Kariņam iet secen NATO ģenerālsekretāra krēsls – pieredzējušais Nīderlandes premjers jau ķeras pie darbiem 109
Par NATO nākamo ģenerālsekretāru iecelts līdzšinējais Nīderlandes premjerministrs Marks Rite, trešdien paziņojusi alianse. Rite, kura kandidatūrai stingru atbalstu pauda ASV, amatu pārņems no pašreizējā ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga 1.oktobrī. 57 gadus vecais Rite sacensībā par alianses ģenerālsekretāra amatu galīgo uzvaru guva pagājušajā nedēļā, kad savu kandidatūru atsauca viņa pēdējais konkurents – Rumānijas prezidents Klauss Johanniss.
Pieredzējušo politiķi, kurš Nīderlandes valdības vadītāja krēslā aizvadījis gandrīz 14 gadus, negaida viegli uzdevumi, ņemot vērā problēmas, kuras izraisījis joprojām ilgstošais karš, ko Krievija uzsākusi pret Ukrainu. Turklāt viņam jau tagad nākas rēķināties ar sekām, kuras varētu izsaukts Donalda Trampa iespējamā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās.
Bijušais Norvēģijas premjerministrs Stoltenbergs NATO ģenerālsekretāra amatā atradies kopš 2014.gada. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Stoltenberga pilnvaru termiņš tika vairākkārt pagarināts, jo dalībvalstis nespēja vienoties par piemērotu viņa pēcteci.
Arī pret Rites kandidatūru iebildumus iepriekš izteica Turcija un Ungārija.
NATO ģenerālsekretārs ir atbildīgs par sanāksmju vadīšanu un dažkārt delikātu konsultāciju organizēšanu starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka organizācija, kas darbojas uz vienprātības pamata, var turpināt darbu. Ģenerālsekretārs arī nodrošina, ka alianses lēmumi tiek īstenoti, un runā visu dalībvalstu vārdā.
Sārts: Nākamais NATO ģenerālsekretārs ir pieredzējis politiķis un alianses kurss turpināsies līdzšinējā virzienā
Savukārt NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts ziņu aģentūrai LETA pauda viedokli, ka nākamais NATO ģenerālsekretārs, līdzšinējais Nīderlandes premjerministrs Rite ir pieredzējis politiķis un alianses kurss turpināsies līdzšinējā virzienā.
Viņš uzsvēra, ka NATO dalībvalstu panāktā vienošanās par nākamo NATO ģenerālsekretāru ir labas ziņas. Rite ir ne tikai pieredzējis politiķis, bet arī viņa nostāja par Krievijas iebrukumu Ukrainā ir atbalstoša situācijai un Latvijas interesēm. Sārta ieskatā alianses kurss paliks nemainīgs un lielā mērā turpināsies tajā pašā virzienā, kāds tas bijis līdz šim.
Taujāts, ar kādiem izaicinājumiem nākamajam NATO ģenerālsekretāram nāksies saskarties turpmāko mēnešu laikā, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors uzsvēra, ka tie ir Rietumu atbalsta Ukrainai veicināšana, vienlaikus, it īpaši Eiropā atjaunojot aizsardzības industrijas kapacitāti. Tāpat izaicinājums būs panākt, lai NATO dalībvalstis kāpinātu savus aizsardzības izdevumus.
“Novembrī notiks ASV prezidenta vēlēšanas. Visdrīzāk, tam būs kaut kāda ietekme uz to, kādā virzienā NATO ies uz priekšu. Labā ziņa, ka, ņemot vērā Rites pieredzi, viņš ir spējis sastrādāties ar abiem kandidātiem [Džo Baidenu un Donaldu Trampu], kas patlaban pretendē uz šo amatu. Iestrādes sadarbībai ir,” teica Sārts.
Jautāts, vai Ritem izdosies panākt ilgtermiņa militārās atbalsta programmas Ukrainai ieviešanu, par kuru Rīgā notikušajā NATO Austrumu flanga valstu samitā runāja līdzšinējais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors uzsvēra, ka liela loma noteikti būs tam, kādi būs ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti un kurš nākamos četrus gadus noteiks ASV ārpolitiku.
“Jāsaprot, ka ir daudzi faktori, kurus Rite nevar ietekmēt, tāpēc patlaban nevar teikt, ka viņam tas izdosies vai neizdosies. Viņam ir pieredze, ilgstoši bijis premjerministrs, kurš ir redzējis dažādas krīzes. Šajā situācijā viņa zināšanas noteikti būs ar plus zīmi, nevis ar mīnuss zīmi,” sacīja Sārts.
Portāls LA.LV jau vēstīja, ka 2023.gada novembrī, toreiz vēl būdams ārlietu ministrs, Krišjānis Kariņš (JV) pauda gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu, svētdien ziņo aģentūra “Bloomberg”.
“Ja Latvija pieņemtu lēmumu kandidēt uz ģenerālsekretāra amatu, Dr. Krišjānis Kariņš ir gatavs pievienoties sacensībai,” aģentūra “Bloomberg” citē paziņojumu, ko tā saņēmusi no Kariņa preses pārstāvja.
Paziņojumā teikts, ka Kariņš varētu piedāvāt “sniegt ieguldījumu aliansē ar savu vadības pieredzi premjerministra amatā, skaidru izpratni par Krievijas draudiem, stingru nostāju Ukrainas jautājumā un pierādītiem panākumiem kā starptautiskās vienprātības veidotājam”.
Tagad kļuvis zināms, ka Stoltenberga krēslu Kariņš neieņems, tajā sēdēs līdzšinējais Nīderlandes premjerministrs Marks Rite.
