Kariņš atklāj, cik Ukrainas bēgļu varētu uzņemt Latvija 38
Valdība ceturtdien apstiprināja iespējamo ukraiņu bēgļu uzņemšanas plānu, žurnālistus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Patlaban nav zināms, vai no Ukrainas ieradīsies bēgļi un kāds varētu būt to aptuvenais skaits, taču Iekšlietu ministrija lēš, ka Latvijā varētu ierasties aptuveni 10 000 personu. Patlaban paredzēts, ka bēgļu ierašanās gadījumā tos izvietotu viesnīcās, nevis kādās speciālās nometnēs. Tāpat daļa varētu mitināties pie radiem vai paziņām, ceturtdienas rītā paziņoja iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
IeM arī iestājusies par to, ka potenciālajiem atbraucējiem Latvija izsniegtu humāno vīzu ar tiesībām strādāt Latvijā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde jau runājusi ar uzņēmējiem, tāpēc ministre cer, ka nebūs problēmas ukraiņu nodarbināšanai.
Jau ziņots, ka nepieciešamības gadījumā apmaksājot izdevumus par izmitināšanu viesnīcās, rosinot pabalstu izmaksu un citus pasākumus iespējamo Ukrainas bēgļu uzņemšanai, Latvija varētu atvēlēt līdz 34,7 miljoniem eiro.
Pasākumu plānā uzņemšanas fāzē personu izmitināšana un ēdināšana paredzēta viesnīcās, viesu mājās, mājsaimniecībās, neveidojot alternatīvas izmitināšanas vietas, piemēram, sporta centros vai skolās.
Personu izmitināšanas koordinācijā tiks iesaistītas pašvaldības un pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas. Neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošinās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, savukārt ambulatoro veselības aprūpi – Nacionālais veselības dienests un ārstniecības iestādes.
Izmitināšanas fāzē paredzēta sociālo pakalpojumu nodrošināšana, bērnu ievietošana izglītības iestādēs. Gadījumā, ja valsts spējas uzņemt un izmitināt no Ukrainas masveidā ieradušās personas būs nepietiekošas, tiks pieprasīta starptautiskā palīdzība un atbalsts. Pasākumu plānā iekļautos pasākumus koordinēs un nepieciešamības gadījumā papildus pasākumus noteiks Valsts civilās aizsardzības plānā atrunātais Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs, kuru vadīs Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs.
Plāna izpildi nodrošinās atbildīgās ministrijas, to padotībā esošās iestādes, pašvaldības, komersanti, kā arī atbalsta sniegšanā paredzēts iesaistīt nevalstiskās un citas organizācijas.
“Latvenergo” iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves
Premjers arī uzsvēra, ka jau patlaban valstij piederošajā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekamas rezerves, bet valdības lēmums uzdod “Latvenergo” papildināt šīs rezerves, lai valsts būtu pilnībā nodrošināta.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) preses konferencē sacīja, ka valdība uzdevusi “Latvenergo” starptautiskajās biržās iegādāties divas teravatstundas sašķidrinātās gāzes, kas ir divi kuģi ar gāzi.
Vitenbergs sacīja, ka iepirkums par gāzes iegādi varētu tikt izsludināts jau šodien, bet sarunas par sašķidrinātās gāzes iegādi jau ir notikušas ar ASV, Kataru un Norvēģiju.
“Patlaban gāzes krājumi Latvijā ir pietiekamā apjomā, taču šis uzdevums “Latvenergo” domāts papildu drošībai. Ja būs nepieciešams, vēlāk varētu nopirkt vēl papildu kuģu kravas,” sacīja Vitenbergs.
Viņš piebilda, ka papildu iepirktās gāzes piegāde uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi tiks nodrošināta caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli.
Vienlaikus Vitenbergs piebilda, ka arī degvielas rezerves valstī ir nodrošinātas vismaz 90 dienām, un 80% no šīm rezervēm tiek uzglabāti Latvijas teritorijā.
Jau ziņots, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt “militāru operāciju” Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.
Eiropas Savienība (ES), ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.
