Kariņš akceptējis visus ministru kandidātus 24
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdības veidotājs Krišjānis Kariņš (“JV”) aicinās Saeimu balsot par viņa izveidoto valdību 14. decembrī. Šonedēļ kļuva zināms arī topošās valdības sastāvs. Ar vairākiem partiju izvirzītajiem ministru kandidātiem K. Kariņš jau ir ticies, un viņš neredzot “nevienu nepārvaramu šķērsli, kāpēc šie kandidāti nevarētu kļūt par ministriem,” trešdien “TV3” raidījumā “900 sekundes” sacīja K. Kariņš.
Drīzumā varētu stāties spēkā likumi, kas paredz ne tikai jauna klimata un enerģētikas ministra amata izveidi, bet arī dos iespēju aicināt ministru biedrus, par kuriem lemtu nevis Saeima, bet Ministru prezidents.
Zaļo un zemnieku savienība gan ir lūgusi šos likumus neizsludināt.
K. Kariņš intervijā “TV3” skaidroja, ka tā ir tikai iespēja, ko var izmantot, taču līdz valdības apstiprināšanai diez vai kāda partija izvirzīšot ministru biedru. “Jaunā Vienotība” neplāno nosaukt nevienu viceministru, atzina “JV” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
Arī iekšlietu ministra kandidāts Māris Kučinskis (“AS”) “Latvijas Avīzei” teica, ka līdz valdības apstiprināšanai ministru biedri netiek apspriesti. M. Kučinskis vēlas piedāvāt Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu Igoram Rajevam, kurš iepriekš bija minēts kā kandidāts uz viceministra amatu Aizsardzības ministrijā.
K. Kariņš trešdien apstiprināja, ka ir piekritis strādāt kopā ar visiem izvirzītajiem ministru kandidātiem. “900 sekundēs” K. Kariņš atzina, ka dažas kandidatūras ir interesantas – viņam negaidīta bijusi Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores Līgas Meņģelsones izvirzīšana veselības ministres amatam.
“Meņģelsones kundzi pazīstu ilgi. Viņa ir izglītota un spējīga. Par to vispār nav šaubu. Tas bija pārsteigums labā nozīmē,” teica K. Kariņš. Iepriekš bija šaubas, vai K. Kariņš piekritīs zemkopības ministra kandidātam Didzim Šmitam (“AS”), kurš pirms četriem gadiem atteicās iet K. Kariņa valdībā un bija tai opozīcijā.
D. Šmits pirms viņa oficiālās izvirzīšanas ar K. Kariņu ir ticies. 2019. gada janvārī “KPV LV” izvirzīja D. Šmitu ekonomikas ministra amatam. Šonedēļ Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” D. Šmits skaidroja, ka tolaik viņam bijušas pretrunas ar K. Kariņu par OIK atcelšanu. Tagad ir cita situācija, “jo vēlētājs valsts interešu vārdā liek mums ar Krišjāni Kariņu strādāt kopā,” teica D. Šmits.
Meņģelsone sēdēja pretējā pusē
Valdībā būs premjers un 14 ministri, no kuriem astoņiem jau ir valdības darba pieredze.
Aizejošajā K. Kariņa valdībā bija tikai divas (iepriekš – arī trīs) sievietes, bet jaunajā valdībā būs sešas ministres. No 14 topošās valdības locekļiem 13 ministri tagad ir Saeimas deputāti. K. Kariņš aicināja partijas darbam valdībā izvirzīt cilvēkus, kas guvuši vēlētāju uzticību.
Saeimas vēlēšanās nav piedalījusies vienīgi veselības ministra kandidāte L. Meņģelsone, bet viņa ir ieguvusi autoritāti kā LDDK ģenerāldirektore. Viņa strādājusi ar vairākiem premjeriem, atrodoties sociālo partneru pusē, tā iepazīstot arī politisko vidi. Vasaras sākumā L. Meņģelsone piedalījās Ulda Pīlēna biedrības dibināšanā, bet pēc tam no tās izstājās, lai saglabātu politisko neitralitāti.
Preses konferencē viens no “AS” līderiem, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns atgādināja, ka “Jaunajā Vienotībā” ir vairāki bijušie veselības ministri, bet tā nav vēlējusies uzņemties atbildību par šo jomu.
AS” izvēlējās ar nozari nesaistītu cilvēku, “lai ar neatkarīgu aci novērtētu situāciju tajā un sakārtotu sistēmu”. Aizejošās valdības veselības ministrs Daniels Pavļuts (“AP”) “Latvijas Avīzei” atzina, ka viņš jau pirms kāda laika esot dzirdējis par “AS” plānu virzīt L. Meņģelsoni un esot pie šīs domas paguvis pierast.
“Tā ir laba izvēle – Līgai ir milzīga pieredze komunikācijā ar valdību, kompromisu meklēšanā. Ceru, ka mans piemērs ļaus noticēt, ka arī cilvēks no malas var veikt pārmaiņas,” teica D. Pavļuts. Viņš nosauca vairākus jautājumus, kas jau ir sagatavoti izskatīšanai valdībā. Piemēram, par primāro veselības aprūpi, modernizējot ģimenes ārstu prakses sistēmu. Savai pēctecei D. Pavļuts nodošot arī projektu par digitālā veselības kompetences centra veidošanu, slimnīcu attīstības stratēģiju. Taču galvenais esot, lai ministre spētu pārliecināt valdību par nozari kā vienu no budžeta prioritātēm.
SM vadībā divi līderi
Lielāka uzmanība ir pievērsta arī Satiksmes ministrijas nākamajai vadībai, jo ministrijas parlamentārais sekretārs Kaspars Gerhards ir ar ievērojami lielāku pieredzi nekā ministrs Jānis Vitenbergs (abi NA), kurš iepriekš bija ekonomikas ministrs.
K. Kariņa pirmajā valdībā viņš šo amatu zaudēja pat divas reizes – pirmajā J. Vitenbergu atsauca “KPV LV”, bet otrajā viņu atbrīvoja, lai līdzsvarotu partiju atbildību par valdības stabilitāti, kad NA pieprasīja iekšlietu ministres Marijas Golubevas (“AS”) demisiju.
K. Gerhards iepriekš ir vadījis vairākas ministrijas – arī satiksmes nozari. No Satiksmes ministrijas jaunās vadības tiek sagaidīta arī ostu reformas īstenošana, par ko koalīcijā bija dažādi viedokļi. J. Vitenbergs intervijā Latvijas Radio sacīja, ka ostu reforma ir jāturpina.
Tagadējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Konservatīvie”) atturējās vērtēt J. Vitenbergu un K. Gerhardu, jo ar abiem ir strādājis kopā valdībā.
“Jānis ir labs un gaišs cilvēks. Gan jau ātri apgūs visu,” teica T. Linkaits. Viņaprāt, K. Gerharda stiprā puse esot darbība Austrumu virzienā – ministrijai ir sadarbības projekti ar Kazahstānu, Uzbekistānu. T. Linkaits arī atzina, ka šīs nozares vadībā ļoti svarīgas ir labas svešvalodu zināšanas, jo gandrīz katru nedēļu notiekot sanāksmes, kur tās ir nepieciešamas, un ļoti daudz ir jāstrādā Rietumu virzienā.
Galvenie darbi, ko T. Linkaits nodos savam pēctecim, būs jauno akumulatoru bateriju elektrovilcienu iepirkums, Rīgas un Pierīgas vienotās sabiedriskā transporta sistēmas izveidošana, kā arī investīciju turpināšana ceļu infrastruktūrā, ir jāīsteno vairāki lieli projekti – Ķekavas un Rīgas apvedceļš, un arī Bauskas apvedceļš kā privātās publiskas partnerības projekts.
Bordānam ar pēcteci sakrīt uzskati
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie”) pēc Saeimas vēlēšanām bija norūpējies, vai jaunā valdība turpinās iesākto tiesiskuma stiprināšanā.
Tagad viņš “Latvijas Avīzei” atzina, ka par to viņam bažu nav, jo ar tieslietu ministra kandidāti Inesi Lībiņu-Egneri (“JV”) viņam sakrīt uzskati par tiesiskumu, “viņas kandidatūra ir labākā iespēja”.
J. Bordānam svarīgi, lai jaunā valdība virzītu tālāk Tiesu akadēmijas izveidošanas projektu, turpinātu Ģenerālprokuratūras modernizāciju, kā arī Liepājas cietuma būvniecības projektu saskaņā ar noslēgto līgumu. I. Lībiņa-Egnere ir tiesību zinātņu doktore un viena no nedaudzajām jaunajā valdībā, kas iepriekš bijusi saistīta ar jomu, ko vadīs.
Savukārt izglītības un zinātnes ministres amatam ir izvirzīta Anda Čakša (“JV”), kura M. Kučinska valdībā (toreiz abi bija ZZS) vadīja Veselības ministriju. Partija pamato šo izvēli ar A. Čakšas spēju veikt reformas.
Ar iekšlietām iepriekš nav bijis saistīts arī M. Kučinskis, taču viņš labi pārzinot šo jomu kā bijušais premjers. Viņš arī uzsvēra, ka ministrijā ir labs valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs un spēcīgs Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Galvenā problēma iekšlietās ir tā, ka sistēma nav gatava krīzēm, tāpēc citā līmenī ir jāpaceļ civilā aizsardzība, iesaistot pašvaldības un sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju, preses konferencē sacīja M. Kučinskis.
