Karīna Plaude: VID pilnīgi neiedziļinās situācijās par apstākļiem, kādēļ radušies nodokļu parādi 64
Autors: Karīna Plaude
Pagājušajā nedēļā publiski izskanēja ziņa par to, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret SIA Tokyo City, lai kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
SIA Tokyo City pārstāves paziņojumā minēts, ka VID no SIA Tokyo City pieprasa 10 miljonus eiro par trīs citu uzņēmumu nenomaksātiem nodokļiem un, ka VID rīcības dēļ visi uzņēmuma restorāni un piegādes dienests ir apturējuši darbu, un līdz ar to visiem uzņēmuma darbiniekiem var draudēt palikšana bez darba.
Šis ir tikai viens piemērs, bet nav vienīgais gadījums, jo šādu gadījumu pēdējo divu gadu laikā ir ļoti daudz.
VID šādas darbības veic atsaucoties uz to, ka nodokļu administrācijai ir pienākums piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus.
Vēl, pavisam nesen, publiski izskanēja gadījums ar zivju produktu pārstrādes uzņēmumu Rojas novadā, uz kuru VID pārnesa cita uzņēmuma nodokļu parāda samaksu, kas faktiski nozīmēja to, ka uzņēmums būs spiests pārtraukt savu saimniecisko darbību – attiecīgi 43 darbinieki paliks bez iztikas līdzekļiem un valsts budžetā netiks saņemti nodokļi.
Šajā gadījumā, VID ieskatā, nebija nozīmes apstāklim, ka šis uzņēmums savu darbību veic ar pavisam cita veida tehnoloģijām un iekārtām, ražo cita veida produkciju un realizē to citā tirgū.
Kā galvenais arguments faktam, ka VID uzskata, ka ir notikusi uzņēmumu pāreja, ir tas, ka viens no uzņēmuma vēsturiskajiem dalībniekiem/amatpersonām ir bijis nodokļu parādnieka dalībnieks un amatpersona.
Tā, nu jau, ir pēdējā laika VID norma, kad lēmumi tiek balstīti uz VID amatpersonu subjektīviem secinājumiem, vispār neiegūstot un neizvērtējot informāciju, lai pārliecinātos, ka uzņēmumi veic savu saimniecisko darbību, izmantojot savu materiāltehnisko nodrošinājumu u.c. aktīvus.
Pretēji pierādījumiem, kurus sniedz paši uzņēmēji, un jautājumos par uzņēmumu pāreju, kur likums par “Par pievienotās vērtības nodokli” un tiesu prakse ir koncentrēti tieši uz faktiskajiem apstākļiem, VID turpina “radošo interpretāciju”, ka ir “pārņemts tāds nodokļu parādnieka elementu kopums, kā rezultātā var pēc būtības turpināt šī uzņēmuma saimniecisko darbību”.
VID pilnīgi neiedziļinās situācijās par apstākļiem, kādēļ radušies nodokļu parādi šiem citiem uzņēmumiem, t.i., ka daudzu ražošanas uzņēmumu finansiālā situācija būtiski sarežģījās pēc tam, kad valdība atbalstīja ekonomisko sankciju noteikšanu Krievijai, kuru rezultātā pilnībā tika aizliegts eksports uz NVS valstīm, kas sastādīja 95 % no visas uzņēmumu tirgus daļas.
Tagad – brīdī, kad ir izveidoti pilnīgi jauni uzņēmumi, attīstīta moderna ražošana un iekaroti citu valstu tirgi, “klauvē” VID ar Brīdinājumu par pārņemtā nodokļu maksājuma samaksu.
VID neinteresēs apstāklis, ka ir ievērojams gatavās produkcijas uzkrājums, no kuras realizācijas varētu segt nodokļu parādu, ka to varēja realizēt jau tikai zvērināts tiesu izpildītājs, jo tika uzsākts Piedziņas process.
Diemžēl nav zināmi iemesli, kuru dēļ atsevišķi zvērināti tiesu izpildītāji faktiski rīkojās nolaidīgi, kā arī nav zināms, kādēļ VID amatpersonas nerīkojas un nevēršas pie tiesu izpildītāja, norādot uz viņu pienākumiem.
Kopumā visos šādos gadījumos, VID amatpersonas pauž subjektīvu attieksmi pret sniegtajiem paskaidrojumiem un pierādījumiem, to secinājumi nav motivēti un pamatoti, balstīti vien uz pieņēmumiem, nenorādot tiesisku un pamatotu argumentāciju tam, kāpēc uzņēmēju paskaidrojumi un pierādījumi par līdzekļu izcelsmi saimnieciskās darbības uzsākšanai un norisei, ir nepietiekami, un kādi, tad tieši pierādījumi uzņēmumam jānodrošina, lai tie tiktu atzīti par pietiekamiem.
VID pilnībā ignorē faktus, ka lielākā daļa no tā saucamajiem “saistītajiem uzņēmumiem” ir attīstījušies patstāvīgas komercdarbības ietvaros un nereti pat paralēli.
VID signāli uzņēmējiem
VID vadītāja Ieva Jaunzeme, kārtējo reizi, lai attaisnotu VID rīcību, intervijā Latvijas Radio steidz paziņot, ka VID “iet pakaļ” tam, kurš šos parādus ir radījis, un tā saucamajiem “nometējiem” vairs nav perspektīvas, kā arī, ka skatoties cik ļoti uzņēmums “cīnās” ar VID, tas ir gana vērtīgs un ir spējīgs ģenerēt ienākumus.
VID vadītājas paziņojumi ir ne tikai neprofesionāli un izaicinoši, bet ir klaji pretēji Finanšu ministrijas deklarētajiem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu vispārējiem principiem 2021.-2025.gadam, t.i. – Taisnīgums, Neitralitāte, Efektivitāte, Elastība un Vienkāršība.
Šādi VID vadītājas paziņojumi, kad lēmums attiecībā uz konkrēto uzņēmumu atrodas pārsūdzības stadijā iestādē, liecina tikai par to, ka netiks izskatīti nekādi faktiskie apstākļi, jo VID darbojas pēc izstrādāta algoritma un, ja izpildās vairāki nosacījumi, tad nav pilnīgi nekādas nozīmes šādai pārsūdzībai.
VID savos lēmumos plaši deklarē samērīguma principu – “labumam, ko sabiedrība iegūst no ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību un tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu”.
Šajā gadījumā gan nav skaidrs, kādu labumu iegūs sabiedrība kopumā, ja šādu VID lēmumu seku rezultātā uzņēmumi būs spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību un darbinieki paliks bez iztikas līdzekļiem, un valsts budžetā netiks saņemti nodokļi, piemēram – savas pastāvēšanas laikā SIA Tokyo City valsts budžetā nodokļos ir iemaksājusi vairāk nekā 6 miljonus eiro, tajā skaitā ik mēnesi darbaspēka nodokļos tiek samaksāti vairāk nekā 120 000 eiro.
Uzņēmumu pāreja
VID amatpersonas, pieņemot šādus lēmumus, kļūdaini interpretē Komerclikuma normas, turklāt izdarītie secinājumi neatbilst tiesu judikatūrā sniegtajām atziņām.
Tā kā Komerclikumā nav jēdziena “uzņēmuma pāreja” definīcijas un nav skaidras atsauces uz pazīmēm, lai uzņēmums atbildētu par cita uzņēmuma saistībām, tā nozīme jāmeklē, ņemot vērā tiesību normas kontekstu un attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi.
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments, skatot līdzīga rakstura lietas, vērtējis, kāds apstākļu kopums varētu liecināt par uzņēmuma pāreju, lai iestātos uzņēmuma ieguvēja atbildība par uzņēmuma saistībām, t.i.
– darbinieku pāriešana darbā pie ieguvēja,
– pamatlīdzekļu un krājumu nodošana,
– saglabāta uzņēmuma atrašanās vieta un juridiskā adrese;
– saistību pret banku pārņemšana,
– atsavinātājas sabiedrības valdes locekļa pāriešana pie ieguvēja.
Faktisko apstākļu izvērtējums šajā kontekstā veicams, apsverot, vai ieguvējam ir nodots viss, kas nepieciešams pastāvīgai saimnieciskās darbības turpināšanai.
Eiropas Savienības Tiesa, skatot lietas, kas saistītas ar jēdziena “uzņēmuma pāreja” interpretāciju, atzinusi, ka, lai atzītu uzņēmuma pārejas faktu un secinātu, ka ir notikusi uzņēmuma pāreja vai uzņēmuma patstāvīgas daļas nodošana, ir būtiski konstatēt, ka ieguvējam ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, kas ir pietiekams patstāvīgas, neatkarīgas saimnieciskās darbības veikšanai.
Ko faktiski nepateica VID vadītāja, bet, kas jāņem vērā
VID savos paziņojumos norādīs, ka uzņēmums ir spējīgs ģenerēt ienākumus, taču atteiks labprātīgas nomaksas grafiku, nepiedāvājot savu eventuālo grafika variantu.
VID piedzīs ne tikai pamatparāda summu, kaut arī konkrētais nodokļu maksātājs nebūs faktiski neko kavējis.
VID, atsaucoties uz likumdevēja nodokļu administrācijai noteikto nepārprotamamo pienākumu gādāt par to, lai valsts budžetā tiktu nodrošināta savlaicīga nodokļu nomaksa, tādējādi nodrošinot sabiedrības prioritāru interesi uz valsts ienākumu saņemšanu, būtiski paplašinājis savas pilnvaras vēl bez tiesas sprieduma, faktiski pārkāpjot patvaļas aizlieguma principu.
VID neņems vērā jebkuras normālas uzņēmējdarbības riskus un iespējamās neveiksmes, bet, ja nākotnē, jau ar citu patstāvīgu uzņēmumu, izdosies iekarot vietu tirgū – gaidiet Brīdinājumu.
Visi VIDam sniegtie paskaidrojumi attiecībā uz pamatdarbības veidu “vērtējami kritiski”.
Galvenie argumenti – riski (katrs atsevišķi vai to kopums), VID lēmumos būs:
– tas pats saimnieciskās darbības veids;
– tas pats dalībnieks vai amatpersona (īpašs risks);
– esat radinieks dalībniekam vai amatpersonai;
– tā pati juridiskā vai faktiskā adrese;
– tas pats grāmatvedis;
– atskaites EDS iesniegtas un veikti pieslēgumi kredītiestādes kontam no tās pašas IP adreses;
– tie paši piegādātāji vai realizācijas partneri:
– pat atsevišķu to pašu darbinieku nodarbināšana u.c.
Jāuzmanās, ja saimnieciskās darbības ideja un koncepts ir aizgūta, piemēram: no iepriekšējā darba devēja vai radinieka, tiek iegādāts gatavs bizness vai gatavojaties kļūt par franšīzes uzņēmumu.
Diemžēl viss augstāk minētais liecina par VID aizraušanos ar pārlieku kontroli un iejaukšanos uzņēmējdarbībā, nesaprotot, ka tieši uzņēmēji ir tie, kas ģenerē naudu, ka nav iespējams paaugstināt nodokļu ieņēmumus, ja neaug ekonomika.
Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
