Krišjānis Kariņš.
Krišjānis Kariņš.
Foto: Zane Bitere/LETA

Kariņš aicina NA un AP nekavēties ar lēmumiem par jaunu ministru izvirzīšanu 0

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicina Nacionālajai apvienībai (NA) un “Attīstībai/Par!” (AP) nekavēties ar lēmumiem par jaunu ministru izvirzīšanu, otrdien pēc valdības sēdes sacīja premjers.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Veselam
Kā tad ir pareizi ēst hurmas – ar vai bez mizas? Uztura speciālistiem ir kategoriska atbilde
Lasīt citas ziņas

Viņš pauda, ka ir svarīgi, lai valdība pēc iespējas ātrākā laikā atkal varētu strādāt pilnvērtīgā sastāvā.

Vienlaikus Kariņš savā paziņojumā žurnālistiem pēc Ministru kabineta sēdes pauda, ka, redzot otrdienas valdības sēdes gaitu, ir manāms, ka valdība ir stabila, un koalīcijas partneri strādā uz vienotu mērķi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Attiecībā uz ekonomikas ministra posteni neoficiāli kā iespējamā Nacionālās apvienības (NA) reālākā kandidāte tiek minēta arī publiski visbiežāk piesauktā Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre, Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA). Pati Indriksone par šādu iespēju gan izsakās atturīgi, paužot atbalstu Jāņa Vitenberga (NA) palikšanai ekonomikas ministra amatā.

Savukārt attiecībā uz iekšlietu ministra kandidāta izraudzīšanās procesu AP politiķi norādījuši, ka tas varētu prasīt dažas vai vairākas dienas.

Neoficiāli tiek norādīts uz iespēju, ka iekšlietu ministra amats no partijas Kustība “Par!” (“Par!”) varētu arī pāriet partijas “Latvijas attīstībai” pārziņā. Taču, ja tomēr tas saglabātos “Par!” pārziņā, tad kā viens no variantiem neoficiāli izskan varbūtība uz šo posteni apsvērt Saeimas deputāta, līdzšinējā, nu jau bijušā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra, Mārtiņa Šteina (AP) kandidatūras iespēju.

LTV raidījums “Panorāma” otrdien ziņoja, ka AP iekšienē kā viena no iespējamām iekšlietu ministra amata kandidātēm tiekot minēta Saeimas deputāte Inese Voika, kurai esot nepieciešamā pielaide. Savukārt TV3 vēstīja, ka iekšlietu ministra amatam tiek izvērtēta arī Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece.

Jau ziņots, ka Nacionālās apvienības (NA) veiktā “šantāžas mēģinājuma” dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir nolēmis prasīt Vitenberga demisiju. NA varēs izvirzīt jaunu kandidātu ekonomikas ministra amatam. Vienlaikus gan Kariņš pieļauj iespēju NA pašai lemt par to, kuru no saviem ministriem nomainīt. Premjers skaidroja, ka Vitenbergs patlaban demisijai ticis izvēlēts kā “jaunākais” NA ministrs.

Reklāma
Reklāma

No Kariņa paustā secināms, ka viņš šantāžu saskata NA aicinājumā prasīt nu jau no amata atkāpušās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju, pretējā gadījumā NA solot aiziet no valdības.

Premjers uzsvēra, ka mērķis ir politiskā līdzsvara atjaunošana, tāpēc NA arī būs jānomaina viens ministrs. Tā kā NA pati nevienu savu ministru nenosauca, Kariņš nolēmis prasīt jaunākā ministra – gan amatā, gan gados – Vitenberga demisiju.

Kariņš pauda, ka ar šādu “šantāžās elementu” valdība tālāk nevarētu strādāt, jo tas pavērtu iespējas jebkuram partnerim turpmāk iet “ultimatīvu ceļu”, kas nozīmētu, ka valdība īsā laikā kļūtu rīcībnespējīga.

“Bez šādas ministra nomaiņas nav iespējas panākt politisku līdzsvaru koalīcijā, jo valdības stabilitāte ir atkarīga no tā, ka tai ir pilns sastāvs un vairākums Saeimā. Šajā gadījumā līdzsvars tika izsists, un šis ir mans piedāvājums, kā var īsā laikā atgriezties pie līdzsvara,” skaidroja politiķis.

Tāpat ziņots, ka Golubeva nolēma pati demisionēt. Politiķe pirmdien, 16.maijā, esot uzzinājusi, ka, nesagaidot Iekšlietu ministrijas analītisko ziņojumu par iekšlietu dienestu darbu 9. un 10.maijā, premjers ir pakļāvies NA spiedieniem un nav vairs gatavs atbalstīt viņas darbu. Šādos apstākļos viņa ir nolēmusi atgriezties kā deputāte Seimā.

NA Saeimas frakcija un valde pagājušajā nedēļā pieprasīja premjeram atbrīvot no amata Golubevu saistībā ar situāciju 9. un 10.maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, kur cita starpā tika pieļauta Krievijas agresiju atbalstošu cilvēku pulcēšanās.

SAISTĪTIE RAKSTI