Kariņš bažīgs par 1000 cilvēku pulcēšanos iekštelpās, ministre Viņķele argumentē 2
Ņemot vērā saslimstības rādītājus Eiropā, šis nebūtu labākais laiks, kad pieņemt Covid-19 ierobežojumu atvieglojumus, šādu nostāju otrdienas valdības sēdē pauda premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Valdības sēdē, diskutējot par šodien pieņemtajiem Covid-19 ierobežojumu mīkstinājumiem, Kariņš pauda bažas par ieceri palielināt pieļaujamo cilvēku pulcēšanās skaitu iekštelpās līdz 1000 cilvēkiem.
“Tā ir vairāk politiska intuīcija – redzot, ka visur citur ir slikti,” savu nostāju skaidroja politiķis.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atbildēja, ka 1000 cilvēku pulcēšanās prasīs nosacījumu izpildi, piemēram, ka pasākuma plānam ir jābūt saskaņotam ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC).
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs skaidroja, ka pasākumos ar lielu apmeklētāju skaitu potenciāli inficēts apmeklētājs nevarētu izplatīt vīrusu tālāk par diviem metriem.
Plānojot pasākumu sektoru veidā un kontrolējot cilvēku plūsmas tā, lai kāds potenciāli inficētais nevarētu nonākt tiešā kontaktā ar visiem 1000 apmeklētājiem, slimības izplatīšanās riski būšot zemāki nekā naktsklubos vai diskotēkās, lai gan minētais skaitlis – 1000 – “izskatās dramatiski”, pauda epidemiologs.
Daudz lielāku cilvēku skaitu kāds varētu inficēt diskotēkā vai naktsklubā, dejojot ar pārējiem apmeklētājiem, atzīmēja SPKC eksperts. Viņa skatījumā, organizētā pasākumā cilvēku kopējais skaits nav visbūtiskākais rādītājs.
Vienlaikus epidemiologs norādīja, ka Latvijā lielākā daļa saslimušo ir saistīti ar “ārvalstu faktoriem” un pašlaik inficēšanās gadījumus var veiksmīgi izsekot un izolēt.
“Pie mums nav tie faktori, kas ietekmēja saslimstības pieaugumu citās valstīs,” uzsvēra Perevoščikovs.
SPKC eksperts piekrita Kariņam, ka Eiropā Covid-19 izplatība atkal vēršas plašumā. Jau pašlaik varot prognozēt, ka nedēļas beigās saslimstības rādītāji pārsniegs 16 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem Dānijā un Lielbritānijā, turklāt šāda iespēja pastāvot arī Vācijā.
Viņķele argumentēja, ka ierobežojumi būtu jāatvieglo, jo jau patlaban ir vērojamas iezīmes tam, ka iedzīvotāji arvien mazāk ievēro noteiktos ierobežojumus.
“Mēs nedrīkstam veicināt spīta veidošanos,” piebilda ministre.
Jau ziņots, ka no 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas – tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.
Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.
Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.
Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība – no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiek saglabāta.
Līdzīgi ierobežojumu mīkstinājumi tiek attiecināti arī uz kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, kuras arī varēs strādāt līdz plkst.2, un arī tajās vienam cilvēkam būs jānodrošina vairs tikai trīs kvadrātmetru liela platība. Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka šādas vietas pamatā ir organizētas un var nodrošināt cilvēku plūsmas kontroli un to kā tiek ievēroti Covid-19 ierobežošanas noteikumi.
