Karīna Plaude: Sankcijas “iekodīs” arī mums. Vai valstij ir plāns? 0
Karš Ukrainā ir šokējis visus. Vismaz saprātīgi domājošos. Tagad, jau trīs nedēļas pēc postošās karadarbības, saprotam, ka ātra risinājuma šim konfliktam, visticamāk, nebūs. Tāpēc ir pilnīgi skaidrs – pat ja Krievija un Ukraina vienosies par jebkāda veida pamieru, mēstik drīz neatgriezīsimies tajā starptautiskās drošības, ekonomiskajā un pat emocionālajā stāvoklī, kāds tas bija pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainai.
Tas ir apbrīnojami, cik solidāra ar Ukrainu šoreiz ir NATO un Eiropas Savienība, un tas vieš zināmas cerības attiecībā uz Latvijas drošību. Iestājoties par Ukrainu rietumu pasaule ir ieviesusi bargas sankcijas un to ietekmi Krievija sāk izjust tikai tagad. Runas par iespējamo kaimiņvalsts defoltu varētu dot cerības, ka Krievijas diktators būs spiests izbeigt agresiju pret Ukrainu. Tomēr mums ir pavisam reāli jāapzinās, ka ieviestās sankcijas pret KrievijuLatvijas ekonomikai un iedzīvotājiem maksās dārgi – tāda diemžēl ir brīvības cena.
Protams, nekad nevaram izvairīties no masu psihozes un tās izraisītās sāls izķeršanas no veikalu plauktiem. Tomēr degvielas cenu kāpums daudziem jau sāk “kost”, un tas ir skaidrs – ja paliek dārgāka degviela, tad dārgāks paliks viss.
Tāpēc ir jautājums, kāpēc valdība atsakās samazinās akcīzes nodokli degvielai, ko, piemēram, ir izdarījušas daudzas citas valstis. Skaidrs, ka degvielas cenas “pavilks” līdzi arī pārtikas cenas, bet arī te valdība pagaidām darbojas kājminamā režīmā – vai tiešām jāsāk lekt dzirkstelēm no sabiedrības puses, lai saprastu, ka pienākuši īpaši laiki un ir nepieciešams atbalsts.
Un vēl gāzes, koksnes, metāla, uc. izejvielu importa aizliegums no Krievijas un Baltkrievijas ir nopietna viela pārdomām ne tikai valstij un uzņēmējiem, bet mums visiem, jo tik vērienīgi līdzšinējās tirdzniecības ierobežojumi līdz šim vēl nav pieredzēti. Un starp citu arī minerālmēsli ir viens no Krievijas un Baltkrievijas eksporta “firmas zīmēm” – to mūsu lauksaimnieki nevarēs iegādāties.
Būs nepieciešamas alternatīvas, un tas būs dārgāk. Skaidrs, ka tas skars visus, jo Krievija ir Latvijas piektais lielākais tirdzniecības partneris. Eksporta un importa ierobežojumi atstās iespaidu uz daudziem uzņēmumu radīs apgrozījuma kritumu.
Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka nevaram savu ekonomisko labklājību stādīt augstāk par citu cilvēku ciešanām un klaju netaisnību. Taču tagad valstij, uzņēmējiem un citām ieinteresētajām pusēm būtu pēdējais brīdis sanākt kopā un sākt izvērtēt alternatīvas, ko darīt ar zaudētajiem eksporta tirgiem un kā aizvietot Krievijas un Baltkrievijas importu.
Runājot par eksportu – līdzšinējā pieredze rāda, ka Latvijas uzņēmēji kopš 2014. gada, kad pret Krieviju jau tika ieviestas sankcijas par Krimas aneksiju, sekmīgi spējuši pārorientēt savu darbību no uz citiem eksporta tirgiem. Tas ir pozitīvs signāls, kaut arī jāņem vērā, ka daudzas izejvielas Latvijas uzņēmēji ir saņēmuši no Krievijas un Baltkrievijas. Jaunu piegādātāju atrašana prasīs laiku, ļoti iespējams, sadārdzinās gala produktu cenu un te, protams, jau ir runa par produkta tālāku konkurētspēju. Tomēr citas alternatīvas nav.
Savukārt imports jau šķiet daudz problemātiskāks. Ja degvielas importam ir alternatīvas, tad Latvijas tautsaimniecības atkarība no Krievijas gāzes ir vērā ņemama. Enerģētika, ražošana, uc. nozares plaši izmanto šo resursu un tagad ir jautājums, kā mēs to aizstāsim. Jaunu gāzes termināli pusgada laikā, būsim reāli, neuzcelsim.
Jautājums ir par Lietuvā esošā sašķidrinātas gāzes termināļa kapacitāti un cauruļvadu jaudu, lai mēs varētu uzkrāt gāzes rezerves nākamajai apkures sezonai – ja nu konflikts būs “iestrēdzis” un sankcijas tiks saglabātas. Bet skaidrs arī ir tas, ka alternatīvas ir jāizskata jau tagad, jo esošais kremļa režīms ir parādījis, cik tas ir uzticams kā “vīrs un vārds” partneris. Bet gāze ir tikai viensmums svarīgs resurss, bet metāls, koksne, uc. izejvielas nav mazāksvarīgas.
Vēl viens aspekts, par kuru publiskajā telpā tiek runāts salīdzinoši mazāk, bet kas būs ietekmēts, ir investīciju vide. Krievijas agresija Ukrainā ir daudz tuvāk, nekā kādam tas liekas. Investori ļoti skaidri apzinās riskus, kas varētu rasties eskalējoties konfliktam ar NATO valstīm. Bet mēs un pārējās Baltijas valstis esam Krievijas robežvalstis… Šī pavisam vienkāršā loģika nenoliedzami ietekmē investīciju klimatu Latvijā, un arī tas var atstāt ietekmi uz mūsu ekonomiku.
Ņemot vērā, ka visi esam nonākuši situācijā, kādu neesam piedzīvojuši līdz šim, gribētos redzēt valdības un atbildīgo ministriju proaktīvu rīcību. Izvēlēties stratēģiju “Cerams, tas viss drīz beigsies” – ir vissliktākā no iespējamām, jo tas būtu bezatbildīgi.
Kā norāda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, ieviestās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju viennozīmīgi stimulēs jau tā augsto inflāciju, tāpēc pievienoties paustajam, ka Latvijai ir steidzami nepieciešama pārdomāta un tālredzīga enerģētikas politika, kā arī mērķtiecīgas darbības, lai nepieļautu iekšējā tirgus pārkaršanu.
