viņa paustā, to skaidri varēja sajust ap Eiropadomes galdu, kur visi dalībvalstu līderi diskutēja par tālākajām sankcijām pret Putina režīmu, pie kurām Eiropas Komisija turpina darbu, gatavojot jau nākamo sankciju pakotni kopā ar partneriem un sabiedrotajiem.

Kariņš ir pārliecināts, ka Putina režīms ir starptautiski jāizolē un, turpinot sankciju politiku, šis mērķis ir jāsasniedz.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas premjers pēc Eiropadomes uzsver, ka ES līderi ir vienojušies par tālākām stingrām ES sankcijām pret Putina režīmu, kas skars finanšu, enerģētikas un transporta sektorus, pieeju dažādām tehnoloģijām, kā arī Putina režīma vadošās amatpersonas, un tās ir koordinētas ar ES partneriem un sabiedrotajiem. Tāpat dalībvalstu līderi lēma “atstāt atvērtas durvis” Ukrainai, lai tā varētu nākotnē iestāties ES.

ES valstu un valdību vadītāji stingri nosodīja arī Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas militārajā agresijā un aicināja ātri sagatavot un pieņemt vēl vienu sankciju paketi, kas ietver individuālas un ekonomiskas sankcijas un kura attieksies arī uz Baltkrieviju. Eiropas Komisija turpina strādāt pie tālākām sankcijām, kas sekos, ja Putins turpinās karadarbību pret ukraiņu tautu.

ES līderi vienojās par papildu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru. ES kopā ar partneriem turpinās atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus ar plašu palīdzību, sniedzot papildu politisku un finansiālu atbalstu humāno palīdzību un arī militārā ekipējuma piegādes.

Arī Latvija turpinās atbalstu Ukrainai – pašlaik atbildīgie dienesti un valdība aktīvi izskata tālākās atbalsta iespējas.

LETA jau vēstīja, ka ceturtdienas, 24.februāra, rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt “militāru operāciju” Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebruka Krievijas karaspēks.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt “maksimālas ietekmes” sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar “maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.