Karina Plaude: Rotēt nedrīkst stagnēt! 0
Autore: Karina Plaude, juriste
Šis virsraksts ir neizprotams un neloģisks līdz tam brīdim, kamēr neieliekam komatu, lai piešķirtu jēgu un nozīmi izteikumam. Līdzīgi ir arī ar organizācijām – tās darbojas tik sekmīgi, cik to vadība pareizi ieliek “komatus” organizācijas struktūrā un jēgpilnā darbībā.
Nupat arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, paziņojot, ka “kara apstākļos veikt rotācijas nevar”, ir ielikusi kārtējos “komatus” VID darbībā. Šis paziņojums tikai nostiprina priekštatu par VID, kā par stagnējošu valsts iestādi, kuras vadība tikai deklaratīvās frāzes ir gatava runāt par transparentu VID pārvaldību un korupcijas risku mazināšanu.
Lai uzlabotu VID darbību, 2019. gadā auditorkompānija “PricewaterhouseCoopers” ieteica VID izstrādāt darbinieku rotācijas plānu, kurš tika akceptēts un I. Jaunzeme izdeva rīkojumu darbinieku rotācijas plānu sagatavot un ieviest līdz 2022. gada 4. maijam. Vēl šī gada sākumā I. Jaunzeme apstiprināja, ka plāns tiks ieviests, tomēr intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” (27.05.2022) I.Jaunzeme atklāja, ka plāna ieviešana ir atcelta kara dēļ. “Kara apstākļos, īpaši muitā, veikt rotācijas nevar,” paziņoja I. Jaunzeme, norādot, ka šobrīd galvenais ir stabilizēt kolektīvu, lai dienests varētu izpildīt paredzētās funkcijas.
Te gan jāatgādina, ka VID līdzšinējās darbinieku rotācijas ir izpelnījušās aizdomas, ka tās veiktas dažu šauru grupu interesēs un rotācijām kā tādām nav nekāda sakara ar labu pārvaldības praksi – gluži pretēji, tās notikušas ar nolūku atbrīvoties no nevēlamiem un lēmumu pieņēmējiem neuzticamiem darbiniekiem. Tāpēc pamatots jautājums vai šīs atliktās VID darbinieku rotācijas patiesie iemesli ir gluži citi, piemēram, “aizsēdējušos” darbinieku vēlme saglabāt savas pozīcijas…
Tomēr I. Jaunzemes publiskā argumentācija rotācijas plāna atlikšanai šoreiz arī ir šaubīga vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, par karu – situācija nenoliedzami ir nopietna, taču allaž varēs atrast iemeslu, kāpēc nav īstais brīdis, lai VID transformētos par mūsdienīgāku valsts iestādi. Lielākas vai mazākas nelaimes ir bijušas, ir un būs – nesen mūs piemeklēja bēgļu krīze pie Latvijas robežām, Covid-19 pandēmija, utt.. Tāpēc, pēc I. Jaunzemes teiktā, sanāk, ka jebkura krīze var būt labs iemesls, lai VID atteiktos no saviem plāniem mainīties. Galu galā, mūs piemeklē globālā sasilšana, tad jau arī tas ir labs iemesls VID hibernētos gluži kā lāči, lai pārlaistu ziemas aukstumu jeb VID gadījumā – grūtos laikus.
Manuprāt, VID ir jābūt daudz spēcīgākai organizācijai, kas spēj efektīvi mainīties līdzi mainīgajai situācijai lokāli un reģionāli, nevis ieņemt nogaidošu un stagnējošu pozīciju līdz nākamajiem “miera laikiem”, jo tā ir organizācijas vadības vājuma pazīme, kurai nav ideju, kā risināt jaunos izaicinājumus. Un te arī veidojas labvēlīga augsne vājai sadarbībai starp VID un uzņēmējiem – kamēr VID dzīvo pēc veco laiku priekšrakstiem, tikmēr uzņēmēji ir pilnīgi citā realitātē, un saprotams, kāpēc abpusēja sapratne ir vāja.
Otrkārt, I. Jaunzemes arguments, ka pašlaik nepieciešamas “stabilizēt kolektīvu” savā ziņā ir komisks – vai tad līdz šim VID kolektīvs, dažādie kontroles un uzraugošie dienesti līdz šim bijuši “nestabili”? Vai tad līdz šim nebija laiks, lai, kā saka, mehānismu ieeļļotu un noregulētu?
Treškārt, pat, ja pieņemam, ka muitas darbiniekus tiešām nebūtu vēlams pašlaik rotēt, VID darbība nesākas un nebeidzas uz valsts robežas. Kā ir ar citu VID departamentu darbinieku rotāciju – no I. Jaunzemes saprotama argumentācija, kā vien piesauktais karš, nav izskanējusi.
Ierēdņu rotācija pēc būtības ir ļoti nozīmīgs solis jebkurai valsts iestādei, jo tā nodrošina labu pārvaldību, efektīvu uzdevumu izpildi un veicina sabiedrības uzticību civildienestam. Nenoliedzami, arī samazina korupcijas riskus. VID gadījumā akcents ir tieši šie divi aspekti – sabiedrības uzticības veicināšana un korupcijas risku samazināšana – ir iemesli, kāpēc nepieciešama darbinieku rotācija, kas ir atcelta, manuprāt, ar nepārdomātu lēmumu.
VID bieži vien tā neelastības dēļ jau gadiem nonāk kritikas krustugunīs, un diemžēl cieš organizācijas reputācija. Tomēr VID ir viena no svarīgākajām valsts iestādēm, jo tā administrē nodokļu iekasēšanu – tā teikt, nepateicīgs darbs, jo cilvēku apziņā tieši šī institūcija “paņemt” naudu nodokļu veidā. Tieši tāpēc VID ir nevis deklaratīvi, bet reāli ir jāuzlabo sava reputācija. Un darbinieku rotācija būtu loģisks solis reputācijas uzlabošanai, jo “aizsēdējušies” darbinieki dažādos VID departamentos ir zināms risks, jo viņi ir pieraduši strādāt “pa vecam”.
Savukārt runājot par korupcijas risku samazināšanu – jāsaka, ka sankcijas pret Krieviju ir ieviestas jau kopš 2014. gada, bet ar zināmu regularitāti mūs sasniedza ziņas gan par atrastajām kontrabandas kravām, gan ar pieķertajiem muitniekiem, kas piesedza kontrabandu.
Protams, tagad šīs sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ir ievērojami pastiprinātas, taču vai būs mazinājusies kontrabandistu aktivitāte? Domāju, gluži pretēji, tāpēc muitnieku rotācija būtu īpaši svarīga šajā nebūt ne vienkāršajā situācijā, jo tas, kas VID reputācijai pašlaik būtu nepieciešams vismazāk – korupcijā pieķerti muitnieki.
Tāpat īpatnējs ir I. Jaunzemes arguments, ka rotācijas sākotnējais nolūks bija pārcelt VID darbiniekus uz amatiem, kur viņi varētu sniegt lielāku ieguldījumu VID, tā teikt, atbilstoši talantiem un prasmēm. Tad loģisks jautājums ir – kāpēc dažādus VID amatus pašlaik ieņem darbinieki, kas nebūt nav labākie savā jomā (un kā viņi tur ir nonākuši), kā arī – ja atceļ rotāciju, tad šīs “viduvējības” turpinās pildīt pienākumus amatos, kur viņi nav labākie? Kaut kā neloģiski sanāk…
Līdz ar to aktuāls ir jautājums, cik adekvātus lēmums VID vadība pieņem šajā nebūt ne vienkāršajā situācijā – vai piekopj strausa stratēģiju vai proaktīvi reaģē uz jauno situāciju un izdara nepieciešamās korekcijas iestādes darbībā.
Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
