Kariņš apmierināts ar “kapitālā remonta” virzību 0
Partiju apvienība “Attīstībai/Par” apzinās, ka ir daļa no valdošās koalīcijas un tāpēc tā uzticēsies premjeram Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”), kurš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja apstiprināšanu uzskata par vienu no priekšnoteikumiem, lai sakārtotu finanšu sektoru. Tā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) otrdien valdības sēdē pamatoja atbalstu FKTK priekšsēdētājas kandidātei Santai Purgailei, kuras kandidatūrai pirms nedēļas ministrs iebilda.
Valdība nolēma ieteikt Saeimai S. Purgaili apstiprināt amatā. Parlamenta lēmumu vēl nevar paredzēt, jo vairākas valdības frakcijas vēlas atkārtoti ar viņu tikties pirms balsojuma un savu atbalstu vēl nesola.
“Finanšu sektora kapitālais remonts iet uz priekšu,” sacīja K. Kariņš preses konferencē pēc valdības sēdes. Premjers uzsvēra, ka ir vajadzīgs “kompetents, neatkarīgs un spējīgs banku uzraugs”, atgādinot, ka S. Purgaili konkursa komisija kā labāko izraudzījās vienbalsīgi.
Kandidātu atlases komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš iepriekš informēja, ka no 82 uzrunātajiem potenciālajiem pretendentiem konkursā, kas notika vairākās kārtās, piedalījās 25 kandidāti. Premjers būtu priecīgs, ja jau šonedēļ Saeima varētu lemt par S. Purgailes apstiprināšanu.
Lai gan kandidāte bija jau tikusies ar frakcijām, vairākas no tām vēlas atkārtoti viņu iztaujāt, kas var aizņemt laiku.
Preses konferencē S. Purgaile sacīja, ka esot atvērta sarunām ar politiķiem, “ieklausīties viņu bažās un ieteikumos, kas varētu būt pamats, lai būvētu ikdienas plānu”, ja Saeima viņai uzticēs šo posteni.
Pirms nedēļas pārliecinošu atbalstu S. Purgailei izteica tikai “Jaunā Vienotība” un Jaunā konservatīvā partija (JKP), kuras frakcijas vadītāja Juta Strīķe (JKP) “Latvijas Avīzei” sacīja, ka pēc konkursa atlases komisijas paziņojuma par S. Purgailes izvirzīšanu bija pietiekami laika, lai ar viņu satiktos.
“Mēs viņu detalizēti izjautājām un saņēmām kvalitatīvas atbildes,” sacīja J. Strīķe, kuru nepārliecinot atrunas par kompetences trūkumu, ko nevar uzskatīt par pietiekamu argumentu. Līdzīgi kā “JV” politiķi, arī J. Strīķe uzskata, ka ar iestādes vadītāja izvēli nevar vilcināties. Arvils Ašeradens (“JV”) pagājušajā nedēļā teica, ka FKTK vadītāja iecelšana ir saistīta ar starptautisko partneru vērtējumu par Latvijas finanšu sistēmu, jauna konkursa rīkošana uz šo amatu radītu riskus, ka Latvija var iekļūt “pelēkajā sarakstā”.
Arī “AP” ir plānojusi atkārtotu tikšanos ar S. Purgaili, jo “mūsu bažas nav mazinājušās”, valdības sēdē sacīja J. Pūce.
Viņam nebija šaubu, ka S. Purgailei ir pieredze privāto banku sektorā, kur viņa iepriekš bija strādājusi, bet politiķim bija bažas, vai S. Purgailei ir “šā brīža izaicinājumiem nepieciešamā pieredze finanšu sektora uzraudzības jomā”. Kandidātes līdzšinējā pieredze ir saistīta ar “Citadeles” banku, bet pirms tam – ar SEB banku.
Ar S. Purgaili atkārtoti iecerējusi tikties arī Nacionālās apvienības frakcija, kuras priekšsēdētājs Raivis Dzintars “LA” uzsvēra, ka vēl nevar solīt pretendentei frakcijas atbalstu, “jo mūsu biedriem nav pārliecības, ka ir izvēlēts labākais kandidāts”. Tāpēc esot nepieciešama padziļināta saruna.
Tādu ir iecerējusi rīkot arī “KPV LV” frakcija, kuras vadītājs Atis Zakatistovs “LA” skaidroja, ka publiskajā telpā izskanējusi informācija par S. Purgailes iespējamo interešu konfliktu, tāpēc deputāti vēloties no viņas saņemt nepastarpinātas atbildes uz vairākiem jautājumiem. Pēc tam deputāti lemšot, vai varēs atbalstīt S. Purgaili.
Pagājušajā nedēļā TV3 raidījumā “Nekā personīga” bija norādīts gan uz atsevišķu “Latvijas attīstībai” ziedotāju iespējamo iespaidu uz šo procesu, gan pieminēts tas, ka S. Purgailes ģimenes draugu lokā ir Mārtiņš Bičevskis, kurš vadīja Komercbanku asociāciju. S. Purgaile raidījumā arī apstiprināja šo pazīšanos. Jāņem vērā arī tas, ka FKTK plānots iekļaut Latvijas Bankā, kas tikai pastiprina šā amata nozīmīgumu.
